Marta sākumā Eiropas Komisija plāno nākt klajā ar priekšlikumiem par to kā Eiropai vajadzētu atbildēt uz masveida ASV subsīdijām zaļo tehnoloģiju ražotājiem un uz Ķīnas necaurskatāmām dotācijām saviem uzņēmumiem. Situācija ir nopietna, jo šīs subsīdijas kropļo starptautisku konkurenci un draud padarīt Eiropu nepievilcīgu uzņēmējdarbībai. Turklāt tas ir arī nopietns pārbaudījumus Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vadības stilam un nākotnes perspektīvām.

Krustpunktā Lielā intervija: ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Raidījumā šoreiz „digitalizēsimies” un atveseļosimies. Maziem, vidējiem, lieliem un milzīgiem uzņēmumiem no pēcpandēmijas atveseļošanās fondiem teju 140 miljoni eiro paredzēti uzņēmējdarbības digitalizācijai. Kā uzņēmējiem pie šīs naudas tikt, ko par šiem līdzekļiem var izdarīt, kas vispār skaitās digitalizācija?

Mājsaimniecības var pieteikties saules paneļu uzstādīšanai - pietiek gan jaudas, gan naudas atbalsta programmās.

Zaļajā nedēļā Berlīnē šogad ar medus maisījumiem piedalījās arī Raimonds Zviedriņš no Talsu novada Valdgales pagasta "Bandeniekiem". Par 60 bišu saimēm rūpējas viņa sieva Inga, saimnieki ir mājražotāji un gatavo ne tikai medus maisījumus, bet arī dzērienus.

Gadu kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Ukrainas ekonomika joprojām turas virs ūdens. Lai gan ar vēl nepieredzētām grūtībām un ne bez partneru atbalsta, Ukrainai ir izdevies ne tikai finansēt karu, bet noturēt arī sociālo sfēru. Finansiālā palīdzība no ārpuses Ukrainai joprojām ir kritiski svarīga, un viens no šīs finansiālās palīdzības nodrošinātājiem ir Eiropas Savienība.

Pērn Latvijas eksporta vērtība sasniedza jaunu rekordu - 21,27 miljardus eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par gandrīz 30%. Latvijas preces pērn tika eksportētas uz 199 pasaules valstīm un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gandrīz pusi no eksporta vērtības sastādīja piecas valstis - Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievijas Federācija un Zviedrija. Pērn ievērojami palielinājās arī eksports uz tādām valstīm kā Kazahstāna, Kirgizstāna un Armēnija un tas radīja bažas, ka eksportētas tika arī preces, kas iekļautas sankciju sarakstā. Cik viegli vai grūti uzņēmējiem ir atrast jaunus eksporta tirgus?

Krustpunktā diskusija: Kāpēc Krievijai noteiktās daudzās sankcijas nav nesušas gaidīto un vēlamo rezultātu?

Jau gandrīz gadu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstī Ukrainā turpinās Krievijas izraisītais karš. Tā sekas izjūt arī Eiropa, ne tikai uzņemot miljoniem ukraiņu bēgļu, bet arī maksājot ievērojami dārgāk par enerģiju. Kara sekas ir arī ļoti augstā inflācija. Ekonomisti norāda, ka karš piespieda Eiropu izbeigt enerģētisko atkarību no Krievijas. Savukārt Ukrainas atjaunošana pēc kara beigām var sekmēt ES izaugsmi.

Biznesa vide Latvijā un par finansējuma pieejamība. Pelēkās ekonomikas indekss, "doing business" indekss, uzņēmēju noskaņojuma indekss, nodokļu sistēmas pievilcības indekss – dažādu indeksu, kad runā par biznesu, netrūkst. Jaunākais izziņotais ir augstskolas "Turība" veidotais Latvijas biznesa indekss.