Latvijai tāpat kā visai Eiropai jādomā par zaļākas enerģijas ražošanu, tomēr, piemēram, vēja parku ierīkošanas plāni bieži saskaras ar iedzīvotāju pretestību. Vai un kā attīstīt vēja enerģijas ražošanu Latvijā, salāgojot ekonomiskās un iedzīvotāju intereses, Krustpunktā analizē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis un vadītājs Toms Nāburgs, AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis un iniciatīvas "Par labāku praksi vēju parku izbūvei Latvijas mežos" pārstāvis Armands Broks.

Sākoties karam Ukrainā, mums nācās pieņemt ļoti grūtus lēmumus, viens no tiem bija atteikšanās no Krievijas gāzes. Patiesībā jau pirms kara Krievija parūpējās, lai mums tā situācija šķistu draņķīga. Gāzes cenas ilgāku laiku kāpa, tas arī ietekmēja tālāk visu enerģētisko sektoru. Bet līdz ar kara sākšanos un it īpaši mazliet vēlāk strauji kāpa ne tikai gāzes, bet arī citu resursu, tajā skaitā elektrības cenas. Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā, šķiet, bija krīze. Steidzami arī tika meklēti alternatīvie risinājumi un  pastiprinātā uzmanības fokusā arī nonāca vēja parku izbūve. Salīdzinoši Latvijā noteikti to nav daudz. Tagad tiek strādāts gan pie parka izbūves valsts mežos, Baltijas jūrā, ir runa par valsts projektiem, protams, arī privātām iniciatīvām. Te arī parādās lielās pretrunas: sociālajos tīklos ir aktivizējušies iedzīvotāji, kuru dzīvesvietām tuvumā parki tiek projektēti, ir sākusies parakstu vākšana pret to izbūvi. Kas tad notiek ar šo vēja enerģijas ražošanu Latvijā - būs vai nebūs, spēsim sabalansēt visas intereses  un kādas ir prioritātes?

Vai Saeimai vajadzētu rūpīgāk pārvērtēt plānu valstij pārņemt tā saucamo "Maskavas namu" Marijas ielā 7? To vēstulē Saeimai aicinājusi "Rietumu banka", brīdinot par sekām Latvijas komersantiem, kuri aktīvi atrodas Krievijā. Atbildīgā komisija šo aspektu varētu izvērtēt, taču neplāno vilcināt lēmumus par ēkas pārņemšanu.

Kādreizējais Dzelzceļnieku nams Maskavas valdības rokās nonāca īpašumu maiņas rezultātā gadsimta sākumā. Pēc pārbūves par "Maskavas namu" nosaukto ēku atklāja 2004. gadā. Kopš tā laika tajā rīkotas izrādes, kino seansi un dažādi citi pasākumi. Šajā ēkā arī pēc Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā notikušas aktivitātes, kas liecinājušas par atbalstu Krievijas īstenotajai agresijai. Tātad „Maskavas nams” ir Krievijas politikas ietekmes vieta, kur notiekošās aktivitātes ir vērstas arī pret Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju, tāpēc Latvijai ir pienākums vērsties pret to, pauda īpašuma pārņemšanas likumprojekta autori.

Vienlaikus decembrī Saeimā ar vēstuli vērsusies "Rietumu bankas" vadītāja Jeļena Buraja. Šī banka jau dažus gadus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā lēmusi aiziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgus, tomēr bankai šajās valstīs ir iepriekš sāktas saistības. To izbeigšana ir sarežģīta, jo Krievija iesaldējusi Eiropas valstu komersantu, toskait arī "Rietumu bankas" aktīvus. "Maskavas nama" pārņemšana var dot agresorvalstij pamatu nacionalizēt šos aktīvus, brīdina Buraja. Runa ir par milzu summām – „Rietumu bankas" riska pozīcija pret Krieviju pirms gada bija 129 miljoni eiro, bet pret Baltkrieviju - 18 miljoni eiro. Galvenais riska darījumu apjoms ir kredīti klientiem un debitoru parādi, kuru izbeigšana ir traucēta, jo Krievija ierobežojusi naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz "Rietumu bankas” un citu komersantu kontiem.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja arī norāda, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu valsts īpašumā. Tā būtu simboliska un solidāra rīcība ar Ukrainu un tās cīņu pret agresoru. Vienlaikus neko vairāk par vēstulē jau uzrakstīto „Rietumu banka" komentēt nevēlas.

Vēstulē minētos "Rietumu bankas" apsvērumus Saeimā varētu izvērtēt, taču likumprojekta virzība nebūtu jākavē. Tā, paužot savu personīgo viedokli, Latvijas Radio norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš no "Jaunās Vienotības".

Apvidus segmenta auto karaļvalsts – tā auto eksperti vērtē aizvadītajā gadā pirktāko automašīnu statistikas rādītājus. Privātpersonas aizvadītajā gadā reģistrējušas 18 tūkstošus braucamo, un jaunu auto segmentā pirktāko spēkratu pirmo piecinieku dala „Toyota” un „Škoda” marku apvidus mašīnas. Savukārt lietoto auto tirgū arvien dominē BMW, „Volkswagen” un „Audi”.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati rāda, ka aizadītajā gadā reģistrētas vairāk nekā 3900 jaunu „Toyota” mašīnu, otrajā vietā ar 2350 ir „Škoda”, bet trijnieku noslēdz „Volkswagen” ar vairāk nekā 2000 jaunām mašīnām mūsu tirgū. Salīdzinājums ar iepriekšējo gadu ļauj secināt, ka „Toyota” ar dažādu modeļu auto piedzīvo strauju izplešanos tirgū, arī „Škodas” rādītāji ir kāpjoši, bet „Volkswagen” dati ir līdzīgi pārdošanas rādītājiem pirms gada. Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidrojumu redz izšķirīgā rīcībā pandēmijas laikā un Ukrainas kara sākumā, kad auto tirgus pamatīgi sašķobījās, izejvielu trūkuma dēļ mašīnu cenas mainījās vairākas reizes gadā, bet uz jaunu auto bija ilgi jāgaida.

Nākamajā gadā būtiskas izmaiņas nodokļos nav paredzētas. Palielināsies minimālā alga, pozitīvi mājsaimniecības ietekmēs inflācijas samazināšanās, turpināsies algu un pirktspējas pieaugums. Bet palielināsies pārvades tarifi dabasgāzei un beigsies valsts atbalsts elektroenerģijai.

42% iedzīvotāju vērtē, ka šogad viņu ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. Tā liecina "Swedbank" aptauja, bet kopumā mājsaimniecības savas finanses šogad, salīdzinot ar 2022. gadu, vērtē nedaudz optimistiskāk. Kas gaidāms nākamgad? Vispirms par pozitīvo. "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka 2024. gadā palielināsies minimālā alga.

Evija Kropa no "Swedbank" vērtē, ka Latvija arī nākamgad būs valsts ar Baltijā lielākajiem darbaspēka nodokļiem un būs jomas, kurās mājsaimniecību izdevumi palielināsies.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs vērtē, ka šogad viens no svarīgākajiem notikumiem ekonomikā ir inflācijas kritums, kas pozitīvi ietekmēs arī mājsaimniecības.

Latvijas Bankas ekonomists prognozē, ka turpmākajos divos gados inflācija saglabāsies 2% apmērā, savukārt, ekonomikas izaugsme atsāksies nākamā gada otrajā pusē un IKP pieaugums nākamgad sasniegs 2%.

Lai gan šogad apgriezienus turpināja uzņemt dzīves dārdzība, tajā skaitā būtiski auga tēriņi kredītņēmējiem, strauji palielinājusies cilvēku interese savu naudu investēt. Kā rāda „Swedbank” aplēses, tās klienti gada 11 mēnešos vērtspapīros vien ieguldījuši 44 miljonus eiro. Banka norāda, ka privātpersonu interese investēt ieguldījumu fondos un obligācijās aug, neraugoties uz nemierīgajiem finanšu tirgiem.

Lai arī labi apzināmies, ka tepat līdzās ir agresorvalsts Krievija, kas ir uzsākusi nežēlīgu karu, bizness ar šo valsti Latvijā "rullē". Vai ir iespējams ko darīt, lai apturētu kara mašīnas finansēšanu ar mūsu pašu naudu? Krustpunktā analizē organizācijas "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas un satikmes minisrs Jānis Vitenbergs.

Gadam noslēdzoties, daudzi liek kopā skaitļus, lai tad saprastu, ko gads nesis, kāda ir bilance, ko mums jāņem vērā nākamajā gadā. Starp daudziem mērāmajiem indikatoriem viens ir tāds itin sāpīgs. Proti, Ukrainā joprojām turpinās brutālais karš, un kopumā situācija gada laikā ļoti būtiski arī nav mainījusies, kas būtiski ietekmē savukārt mūs Latvijā. Kopš kara sākuma esam ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Pamatīgi tās droši vien izjūt tādi uzņēmumi, kā "Latvijas dzelzceļš" vai "Latvijas gāze", kuru bizness savulaik ļoti cieši bija saistīts ar Krieviju. Esam arī spējuši spert nozīmīgus soļus, dārgāk par to maksājot. Bet pēdējā laikā arvien biežāk nākas secināt, ka ir bizness, kas ne tikai turpina "rullēt", bet līdz ar karu pat ir ieguvēji. Mēs joprojām paši pelnām un palīdzam arī Krievijai segt tās izdevumus. Vai nav pienācis laiks rīkoties izlēmīgāk?

Atsakoties no mazāk produktīvām revīzijām,varēs vairāk izvērtēt dažādu lietu un rīcību lietderību, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Un nosakot ieteikumus var izkontrolēt, kā viena vai otra iestāde ievieš ieteiktās izmaiņas, kas palielina ienākumus budžetā.

AS “Latvijas valsts meži” paziņojuši, ka no nākamā gada apturēs dubulto meža sertifikācijas procesu. Turpmāk mežu sertificēs atbilstoši PEFC meža apsaimniekošanas standartam, kas ir populārs Eiropā, bet neizmantos FSC standartu, jo FSC nav izstrādājis nacionālo standartu Latvijai. Daudziem uzņēmējiem tieši FSC standarts ļāvis atrast jaunus noieta tirgus, vides aktīvisti uztraucas, ka līdz ar to mežos samazināsies bioloģiskā daudzveidība.

Pasaulē ir divas vadošās mežu sertifikācijas shēmas - PEFC un FSC. A/s „Latvijas Valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs skaidro, abi standarti ir līdzīgi un abi apliecina atbildīgu, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Bet, tā kā FSC nav izstrādājis nacionālo standartu Latvijai, sertifikācija atbilstoši esošajiem standartiem Latvijā tiek apturēta līdz brīdim, kad tas tiks izdarīts.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus gan vērtē, ka FSC sertifikācijas prasības esot stingrākas nekā PEFC, tāpēc to dēvē arī par zaļo sertifikātu.

Vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā līdz šim izmantoja tieši FSC sertifikātu un ar tā palīdzību izdevies atrast jaunus noieta tirgus. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts vērtē – esošā situācija liecina par nespēju vienoties.

Abas mežu sertifikācijas sistēmas PEFC un FSC izsniedz divus sertifikātus - mežu apsaimniekošanas un piegādes ķēdes sertifikātus. Tie nepieciešami ražotājiem, lai varētu pierādīt, ka pārdoto produktu ražošanā izmantotā koksne tiek iegūta no mežiem, kuri apsaimniekoti ekonomiski pamatoti, videi draudzīgi un sociāli atbildīgi.

Kopš dižķibeles laikiem jeb pēdējos 15 gados vērtīgākā tikšanās. Tā taksometru nozares darba devēji raksturo pēdējās diskusijas ar dažādu nozaru ministriju un iestāžu ierēdņiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām par problēmu risinājumu meklējumiem taksometru biznesā. Galvenā problēma ir daudzu strādāšana pelēkajā ekonomikā, no kā bez nodokļu nemaksāšanas izriet virkne arī citu problēmu.

Valsts jau vairākus gadus sola un arī pastiprināti it kā kontrolē taksometru nozari, taču tās likšana zem lupas ar būtiskiem rezultātiem nav vainagojusies – taksistu oficiālās algas ir neadekvāti zemas, tam seko pāris miljonu eiro ieņēmumi nodokļu veidā valsts budžetā, kā arī vēl lielās summas, kas budžetam aiziet garām. Dažādu ekspertu aplēses liecina, ka taksometru nozarē pelēkajā zonā strādā no 60 līdz pat 80 procentiem pārvadātāju. Bet, kā vērtē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova, problēmas rodas ne jau tikai valsts makam.

Runājot plašāk, tas ir arī godīgas konkurences jautājums, jo nodokļu nemaksātāji pasažierus pārvadā lētāk. Vēl viens aspekts ir pašu braucēju drošība, izvēloties ēnu ekonomikā strādājošo taksistu pakalpojumus, par kuriem garantiju vai aizsardzības nav nekādas.

Visi šie jautājumi aktualizēti tikšanās reizē, kur valsts pusi pārstāvēja Satiksmes un Finanšu ministrijas, Autotransporta direkcija un nodokļu iekasētāji, savukārt nozares pusē pie sarunu galda bija darba devēju pārstāvji un arī lielākās taksometru kompānijas – „Bolt” un „Forus”. Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas vadītājs un kompānijas "Smile Taxi" valdes loceklis Aleksejs Ignatjevs tikšanos sauc par vērtīgāko kopš 2009. gada.

Ar apelēšanu pie taksistu sirdsapziņām gan ēnu ekonomika nozarē īsti nemazinās, tāpēc Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova atzīst, ka ir jāmeklē jaunas pieejas.

Ēnu ekonomika taksometru nozarē ir arī Saeimas dienaskārtības jautājums, un Tautsaimniecības komisija uzdevusi Satiksmes ministrijai tuvākajā laikā organizēt sarunas par šo jautājumu. Ministrijā norādīja, ka taksometru pārvadājumu nozares problēmu risinājumi pašlaik ir izstrādes stadijā, tāpēc sarunu par tiem ministrija atteica. Nākamā visu pušu tikšanās paredzēta janvāra sākumā.

Kreditēšanas apjomi uzņēmējdarbībā Latvijā ir tik nepietiekami, ka mērķtiecīga valsts attīstības bankas izveide uz finanšu institūcijas „Altum” bāzes būs tikai daļa risinājuma ekonomiskās aktivitātes atdzīvināšanai. Tas izriet Finanšu ministrijas pārstāvju debatēm ar Saeimas Budžeta un Tautsaimniecības komisiju deputātiem. Viņi apzinās tirgus un kreditēšanas problēmas un sarunu par valsts bankas izveidi turpinās pēc apmēram mēneša.

Latvijā uzņēmumu pašu kapitāls no 2016. līdz 2022. gadam pieaudzis no 20,2 līdz teju 32 miljardiem eiro. Aizņemtās saistības šo gadu laikā bijušas līdzīgas robežās no 13,7 līdz 14 miljardiem eiro. Tajā pat laikā Igaunijā uzņēmumu pašu kapitāls ir teju 50 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls – nepilns 21 miljards eiro, bet Lietuvā uzņēmumu pašu kapitāls bija 51,6 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls - 29,7 miljardi eiro. Finanšu ministrija secina – Latvijā uzņēmējdarbībā jauna nauda faktiski nenāk klāt. Ja Latvijas uzņēmumi kredītsaistības uzņemtos tādā līmenī kā vidēji Eiropas Savienībā, tie apgrozītu būtiski vairāk, klāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”.

Tas arī ir viens no galvenajiem aspektiem Saeimā sāktajai sarunai par „Attīstības finanšu institūcijas "Altum” iespējamu pārveidi par valsts attīstības banku. Finanšu ministrija piedāvā vairākus "Altum" turpmākās darbības variantus. Viens no tiem – "Altum" pārveidot par banku – kredītiestādi ar licenci. Iespējamas arī versijas par jaunas valsts īpašumā esošas kredītiestādes izveidi un bankas izveidi ar privātā ieguldītāja principu. Valsts ekonomikas trūkumu mazināšanai piedāvāts arī vienkāršāks risinājums – "Altum" statusu nemainīt un papildināt ar jauniem finanšu rīkiem tirgus nepilnību novēršanai, vērtēja Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere.

Abu Saeimas komisiju deputāti gan piekrita, ka šis variants, zinot problēmu, pielīdzināms kosmētiskajam remontam. Vienlaikus netrūkst daudz kritikas lielo komercbanku kreditēšanas politikai ārpus Rīgas un Pierīgas. Iespējām uzņēmumiem Latvijā aizņemties jābūt būtiski lielākām. Valsts attīstības banka šo kustību varētu veicināt, lielu daļu klientu pārvilinot no komercbankām, uzsvēra arī Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers no „Latvija pirmajā vietā”.

Latvijā darbojošos komercbanku pārstāvji šīsdienas sarunā gan nepiedalījās. Diskusija par valsts attīstības bankas veidošanu turpināsies janvāra nogalē. Tad deputātu rīcībā būs ministriju apkopoti sīkāki dati par tirgus nepilnībām dažādās nozarēs. Budžeta komisija grib zināt arī par piemēriem, kad komercbankas atteikušas finansējuma izsniegšanu kādiem projektiem, īpaši reģionos.