Jau nedēļas sākumā, sadarbībā ar kolēģiem no „ReCheck”, vēstījām, ka paziņojumi par it kā topošajiem malkas, šķeldas un granulu aizliegumiem ir krietni pārspīlēti. To tagad atzīst arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Runa ir par to kādu atbalstu valstis turpmāk varēs piešķirt šāda kurināmā ražotājiem un izmantotājiem, un vai koksni joprojām varēs dēvēt par patiesi atjaunojamo energoresursu.

"Altum" paplašina valsts garantiju saņēmēju loku mājokļa pirmās iemaksas segšanai – bez ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem turpmāk tās saņems arī NBS karavīri

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 2. februārī, nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem līdz 3%.

Raidījums Atvērtie faili pievēršas enerģētikas tematam. Krievija ir gadiem ilgi izmantojusi gāzi, lai ārvalstīs palielinātu savu ietekmi. Pētām, kādēļ Latvija, pretēji Polijai un Vācijai, nepārņem „Gazprom” aktīvus?

Bezmaksas piena izdale skolēniem šajā mācību gadā atsevišķās skolās jau drīz beigsies. Pieaugot ražošanas izmaksām ar iepriekš atvēlēto budžetu nepietiek, lai iepirktu nepieciešamo piena apjomu skolām. Zemkopības ministrija norāda, ka atbalsta programmai “Piens un augļi skolai” kopumā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro.

1. februārī aprit trīs gadi kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). „Brexit” atbalstītāji solīja, ka tas mazinās birokrātiju un veicinās Lielbritānijas ekonomisko izaugsmi. Gaišie solījumi līdz šim nav piepildījušies, bet realitāte ir izrādījusies drūmāka. Britu ekonomika piedzīvo grūtus laikus, un lielā mērā tās ir „Brexit” sekas.

Latvijā ir ļoti viegli pašam nenojaušot pieskarties telefona ekrānam un negribot noslēgt līgumu par pakalpojumiem, kurus negrasāties izmantot un pēc tam maksāt. Kāpēc tas ir iespējams?

Jau gadu Latvijā darbojas dzērienu iepakojumu depozītu sistēma, kas kopumā darbojas labi, izņemot  depozīta punktus, kas atrodas mazos lauku veikalos. Vismaz tā apgalvo paši tirgotāji.Kāpēc tirgotāji vēlas mainīt sistēmu un vai tas ir iespējams.

Pasaule šobrīd ir parādos, un šie parādi ir rekordlieli. Precīzāk sakot, trīssimt triljoni ASV dolāru. Tā ir kopējā summa, ko valdības, mājsaimniecības un korporācijas visā pasaulē bija parādā laikā uz 2022.gada jūniju. To ir aplēsis Starptautisko finanšu institūts. Eksperti īpaši bažījas par parādu slogu, kas gulst uz jaunattīstības valstīm.

Amata pienākumus no atsāk pildīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa norāda, ka turpmākajā gadā akcents būs VID reputācijas uzlabošana un zemo algu palielināšana.