Vienkoču parku Rihards Vidzickis sāka veidot 2003. gadā. Pamatvīzija par kokamatniecības muzeju kopš tā laika nav mainījusies. Tajā laikā tur bija tikai daba, nekas cilvēka veidots. Mazliet tas viss ir apaudzis ar lietām, kas nenāca pat sapņos. Tostarp, darbnīcām, kurās var apgūt amatniecības prasmes.

Te aizvien vairāk attīsta izglītojošās norises, lai, piemēram, ikviens varētu apgūt, kā soli pa solim var izgatavot savu bļodu vai pat zobenu. Dodamies uz Līgatnes pusi, lai aplūkotu jauno koka pupuķi un saprastu, kā soli pa solim tiek gatavoti senie cīņu rīki.

Ģitārists Reinis Jaunais laiž klajā albumu "Vest" un gatavojas kārtējai Eiropas tūrei, lai koncertētu Polijā, Čehijā, Vācijā, Beļģijā, Spānijā un Portugālē.

Par jauno albumu un pētījumu par primitīvo un trokšņaino mūziku padomju Latvijā no 1956. līdz 1986. gadam Kultūras Rondo saruna ar Reini Jauno.

Vai valstij vajag aktīvus cilvēkus jeb sīkos uzņēmējus? Atbilde it kā pašsaprotama – noteikti, jā! Taču realitāte šķiet cita. Pēdējais piliens, kas parāda valsts attieksmi – iepakojuma direktīva. Mazajiem uzņēmējiem ir jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem. Dažas jaunās Eiropas līmeņa regulas var arī likt pārdomāt, vai biznesu turpināt. 

Par to visu diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā ir Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja, Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta pētniece Līga Leitāne, Klimata un enerģētikas ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas departamenta direktore Sandija Sniķere, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, padomes locekle, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja Lienīte Skaraine.

Klausāmies arī ierakstu par to, kā Eiropas Savienības iepakojuma regulu vērtē mazie uzņēmēji – vai tas būs papildus administratīvais un finansiālais slogs? Uzklausām Līgu Krauzi, kas uzņēmumā „Betolli ražo personalizētu apģērbu un aksesuārus un 10 % no saražotā eksportē, un Dmitriju Mokejevu, kurš izveidojis interneta veikalu „Ingredienti un Baltijas un Ziemeļvalstu pircējiem tirgo preces un piederumus siera pagatavošanai.

Šķirojam arvien vairāk, taču sadzīves atkritumos joprojām nonāk daudz tā, kam tur nevajadzētu būt - bioatkritumi, iepakojums, stikls un citi pārstrādājami materiāli. Tas ne tikai palielina atkritumu apjomu un rēķinus, bet arī sabojā daļu materiāla, ko vēl varētu izmantot pārstrādē, nevis noglabāt poligonā.

Kā Latvijas iedzīvotājiem sokas ar šķirošanu un kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad konteineru saturs nonāk savākšanas mašīnā?

Šajā nedēlās nogalē Pāvilostā norisināsies Piekrastes dzejas festivāls. Tajā pulcēsies dzejnieki, mākslinieki, aktieri, mūziķi un kino pētnieki. Un pievērsīsies piekrastei kā ainavai, dzīves telpai un kultūras atmiņas nesējai.

Trīs dienu programmā apvienos dzejas lasījumus, brīvdabas kino, filmkoncertu, komiksu darbnīcu un dzejas vakaru ar mūziku. Visas festivāla aktivitātes būs pieejamas bez maksas un bez iepriekšējas reģistrēšanās.

Šodien gadskārta mūsu valsts vēsturē būtiskiem notikumiem – pirms 35 gadiem, 1991. gada 21. augustā, dienā, kad vēl nebija skaidrs, kā beigsies apvērsuma mēģinājums Maskavā, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību de facto.

Kā deviņdesmito gadu notikumi mainīja Baltijas valstu lomu pasaules politikā, par to saruna ar vēsturnieci, Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta pētnieci Unu Bergmani.

Notikušais šķiet nesena pagātne, ko daudzi pieredzējuši un atceras, bet vai viss jau izpētīts un skaidrs, vai varbūt tomēr joprojām ir neatbildēti jautājumi? Runājam arī par to, kāpēc tolaik augustā sabiedrībā valdīja pavisam cits noskaņojums nekā janvārī barikāžu laikā, kad visi saliedēti bija gatavi stāties pretī, bet augustā tās dažas dienas bija neomulīgi un bail; ja pučs būtu izdevies, kāda tad būtu Latvija, un cik lietderīgi, atskatoties vēsturē, notikumos pirms 35 gadiem, ir vaicāt – kas mums no tā jāmācās? Vai vēsture mums kaut ko māca?

1995. gada jūlijs, Rīga. Pēc iereibušas sievietes zvana policija ierodas kādā dzīvoklī. Miteklī uz grīdas likumsargi atrod gaļas gabalus. Dzīvokļa iemītniece Tatjana apgalvo, ka tās ir viņas vīra ķermeņa daļas, un dzīvesbiedru viņa nogalinājusi pati. 

Kas notika šajā dzīvoklī?

Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.

Plašāku stāstu par šo epizodi lasi portālā LSM.lv: Izšķirties neesot bijis iespējams - kā postoša laulība deviņdesmitajos noslēdzās ar nežēlīgu slepkavību.

Epizodes attēls ir ilustratīvs. 

Epizodes autore ir žurnāliste Paula Dēvica, bet redaktore – Dace Krejere. Podkāsta balss ir Raitis Stūrmanis.

Stāsta tapšanā izmantotie avoti:

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva dokumenti;

Intervija ar bijušo prokurori Jekaterinu Kušakovu;

Laikraksts “Diena”, 1996. gads;

Laikraksts “Lauku Avīze”, 1996. gads.

Dabasgāzes cena jau šobrīd ir divreiz augstāka, nekā pirms Tuvo Austrumu krīzes. Piegādātāji ir nodrošinājuši krājumus ziemai un sola pilnībā apgādāt klientus jaunajā apkures sezonā.

Gan piegādes, gan cenas pašlaik būtiski ietekmē notikumi Tuvajos Austrumos – tas palielina piegāžu nedrošību un lielākas cenu svārstības. Ierakstā skaidrojam, cik lieli ir dabasgāzes krājumi un kā cenas ietekmē Tuvo Austrumu konflikts.

Vai zobārstniecība ir tāda, kā to iztēlojamies no zobārsta krēsla? Var jau būt, ka cilvēkam, kurš skatās mūsu mutēs, arī ir sava dzīve un izvēles? Monopolā saruna ar zobārsti Mariju Gūtmani.