Pirms 35 gadiem Latvijā un daudzviet citur tobrīd vēl Padomju savienībā risinājās dramatiski notikumi, proti, notika valsts apvērsuma – puča – mēģinājums, kas faktiski pielika punktu Padomju savienības pastāvēšanai un arī finišēja Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu. Šie 1991. gada notikumi nozīmīgi saistījās arī ar Latvijas Radio darbību.

Latvijas Radio tolaik, laikmetā pirms tīmekļa, pirms mobilajiem sakariem, bija faktiski vienīgais operatīvais saziņas kanāls, pa kuru Atmodas piekritēji, neatkarības kustības dalībnieki, varēja sazināties, saņemt informāciju. Skaidrs, ka pret Latvijas Radio tika vērsta arī šo pučistu spēku darbība. 1991. gadā naktī no 19. uz 20. augustu Latvijas Radio ēka Doma laukumā tika ieņemta, raidīšana no šejienes pārtraukta, taču burtiski minūti vēlāk ēteram pieslēdzās slepeni izveidota raidstacija Salaspilī, no kurienes radio signāls tika vispirms pa "Latvenergo" tīklu struktūru nogādāts Valmierā un no turienes izplatīts pa vairākiem punktiem Latvijā. Tātad Latvijas Radio turpināja raidīt.

Šajā komandā darbojās ļoti ierobežots cilvēku skaits. Ļoti maz bija tādu, kuri to zināja, burtiski uz pirkstiem skaitāmi cilvēki. Centrālā figūra bija toreiz skaņu inženieris Aigars Semēvics, vēlāk Latvijas Radio ģenerāldirektors, kā diktors strādāja Dzintris Kolāts – vēl viens vēlākais Latvijas Radio ģenerāldirektors, Sergejs Kruks, kurš strādāja ar saturu krievu valodā. Vēl pāris skaņu tehniķu cilvēki – Andris Ūze un Aivars Štengels, un arīdzan jauns cilvēks, kura atbildības lauciņš bija gatavot informāciju par Latvijā notiekošo angļu valodā – Uldis Cērps, šobrīd viņš ir viens no prominentākajiem finanšu sfēras darbiniekiem.

Ar Uldi Cērpu tiekamies uz sarunu raidījumā "Šīs dienas acīm". 

Spēlē piedalās: Gints Rasa, Ēvalds Krievs, Armands Sametis un Artūrs Uškāns.

Tam, ka "Radio mazā lasītava ceļo” ir tālejošs efekts – reālajā dzīvē un vidē satikti savi klausītāji, iegūti jauni; radušās jaunas idejas. Ja apstākļi būs labvēlīgi, tad nākamajā gadā "Radio mazās lasītavas" ceļojumi pa izglābto grāmatu vietām varētu turpināt vismazākās Latvijas bibliotēkās vai tālās zemēs, kur cilvēkiem ir svarīga latviešu valoda.

Šoreiz sarunai Briselē ar tulkotāju Aini Ulmani, kurš iztulkojis angļu rakstnieka Džona Faulza apjomīgo romānu "Daniels Mārtins”’, ir turpinājums – tiekamies ar kādu šīs grāmatas lasītāju, kino pētnieci Danielu Zacmani. Tātad – grāmatas galvenais varonis Daniels Mārtins ir kinoscenārists, kurš raksta Holivudai, bet ir nemierā arī amerikānisko kinovidi, taču šī kinovide ir arī fons dažādām attiecību figūrām Eiropā un Amerikā.

Latviešu lasītājam varētu būt pazīstams Džona Faulza romāni "Burvis”, „Kolekcionārs”, "Franču leitnanta sieviete” ( paša tulkotāja nosaukuma variants), kā arī filma pēc šī romāna, kuras nosaukums varētu arī atšķirties latviešu versijā. Tagad arī "Daniels Mārtins".

Džona Faulza romānu ‘’Daniels Mārtins” Aiņa Ulmaņa tulkojumā izdevis ‘’Aminori”.

Raidījumu atbalsta:

Pieturvietas Saulkrastos: rosīgās vecmātes Karlīnes Damrozes dzīve, kā dzima kūrvieta smalkiem ļaudīm un kā Saulkrasti savu vārdu dabūja. Kopā ar kultūrpētnieci un Reiņa Kaudzītes vasaras namiņa gidi Ilvu Erkmani ielūkojamies rakstnieka Reiņa Kaudzītes vasaras mājā, kur viņš pavadīja laiku kopā ar savu dzīves draudzeni Karlīni Damrozi, kas bija Saulkrastos iecienīta bērnu saņēmēja. Apskatām agrākās vasarnieku villas un uzzinām, kāds bijis to liktenis, un vēl Ilva Erkmane atklāj šīs vietas – Pēterupes, Neibādes un Saulkrastu –nosaukumu vēsturi.

Studijā Madonas baptistu draudzes mācītājs Pēteris Eisāns.

Ciemojamies Valmieras novada Ķoņu pagasta "Pilsgravās" pie Alises Zariņas. Viņa izveidojusi bioloģisko saimniecību, kurā audzē 30 kazas un no kazu piena gatavo dažādus sierus, kas novērtēti ar medaļām konkursā "Novada garša".

Alise piedalās arī Latvijas Dabas fonda projektā "Dabisko pļavu produkts" un iegādājusies saldējuma aparātu. Ar kazu piena saldējumu tiek cienāti tūristi, kas piedalās degustācijās koka namiņā, Rūjas upes ielokā.

Kultūras Rondo šajā vējainajā un lietainajā sestdienā devāmies uz Liepājas teātri, kurš sācis savu 120. sezonu un kurā šobrīd notiek starptautiskais festivāls „Teātris tuvplānā".

Tikāmies ar Liepājas teātra valdes locekli, režisoru Valteru Sīli, aktrisi Agnesi Jēkabsoni, nodibinājuma "Liepāja 2027" valdes locekli mākslinieciskajos jautājumos Baibu Bartkeviču, dejas un teātra kritiķi Ditu Jonīti un teātra kritiķi, LSM kultūras žurnālisti Henrietu Verhoustinsku.

Festivāls Liepājā ilgs līdz 23. augustam, un tā laikā skatītāji varēs redzēt izrādes no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Liepājas teātri festivālā pārstāv izrāde "Parasta pirmdiena", kas 2025./2026. gada "Spēlmaņu nakts" balvai izvirzīta trīs nominācijās.

Liepājas teātris savā 120. jubilejas sezonā skatītājiem piedāvās astoņus jauniestudējumus, to vidū igauņu režisores Renātes Kērdas iestudējumu. Jubilejas programmā paredzēti izglītojoši pasākumi un atskats uz teātra vēsturi, piedāvājot iespēju dokumentālos materiālos iepazīt vēsturiskos iestudējumus un nozīmīgākos notikumus teātra attīstībā. Jubilejas pasākumi iecerēti 2027. gada marta otrās nedēļas nogalē.