Adventa kalendārs

Jēzus piepilda pravietojumus

Un Jānis ataicināja divus no saviem mācekļiem un tos sūtīja pie Jēzus, lai tie Viņu jautātu: "Vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt?" Bet šie vīri, pie Viņa nogājuši, sacīja: "Jānis Kristītājs mūs sūtījis pie Tevis, lai mēs Tevi jautātu: vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt?" Bet tanī brīdī Viņš daudzus dziedināja no sērgām un sāpēm un ļauniem gariem, un daudziem akliem Viņš dāvināja gaismu. Un Jēzus atbildēdams tiem sacīja: "Eita un atsakait Jānim, ko esat redzējuši un dzirdējuši: aklie redz, tizlie iet, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi ceļas augšām, nabagiem sludina prieka vēsti; un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas."

/Lk 7:19-23/

Adventā izdzivojam gaidīšanas laiku. No vienas puses ilgojamies pēc Jēzus atnākšanas, no otras puses redzam Jēzus misijas augļus pasaulē un savā personiskajā dzīvē. Jānis Kristītājs un mācekļi piedzīvo līdzīgu situāciju. Viņi gaidīja mesiju, par kuru ir pravietots iepriekš, taču mesiju, kuru viņi gaidīja, viņi iedomājās citādāku. Tāpēc Jānis sūta mācekļus pie Jēzus, lai pārliecinātos, vai Jēzus ir tas, kuru viņi ir gaidījuši. Jēzus neatbild tiešā veidā, bet norāda uz saviem darbiem. Jēzus ir cerību piepildījums, Viņš piepilda Dieva apsolījumus, Tēva plānu. Ja reizēm mums rodas šaubas, tad savu cerību varam atjaunot Jēzū, atskatoties kā Viņš ir darbojies mūsu dzīvē. Dievs tevi mīl un ko ir apsolījis, to arī piepilda!

Jautājumi pārdomām:

- Ko es savā dzīvē gaidu?

- Uz ko es ceru?

- Kā es varu sagatavot savu sirdi lai izpildītu Dieva plānu savā dzīvē?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis diakons Gatis Avotiņš.

Jēzus aicina grēciniekus

Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli, un viņš gāja pie pirmā un sacīja: dēls, ej un strādā šodien manā vīnadārzā. Un tas atbildēja un sacīja: jā, kungs! - Bet viņš negāja. Viņš aizgāja pie otra dēla un sacīja tāpat. Tas atbildēja un sacīja: es negribu. - Pēc tam viņam palika žēl, un viņš aizgāja. Kurš no šiem diviem ir darījis tēva prātu?" Tie saka: "Pēdējais." Tad Jēzus saka tiem: "Patiesi Es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Dieva valstībā nekā jūs. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, un jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Bet arī tad, to redzēdami, jūs neatgriezāties un viņam neticējāt.

/Mt 21:28-32/

Populārā Baznīcas dziesmā dziedam: "visu Jēzum, visu Jēzum". No Kunga apskaidrošanās kalna, kur ir tik labi un viegli, vienmēr jānokāpj atpakaļ pelēcīgajā dzīves ikdienas ielejā. Tieši pelēcīgā ikdiena ir tā, kas lemj mūsu pestīšanu un mūžību. Par to arī lasām šodienas evanģēlija fragmentā. Katras dienas rītā Dievs mūs uzrunā ar tiem pašiem vārdiem "ej šodien strādāt manā vīna dārzā". Ne rīt, ne parīt, bet šodien. Šī diena ir tavā rīcībā tagad. Kāda tā būs, ir atkarīgs no tevis paša. Svarīgi, ka tu atver savu sirdi tik ļoti, ka spēj sadzirdēt Jēzus aicinājumu strādāt viņa vīna dārzā tur, kur Viņš tevi šodien sūtīs. Sirds gatavībai vajadzētu būt stiprai, pārdomātai, ticības pilnai. Dieva gribas pildīšanas ceļš ir vislabākais, kāds vien pieejams, bet Kunga Vīna dārzs ir pilns ar labiem darbiem. Var gadīties, ka mūsu sirds pasaka Dievam, "es neiešu." Dievs šo lēmumu respektēs. Kaut mēs spētu izmantot šo Dieva dāvāto laiku, lai atgrieztos pie Viņa!

Jautājumi pārdomām:

- Kurš no stāstā minētajiem dēliem Tev patik labāk?

- Vai tu rīkojies tā, kā tas dēls, kurš izpildīja tēva gribu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Vjačeslavs Bogdanovs.

Jēzum ir autoritāte

Un, kad Viņš ienāca Templī, tad, Viņam tur mācot, augstie priesteri un tautas vecaji piegāja pie Viņa un sacīja: "Kādā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu varu?" Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: "Es arī gribu jums jautāt vienu lietu; ja jūs Man to teiksit, tad Es arī jums sacīšu, kādā varā Es to daru: no kurienes bija Jāņa kristība? Vai no debesīm vai no cilvēkiem?" Bet tie apspriedās savā starpā un sacīja: "Ja mēs teiksim: no debesīm, - tad Viņš mums sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet, ja mēs sakām: no cilvēkiem, - tad mums jābīstas no ļaudīm; jo visi tur Jāni par pravieti." Un viņi atbildēja Jēzum un sacīja: "Mēs nezinām." Tad Viņš sacīja tiem: "Tad arī Es jums nesaku, kādā varā Es to daru.

/Mt 21:23-27/

Šodien lasām par Jēzus konfliktu ar autoritāti. Autoritāte ir vara, spēja pār kaut ko valdīt. Ir dažādas autoritātes. Katra no tām cenšās izveidot savu noteiktu kārtību. Piemēram, vecāki, kad esam mazi, mūs audzina un norāda uz to, kas ir labs, kas ne. Radīšanas stāstā lasām, ka autoritāti cilvēkam piešķir Dievs, kam ir visaugstākā autoritāte, jo Viņš ir visa autors. Ādams un Ieva uzdrošinājās apšaubīt šo autoritāti un mēģināja veidot pasauli pēc savas izpratnes. Arī šodien redzam, ka gribam veidot labāku pasauli, neņemam vērā autoritātes, bet nekas nav sanācis. Jēzus māca kā tāds, kam ir autoritāte. Viņš mācīja atbilstoši cilvēka iekšējām ilgām pēc mīlestības, Viņš aicināja pārstāt grēkot, mīlēt savu tuvāko un klausīt Dieva autoritātei.

Jautājumi pārdomām:

- Kas ir manas autoritātes?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis diakons Dainis Stikuts.

Jēzus ir Kristus

Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.. Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: "Kas tu esi?" Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: "Es neesmu Kristus." Tad tie viņam jautāja: "Kas tad? Vai tu esi Ēlija?" Bet viņš saka: "Es tas neesmu." - "Vai tu esi gaidāmais pravietis?" Viņš atbildēja: "Nē." Tad tie viņam sacīja: "Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?" Viņš teica: "Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisait Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis." Tos bija sūtījuši farizeji, un tie viņam jautāja: "Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?" Jānis viņiem atbildēja: "Es kristīju ar ūdeni. Jūsu vidū stāv viens, ko jūs nepazīstat, kas pēc manis nāk, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu." Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.

/Jņ 1:6-8,19-28/

Ar prieku svinam Adventa trešo svētdienu - priecīgo! Šodien Jāņa evaņģēlijā lasām "Jūsu vidū stāv tas, kuru nepazīstat". Cik apbrīnojami bieži izturamies tā it kā nekad nepazītu Jēzu, rīkojamies nerēķinoties ar Viņu. Dievs ir mūsu vidū. Viņš ir tuvu, pieejams katram. Viņu varam sastapt Dieva Vārdā, Euharistijā, lūgšanā, vajag tikai gribēt Viņu sastapt. Šodienas Evaņģēlijs mūs mudina uz atgriešanos. Katrs kristietis ir aicināts atjaunoties ticībā un liecināt par vienīgo gaismu, kas piešķir dzīvei jēgu.

Jautājumi pārdomām:

- Vai esmu gatavs būt līdzās tam, kurš cieš fiziski vai garīgi?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis diakons Jānis Radziņš.

Jēzus cieš

Un Viņa mācekļi Tam jautāja, sacīdami: "Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Ēlijam jānākot papriekš?" Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Ēlija gan nāk un visu atkal sataisīs. Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem." Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.

/Mt 17:10-13/

Jēzus saviem mācekļiem skaidro, ka jaunais miera laikmets iesākas tieši tagad, tiem, kuri izmanto sniegto iespēju, kuri atbild aicinājumam atgriezties un atjauno mieru savās sirdīs.

Taču cilvēki toreiz, tāpat kā tagad, gaida ko citu: tie rēķinās ar vareno, kurš pašsaprotami palīdzēs tiem atjaunot mieru, atrisinās visu mūsu likstas un raizes.

Lūk, kādēļ Jāņa Kristītāja sludinātā vēsts atrada vien dažas dzirdīgas ausis.

Lūk, kādēļ spēks un varasdarbi apdraud tos, kuri nes mieru: Jānis mirst vardarbīgā nāvē; Jēzus pasludina mācekļiem, ka Viņu pašu sagaida līdzīgs liktenis.

Jēzus Kristus noslēpums nav vienīgi godība, cildinājums un triumfs. Tas ir krusta, ciešanu, sāpju, vajāšanu, noliegšanas un nodevības noslēpums. Viņš ir tas, kurš ir uzņēmies visas cilvēku vainas. Viņš ir ganadarījis par visiem mūsu grēkiem.

Paradoksāli, bet mūsu pestīšana bez Jēzus asins izliešanas nav iespējama: un nepietika vienīgi vienas lāses… bija vajadzīgs pilnīgs upuris.

Jēzus ciešanas ir pilnīgas un tām ir nozīme. Arī cilvēka ciešanas iegūst savu nozīmi Jēzus ciešanās. Arī šodien, arī tavā un manā šodienā.

Kad tavas ciešanas ir tik spēcīgas, ka pat lūgšanai neatrodas daži vienkārši vārdi… kad mierinājums sāp un iepriecinājumi izgaist bezdibeņa dzīlēs…

tad atceries Jēzu, kurš upurējot sevi par tevi un mani, lūdz Dievu, saucot: mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu esi mani atstājis?

Starp saviem tuvākmīlestības darbiem vari iekļaut arī uzmanību pret tiem, kuri cieš ne vien fiziski, bet arī piedzīvo garīgas veselības problēmas. Tieši viņi bieži vien paliek nepamanīti, atstāti novārtā, pazemoti un atstumti.

Savās garīgajās un fiziskajās ciešanās nekad neesam vieni, pat ja var iztrūkt līdzcilvēku palīdzīgā un saprotošā klātbūtne.

Arī tu vari būt šī Dievu atklājošā un Dievu nesošā klātbūtne līdzcilvēkiem.

Jautājumi pārdomām:

- Vai vienmēr spēju saskatīt piedzīvoto ciešanu jēgu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Mihails Volohovs.

Jēzus ēd un dzer

Bet kam Es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus laukumā un uzsauc saviem biedriem, sacīdami: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt. Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: viņam ir ļauns gars. Cilvēka Dēls atnāca, Viņš ēd un dzer; un tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs, - un gudrība attaisnojas ar saviem darbiem."

/Mt 11:16-19/

Saskaroties ar Jāni, kurš ir vairāk kā pravietis un Jēzu, kurš ir Mesija, šī paaudze ir kā niķīgi bērni. Vārdi "šī paaudze" ir attiecināma uz tiem, kuri nespēj adekvāti redzēt, dzirdēt un spriest. Jēzus pārmetums ir par to, ka šī paaudze nevēlas lai viņus pamudina izdarīt izvēli, tie kritizē abus priekšlikumus, kas parāda viņu slikto gribu. Dziesmas un dejas norāda uz Jēzus darbu, uz viņa kopību ar grēcinieku, raudu dziesmas norāda uz Jāni Kristītāju, uz viņa askētisko dzīvesveidu. Abi tiek noraidīti. Jēzum tiek pārmesta draudzība ar grēciniekiem, kura izpauž Dieva žēlastību. Jēzus pamato savu rīcību atsaucoties uz saviem darbiem. Cilvēkus ieļauno Dieva labestība, kura nojauc sienas, kuras uzcēlušie tie, kas grib noškirties no pārējiem. Arī mēs kurnam, arī mēs rādam ar pirkstiem uz citiem, arī mēs esam napmierināti, kas traucē savākties. Atgriezīsimies ar drosmi pie savu pienākumu pildīšanas un nesīsim savu krustu!

Jautājumi pārdomām:

- Ar ko es pēdējā laikā esmu neapmierināts?

- Kas man liekas skandalozs Jēzus rīcībā, ko man grūti pieņemt?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Andris Marija Jerumanis.

Jēzus runā

Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu. Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt. Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim. Un, kad jūs gribat saprast, viņš ir Ēlija, kam bija jānāk. Kam ausis ir, tas lai dzird.

/Mt 11:11-15/

Adventā gaidām Jēzus atnākšanu. Ja kādu gaida, tad no Viņa ko sagaida. Šodien Jēzus mums saka "kam ausis, tas lai klausās". Jēzus aicina izmantot mūsu ausis, lai atklātu Pestītāja nestās dāvanas. Evaņģēlijos reizēm lasām, ka Jēzus uzlūko tautu, un viņam iežēlojas sirds par šiem cilvēkiem. Tāpēc Viņš daudz māca šos cilvēkus. Jēzus palīdzība nāk caur Viņa mācīšanu. Mācīšana atklāj cilvēkam ko tādu, kas pašā cilvēkā nav, bet to pieņemot, dzīve kļūst labāka, problēmas kļūst pārvaramas. Dievs meklē vietu Tavā dzīvē. Atļauj Dieva vārdam piepildīt Tavas ausis, prātu un sirdi. Tā aug mūsu ticība un ļaujam piepildīties Dieva plānam. Dzirdēt nozīmē dzirdēt, pasargāt un ļaut dzirdētajam iespaidot mūsu dzīvi. Kā kļūt dzirdīgam? pirmkārt izvērtē, ko tu klausies. Vai tas ir Dieva Vārds, ko klausies? Otrkārt, klausies ar ilgām saņemt. treškārt izvērtē, ko tu dari ar to, ko Dievs tev saka. Kā Jēzus runā? Jēzus uz mums runā caur Svēto Garu mūsu sirdī.

Jautājumi pārdomām:

- Ko es klausos ikdienā?

- Vai atvēlu laiku, lai klausītos sirds klusumā, kā uz mani runā Jēzus?

- Kā es varu ļaut dzirdētajam ietekmēt manu dzīvi šodien?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Edgars Godiņš.

Jēzus mierina

Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla."

/Mt 11:28-30/

Šodien Svētie Raksti mums atklāj Jēzu kā paraugu un kā to, kurš dāvā mums spēku pūloties atdarināt Viņu. Jēzus saka: Mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi. Jēzus mums norāda, ar kādu attieksmi pieiet aicinājumam, kuru Viņš mums ir izteicis. Kristus piemērs izpaužas paklausībā Tēva gribai. Jēzus no mums sagaida dievišķu attieksmi, jo zinām, cik cilvēciski ātri varam pagurt un ļauties apnikumam. Jēzus par spīti līdzcilvēku vienaldzībai un cietsirdībai, tomēr turpina izpildīt Dieva Pestīšanas plānu. Mums tā ir liela privilēģija, ka varam līdzdarboties Viņa Pestīšanas plānam. Tā ir liela privilēģija. Lai cik šis aicinājums liktos liels cilvēciskiem spēkiem, Jēzus pats mūs stiprina šajā aicinājumā ar Svētajiem Rakstiem, Sakramentiem, savu piemēru, tapt arī ar citu cilvēku atbalstu.

Jautājumi pārdomām:

- Vai es ļauju Jēzum atvieglot manu nastu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Kristaps Oliņš.

Jēzus iemiesojas

Bet sestajā mēnesī eņģeli Gabriēlu Dievs sūtīja uz Galilejas pilsētu Nacareti pie jaunavas, kas bija saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: "Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!" Bet viņa iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis: kas tas par sveicienu? Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." Bet Marija sacīja eņģelim: "Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos." Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls. Zini, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arī ir grūta ar dēlu un iet tagad sestajā mēnesī - tā, ko dēvē neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams." Bet Marija sacīja: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda." Un eņģelis no viņas aizgāja.

/Lk 1:26-38/

Šodien katoliskā Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Mēs ticam, ka Dievs izvēlējās viņu un apveltīja ar savām dāvanām ne tikai Kristus, bet arī mūsu dēļ, lai ar šo dāvanu piešķiršanu un pateicoties Marijas līdzdarbībai, dotu mums cerību. Marija ir drošas cerības zīme. Viņa visa ir svēta un skaista, lai arī mēs varētu kļūt svēti un skaisti Dievā. Šajos svētkos varam pievērst uzmanību trim ticības patiesībām. Pirmā ticības patiesība – Debesu Tēva izvēle. Dievs kopš mūžības izvēlējās Mariju, lai viņa kļūtu par Dieva Dēla Māti. Tas nozīmē, ka Dievs noslēpumainā veidā vada cilvēces vēsturi un pēc sava lēmuma izredzēja Mariju. Otrā patiesība attiecas uz Kristus žēlastību. Lai Marija varētu izpildīt savu sūtību, viņa tika bezvainīgi ieņemta un apveltīta ar īpašām dāvanām. Šajā noslēpumā mēs varam apbrīnot Kristus pestīšanas spēku, kas darbojas tagadnē, nākotnē un arī pagātnē. Trešā ticības patiesība – Marijā mēs varam atklāt jaunā cilvēka skaistumu – cilvēka, kurš sevi ir pilnībā veltījis Kristum un Baznīcai.

Jautājumi pārdomām:

- Kad svētajam Maksimiliānam Kolbe (1894-1941) cilvēki jautāja, kas mums jādara, lai mēs kļūtu svēti, viņš atbildēja: „Vajag to gribēt!” Pajautāsim sev: Vai es gribu kļūt svēts?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Andris Ševels.

Jēzus piedod

Un notika, kādā dienā Viņam mācot, tur sēdēja farizeji un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzālemes. Un Tā Kunga spēks Viņam bija, ka Viņš varēja dziedināt. Un redzi, kādi vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija triekas ķerts; un tie lūkoja to ienest un nolikt Viņa priekšā. Un, neatrazdami iespēju to ienest ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. Un, redzēdams viņu ticību, Viņš uz to sacīja: "Cilvēks, tavi grēki tev piedoti." Un rakstu mācītāji un farizeji sāka spriest pie sevis un sacīt: "Kas Šis tāds ir, ka Tas runā Dieva zaimojumus? Kas var grēkus piedot kā vien Dievs?" Bet Jēzus, nomanījis viņu domas, atbildēja un tiem sacīja: "Ko jūs domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāk - vai sacīt: tavi grēki tev piedoti, - vai sacīt: celies un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Tad Viņš sacīja uz triekas ķerto: "Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!" Un tas tūdaļ, viņiem redzot, piecēlās, paņēma to, uz kā tas gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams. Un izbrīns pārņēma visus, un tie slavēja Dievu un bijāšanas pilni sacīja: "Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši."

/Lk 5:17-26/

Jēzus dzieidna paralizētā miesu, šadi dodot iespeju ar apbrīnu slavēt Dievu. Pirms fiziskās dziedināšanas Jēzus veic garīga un morāla veida dziedināšanu. Jēzus piedod. Šodien Jēzus piedošanu varam pieredzēt Grēksūdzes sakramentā. Jēzus vārdi un klātbūtne palīdz pārvarēt nenovēršamos konfliktus, kuri rodas starp dažādām interesēm. Jēzum dzieidnāšana ietver cilvēka fizisko un garīgo vienotību. Jēzus ar savu piedošanu rāda piemēru mums un caur piedošanu gūt dziedināšanas pieredzi. Jēzus katram no mums palīdz attīstīt tos tikumus, kuri veicina izlīgšanu, solidaritāti un mieru.

Jautājumi pārdomām:

- Ko Jēzus dara ar savu piedošanu manā dzīvē, manās attiecībās?

- Kādus tikumus izkopšu un par kādām vērtībām iestāšos?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Pauls Kļaviņš.