Pēc nepilna pusotra gada Latvijā jāsāk darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai. Kaimiņos Lietuvā un Igaunijā šī sistēma, kas mudina cilvēkus dzērienu pudeles un skārda bundžas nodot otrreizējai pārstrādei, jau sen kā darbojas. Mēs savu kārtu vēl tikai gaidām, bet aizkulisēs jau sākušās ietekmīgu biznesa spēlētāju cīņas par to, kurš depozīta sistēmu ieviesīs. Un atkal jau izskan aizdomas par jaunām shēmām un negodīgu konkurenci. Kas un par ko cīnās – stāstīsim raidījumā Atvērtie faili.

Valmiermuižas alus šefs Aigars Ruņģis ir sava biznesa saimnieks jau 11 gadus. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā viņš atgriezās dzimtajā pusē un Valmieras pievārtē atvēra alus darītavu. Tagad tā nodarbina ap 100 cilvēku.

Valmiermuižas alus darītava nav liela – gadā saražo ap 2,4 miljoniem litru alus. Tas ir tikai mazliet vairāk nekā procents no visa Latvijā saražotā alus, tomēr uzņēmums ierindojas starp 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Vidzemē.

Būtiskas pārmaiņas ne tikai šo alus darītavu, bet lielu daļu dzērienu ražotāju sagaida no 2022.gada februāra. Tad Latvijā jāsāk darboties iepakojuma depozīta sistēmai. Tai vajadzētu mudināt cilvēkus savākt plastmasas un stikla pudeles, arī skārdenes un nodot tās otrreizējai pārstrādei. Iepērkoties veikalā, katram dzērienam pieskaitīs 10 centu depozīta maksu. Pircējs naudu varēs atgūt, kad iepakojumu nodos atpakaļ.

Tie, kas to izdarīs, finansiāli neko nezaudēs. Tie, kas iepakojumu nenodos – zaudēs, bet būs arī ļaudis, kas varēs nopelnīt. Ja savāks ne vien pēc sevis, bet arī tās pudeles vai skārdenes, kas mētāsies ceļmalās vai citur.

Jau šobrīd, domājot par otrreizēju pārstrādi, Valmiemuižas alus izvēlējies etiķetes pudelēm līmēt tā, lai tās ir vienkārši noņemamas. Ja viss ies pēc plāna, tuvākajos gados uzņēmums iecerējis arī investēt ražotnē, lai Valmiermuižas alus pats varētu apstrādāt pudeles otrreizējai izmantošanai. Taču par noteikumiem skaidrības nav.

Saeima par iepakojuma depozīta sistēmu izšķīrās šovasar. Pret to ilgus gadus bija paši dzērienu ražotāji. Situācija mainījās, kad kļuva skaidrs, ka par neefektīvu atkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāmaksā soda naudas. Arī Latvijai, kas var to paprasīt no komersantiem.

Eiropas Savienības dalībvalstu lielais uzdevums ir samazināt dabas piesārņojumu un atkritumu nonākšanu vidē. Bloka mērķi nav zemi. Līdz 2029. gadam dalībvalstīm atkārtotai pārstrādei jānodod 90% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu. Salīdzinājumam - šobrīd pārstādei nodod knapi pusi plastmasas iepakojuma.

Un depozīta sistēma ir tā, ar kuru plānots šos mērķus sasniegt. Taču līdz ar lēmumu par sistēmas ieviešanu sākusies asa cīņa par to, kurš to pārvaldīs jeb būs iepakojumu depozīta sistēmas operators.

Dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas operatora konkursam ir iesniegti divi piedāvājumi. Vienu sagatavojis komersants ar nosaukumu “Depozīta iepakojuma operators” jeb saīsinājumā DIO. To pamatā veido dzērienu ražotāji. Otrs konkursa dalībnieks ir “Nulles depozīts”. Tā ir organizācija, kuru kontrolē atkritumu apsaimniekotāji un kurai pieslējusies arī Latvijas Tirgotāju asociācija.

No malas konkursantus ir grūti salīdzināt, jo par piedāvājumiem informācija ir skopa. Zināms, ka dzērienu ražotāju dibinātais DIO organizēs konkursu iepakojuma savākšanas iekārtu jeb tā dēvēto taromātu piegādei. Savukārt atkritumu apsaimniekotāju „Nulles depozīts” varētu startēt ar Latvijā izgudroto “WinGo” taromātu, kurš izvērtis plašu informatīvo kampaņu sociālajos tīklos.