Ik gadu vairāk nekā simts bērnu Latvijā nonāk jaunā ģimenē. Uz ārzemēm adoptētos uzrauga līdz pilngadības sasniegšanai, taču pie mums bāriņtiesām viņi jāpieskata vien pirmos divus gadus.

Karīna Pētersone, bijušais sistēmas bērns: „Pat viens kliedzošs gadījums ir signāls, ka kaut kas ir jādara.”

Izrādās, adoptēti bērni nereti dzīvo nevis ģimeniskā vidē, bet izglītības iestāžu internātos.

Ieva Pīpiķe, Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta Sektora vadītāja: „Kā vispār ģimenei var dot šos bērnus. Tai jāsniedz pakalpojums, bet bērns ir internātā!?”

Adopciju var atcelt astoņpadsmit gadu vecumā, ja abas puses tam piekrīt. Taču, kā rāda pieredze, to var izdarīt arī ar viltu.

Amanda, vārds mainīts: „Un viņa saka, lai pametu skolu un meklēju, kur dzīvot.”

Vai atbildīgās iestādes adopcijas jomā primāri ievēro bērna vislabākās intereses, pētām Atvērto failu pusstundā.