Adventa kalendārs

Jēzus Kristī ar Svēto Garu

Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija sākums. Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: raugi, Es sūtu Savu vēstnesi Tavā priekšā, kas sataisīs Tavu ceļu, saucēja balss tuksnesī: sataisait Tam Kungam ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.- Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu. Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu, un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas. Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu."

/Mk 1:1-8/

Šodien Evaņģēlijs mūs iepazīstina ar Jāni Kristitaju - skarbu vīru, kurš aicina uz grēku nožēlu un atgriešanos. Jānis, kaut ir populārs savas vēsts dēļ, neizmanto to savā labā. Jānis norāda uz Kristu, kura priekšā Jānis jūtas kā viszemākais kalps. Jānis norāda uz Jēzu, kurš'kristī Svētajā Garā. Jēzus katram dos Svēto Garu, lai tos pārveidotu un dotu tiem spēku jaunai dzīvei. Jēzus uzņemas iniciatīvu katru no mums glābt un, kaut arī nav fiziski mūsu vidū, Viņš katru no mums iegremdē Svētajā Garā. Ar Svēto Garu varam kļūt par Kristus lieciniekiem.

Jautājumi pārdomām:

- Cik bieži es lūdzu pēc Svētā Gara?

- Kas izmainās, kad tieku iegremdēts Svētajā Garā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Edgars Mažis.

Jēzus deleģē

Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: "Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā." Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: "Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.

/Mt 9:35-38,10:1,5-8/

Jēzus ar savu publisko darbību norāda, ka Viņam rūp cilvēki; Viņš dziedina, māca, izdzen ļaunos garus. Jēzus izjūt dziļu līdzjūtību pret visiem, kuri cieš. Jēzus ir kā labais gans, kurš palīdz savām avīm nonākt drošībā. Šodien Jēzus uztic savu dabru mācekļiem. Viņš norāda, ka pļaujas lauks ir liels, bet strānieku maz. Jēzus arī uztic saviem apustuļiem varu izdzīt ļaunos garus un dziedināt slimos. Pļaujas lauks ir liels. Jēzus aicina savus sekotājus doties pļaujas laukā kopā ar viņu.Šis aicinājums attiecas uz ikvienu no mums. Runā ar Jēzu par to, kāda ir tava loma šajā laukā, kā tu vari palīdzēt Jēzum sasniegt apkārtējos cilvēkus. Mūsu uzdevums ir atklāt Dievu cilvēkiem, bet to varam darīt tad, ja paši esam Viņu sastapuši.

Jautājumi pārdomām:

- Kāda ir mana loma Kunga pļaujas laukā?

- Kuriem cilvēkiem es varu nest Jēzu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Lauris Kārklis.

Jēzus pieprasa ticību

Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja Viņam, brēkdami un sacīdami: "Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!" Un, Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: "Vai jūs ticat, ka Es to spēju darīt?" Tie Viņam atbild: "Ticam, Kungs!" Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības." Un viņu acis atvērās, un Jēzus tiem piekodināja, sacīdams: "Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt." Bet tie aizgāja un izdaudzināja Viņu pa visu to zemi.

/Mt 9:27-31/

Šodien lasām par Jēzus brīnumu, ar kuru Viņš dziedina aklus cilvēkus. Jēzus brīnumi atklāj to, ka Viņš ir Mesija. Izdziedinātie Jēzus priekšā apliecina savu ticību, tomēr tā vēl nav Lieldienu ticība. Ticība savu pilnību iegūst caur sastapšanos ar Augšāmcelto Jēzu. Pēc Lieldienām Jēzus mācekļi atklāj Viņa patieso būtību. Abi izdziedinātie, kaut Viņu ticība vēl nav pilnīga, nespēj par to klusēt. Arī tu esi aicināts dalīties ar savu ticību ar saviem brāļiem un māsām.

Jautājumi pārdomām:

- Vai es klusēju par Dieva darbiem manā dzīvē?

- Vai meklēju iespēju, lai dalītos ar savu ticības ieredzi ar citiem?

- Vai cenšos dalīties ar to, kas man ir svarīgs?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Ilmārs Tolstovs.

Jēzus ir klints

Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels."

/Mt 7:21,24-27/

Šodien Jēzus mums stāsta līdzību par māju un tās pamatiem. Jēzus norāda arī uz vētrām, kas māju bez pamatiem var iznīcināt. Jēzus ar šo līdzību parāda, ka Viņš ir patiess un neko neslēpj. Viņš neslēpj, ka mūs var piemeklēt dzīves vētras. Tāpēc Jēzum rūp, lai mums būt stipri pamati, lai dzīves vētras nespēj mūs iznīcināt. Stiprs pamats mūsu dzīvei, ir vienotība ar Kristu. Savukārt dzives vētras būs pārbaudījums tam, cik ļoti esmu vienots ar Kristu. Tas ietver ne tikai lūgšanu skaitīšanu, bet arī sirdsapziņas izmeklēšanu, vai mana dzīve ir patīkama Jēzum. Šodien varam atskatities uz savu dzīvi, īpaši krīzes brīžus, un izvērtēt ko es darītu ciādāk.

Jautājumi pārdomām:

- Kādas ir bijušas manas dzīves izvēles līdz šim?

- Vai esmu vienots ar Kristu?

- Ko es darītu citādāk?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Pēteris Alusiks.

Jēzus jūt līdzi

Un Jēzus aizgāja no turienes; Viņš nāca pie Galilejas jūras, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos, tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kroplus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. Un Jēzus, pieaicinājis Savus mācekļus, sacīja tiem: "Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst." Un mācekļi Viņam sacīja: "Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?" Un Jēzus tiem sacīja: "Cik jums ir maizes?" Tie atbildēja: "Septiņas un kāds mazums zivtiņu." Un Viņš lika ļaudīm apsēsties zemē, ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus.

/Mt 15:29-37/

Šodien Evaņģēlijā lasām Kristus brīnuma aprakstu, ko Viņš paveica aiz līdzjūtības pret apkārtējiem. Jēzus redz cilvēku vajadzības un ar mācekļu starpniecību parūpējas par tām. Svētais Ignācijs no Lojolas tiem, kas vēlas pieaugt svētumā, ieteica vienmēr censties labāk iepazīt Jēzu. Lai sekotu Kristum, lai Viņu mīlētu, mums Viņu ir jāpazīst. Šodien varam iepazīt Jēzu, kura sirdī ir žēlums pret līdzcilvēkiem. Jēzus pieveršas ikvienam cilvēkam, Viņš redz katra vajadzības. Kristus paveic brīnumu, kaut arī mācekļi ir skeptiski par brīnuma iespējamību. Jēzus nemazina mūsu līdzdarbošanās nopelnus, pat ja mūsu ticība ir maza.

Jautājumi pārdomām:

- Vai es redzu citu izsalkumu?

- Vai es ticu, ka Jēzus šo izsalkumu var remdēt?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Rodions Doļa.

Jēzus priecājas

Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts. Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas. Un neviens nezina, kas Dēls ir, kā vienīgi Tēvs un, kas Tēvs ir, kā vienīgi Dēls un kam šis Dēls to grib atklāt." Un, pie mācekļiem sevišķi griezdamies, Viņš sacīja: "Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat. Jo Es jums saku: daudz praviešu un ķēniņu ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši."

/Lk 10:21-24/

Šodien lasām, ka Jēzus gavilē par to, ka Viņa atklāsme nes augļus mācekļos. Jēzus atklāj cilvēkiem Dieva mīlestību, savukārt Viņa sekotāji palīdz atbildēt Jēzus atklātajai Dieva mīlestībai. Jēzus iemiesošanās ir piepildījums daudzu praviešu un karaļu ilgām. Mēs, Jēzus mācekļi esam svētīgi, jo esam saņēmuši šo Pestīšanu nesošo vēsti. Dievs nenāca, lai apmierinātu cilvēku intereses, bet gan lai šī atklāsme par Dieva iemiesošanos kļūtu par sēklu, kas nes ticības augļus.

Jautājumi pārdomām:

- Kādi ir Tavi ticības augļi?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Vitālijs Filipenoks.

Jēzus aicina

Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam. Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus lāpām, un Viņš tos aicināja. Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam.

/Mt 4:18-22/

"Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem" saka Jēzus. Tie ir svarīgi vārdi, kurus varam pārdomāt. Jēzus, aicinot mācekļus, nemudina atteikties no savas pieredzes, bet gan savas prasmes, talantus un līdzšinējo pieredzi izmantot pestīšanas sludināšanai. Arī es varu paraudzīties uz saviem talantiem, spējām, pieredzi un to izmantot kalpošanā savā draudzē Labās vēsts sludināšanas labā.

Jautājumi pārdomām:

- Vai es spēju saskatīt savus talantus?

- Kā mani talanti un pieredze, ko gūstu ikdienā, var kalpot evaņģelizācijai?

- Ko Tu vari darīt, lai sagatavotu Jēzum ērtu vietu savā sirdī, kur Viņš var justies gaidīts?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Ingmārs Zvirgzdiņš.

Jēzus nāk

Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir. Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā. Tad nu esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri, ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam. Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem. Esiet nomodā!"

/Mk 13:33-37/

Šodien sākam adventu. Vārds Advents nāk no latīņu valodas vārda Atnākšana. Mēs gaidam atnākam ļoti svarīgu personu. Adventa laikā Jēzus ierodas pie mums. Mēs varam atļaut Viņam valdīt mūsu dzīvē, mūsu sirdīs.

Jautājumi pārdomām:

- Kā Tu vari sagatavoties Jēzus atnākšanai?

- Ko Tu vari darīt, lai sagatavotu Jēzum ērtu vietu savā sirdī, kur Viņš var justies gaidīts?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Modris Lācis.

Svinēt ar prieku | Trešdiena, 25. decembris, 2019 | Ziemassvētki

Dienas Svēto rakstu lasījums: Lk 2:1-14

Lūk, lielā diena. Svētki, ko šodien svin visa pasaule. Svinēt ar prieku nebūt nenozīmē, ka obligāti nepieciešams bagātīgi klāts galds, visskaistāk izpušķotā eglīte, plašs ciemiņu loks. Betlēmes vienkāršība nav vienkārši aizkustinošs simbols, bet gan realitāte, kurā Kristus apliecina, ka, lai kāda būtu mūsu dzīves realitāte šajā brīdī, Viņš ir gatavs tajā iemājot un kļūt par prieka avotu.

Jautājumi pārdomām:

- Kas ir tas, kas man ir svarīgs Ziemassvētkos? Bez kā man grūti iedomāties šos svētkus?

- Kā es šajos svētkos varu būt noderīgs citiem? Kā varu iepriecināt citus?

- Kas ir Dieva žēlastības, ko vēlos lūgt nākamajam gadam?

Komentāru sagatavojis arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Attēlu autore Arta Skuja (https://m.me/art.artaskuja).

Sadarbībā ar katolis.lv (http://katolis.lv/biblioteka/tematiskais-katalogs/advents/adventa-kalendars-2019.html).

Citi Adventa kalendāra ieraksti klausāmi šeit (https://hearthis.at/rml/set/ak2019/).

Izvērstāki dienas tēmas skaidrojumi klausāmi Adventa katehēzēs (https://hearthis.at/rml/set/advents-2019/).

Gaidīt ar prieku | Otrdiena, 24. decembris, 2019 | Adventa ceturtā nedēļa

Dienas Svēto rakstu lasījums: Lk 1:67-79

Klāt rīts, kas mūs pavisam pietuvinājis lielajam Notikumam. Lai gan šo dienu, gaidot saulrietu un Vigīlijas dievkalpojumu, esam aicināti pavadīt piezemētā klusumā, varam gaidīt ar prieku. Prieks, kuru rada apziņa, ka no jauna varam piedzīvot Brīnumu, kas pirms 2000 gadiem pilnībā izmainīja pasauli, un ka varam slavēt līdz ar Zahariju. Slava Tev, Kungs!

Jautājumi pārdomām:

- Par ko esmu pateicīgs Dievam, atskatoties uz pavadīto Adventa laiku?

- Kā es šodien varu slavēt Dievu?

- Kā es slavēšanu un pateicību Dievam varu padarīt par savas ikdienas daļu?

Komentāru sagatavojis bīskaps Viktors Stulpins.

Attēlu autore Arta Skuja (https://m.me/art.artaskuja).

Sadarbībā ar katolis.lv (http://katolis.lv/biblioteka/tematiskais-katalogs/advents/adventa-kalendars-2019.html).

Citi Adventa kalendāra ieraksti klausāmi šeit (https://hearthis.at/rml/set/ak2019/).

Izvērstāki dienas tēmas skaidrojumi klausāmi Adventa katehēzēs (https://hearthis.at/rml/set/advents-2019/).