Septembrī Latvijas skolās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. 

Pāvels Terjohins, skolēna tēvs: “Pagrūti. Pagaidām pagrūti. Lielākā problēma nav latviešu valoda, bet tie jēdzieni, jauni termini.”

Grūtības komunicēt valsts valodā ikdienas mācībās ir trešdaļai skolēnu. Tā secina izglītības kvalitātes uzraugi. 

Rolands Ozols, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors: “Lielākās grūtības viennozīmīgi ir pirmsskolā, pirmajās un trešajās klasēs.”

Un valodas prasme nav tikai skolēnu problēma. Kopš pērnā gada sākuma par nepietiekamām valsts valodas zināšanām visā Latvijā sodīti 312 pedagogi. 

Ilmārs Zučiks, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors: “Daļa skolotāju tomēr izvēlējās pārtraukt darba attiecības. Tādu nebija daudz, bet bija.”

Kā uz vienotu skolu pāriet Daugavpilī, kur latviešu ir dzimtā valoda labi ja katram piektajam pedagogam? Un kā uz to raugās ģimenes, kuru bērniem tagad jāmācās tikai latviski, Atvērto failu pusstundā stāsta "Re:Baltica" žurnālistes Evita Puriņa un Annija Petrova.