„Nu, ko jūs man vēl varat pastāstīt par šodienu – kā jums gāja? Mums gāja ļoti labi. Sekmju izrakstus saņēmāt, izlasījāt? Jā. Kādas sajūtas? Viss kārtībā! Burvīgas…”

Pēc pāris mēnešiem noslēgsies mācību gads, kura laikā vairums skolēnu izglītības iestādē bijuši vien dažas nedēļas. Viņu ikdiena ir Zoom platforma.

Gads bijis grūts visiem, bet vecuma īpatnību dēļ jo īpaši smagi šo laiku pārdzīvo pusaudži. Vairāki simti skolēnu šī gada laikā pārgājuši uz mācībām ģimenē vai tālmācības vidusskolām. Kāda ir realitāte Latvijas skolās – cik būs izkritušo un kurš viņus glābs, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.

„Viņš bija iekritis pamatīgā bedrē, tā ka vispār viņš sēž un saka, man neinteresē, es negribu…” p ar vecākā dēla un pašas lūzuma punktu attālināto mācību laikā stāsta trīs bērnu mamma Inese Vikštrema no Madonas.

Inese rēķina, ka šogad viņas septītklasnieks skolā ir bijis pusotru mēnesi – no septembra līdz rudens brīvlaikam. Mācoties no mājām, pusaudzis kļuvis nervozāks, galvenokārt laiku vēlējies pavadīt telefonā, savukārt atzīmes – vieni vienīgi neieskaitīti. Inese pateicas ģimnāzijas direktorei un pedagogiem par iesaisti krīzes risināšanā.

Mamma prāto - doma par to, ka skolu nebeigs kopā ar klasesbiedriem, mudinājusi dēlu saņemties. Jau trīs mēnešus Inese pati ir dīkstāvē, tāpēc var būt blakus dēliem mācību procesā un palīdzēt.

Cerības, ka dēls vēl šajā mācību gadā dosies uz skolu, viņa nelolo, bet paļaujas uz septembri – jo komunikācijas ar vienaudžiem trūkstot visvairāk.

„Nu viņš tā kā kuģis jūrā – boja ir pazudusi un viņš nesaprot uz kuru pusi tagad…” tā savu devītklasnieku šobrīd raksturo mamma Silga Ozola no Limbažiem. Viņa kā medicīnas māsa nevar strādāt attālināti un diendienā uzmanīt dēla mācības.

Pirms Ziemassvētkiem Silga saņēma pirmo signālu no skolas – pusaudzis nepieslēdzas tiešsaistes stundām. Šobrīd jaunietis apmeklē skolas psihologu, un arī šajā stāstā par izglītības iestādes – Limbažu vidusskolas – pedagogu iesaisti atsauksmes ir labas.

Gaisma tuneļa galā ir parādījusies arī citādā ziņā. Dēls paralēli mācās mūzikas skolā un beidzēju klasei atļauts spēlēt instrumentus klātienē. Puisis to dara ar prieku. Iespēju robežās Silga cenšas saplānot arī viņa dienas režīmu, bet diennakts dežūru dēļ tas ne vienmēr ir iespējams.