Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par to, kādus jaunus produktus Latvijas uzņēmumi rada un kādi izaicinājumi ir viņu ceļā. 

„80 % rezultātu dod 20 % piepūļu – jeb pareto princips strādā arī kompetences centros, auklējot inovācijas uzņēmumiem,”saka Vitālijs Skrīvelis no Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centra forumā „Uzdrīksties inovēt”. Viņaprāt šie ieguldījumi ir būtisks atspēriens pētniecībai un attīstībai Latvijas uzņēmumos. 

Bet kas ir šie uzņēmumi, kas, ieguldot pētniecībā un attīstībā, rada jaunas lietas un produktus un kādi šie produkti ir? Un pat ja pirmajā mirklī šķiet, ka inovācijas noteikti ir par kādu no pēdējā laika modes lietām – mākslīgo intelektu, droniem un tā tālāk, ne vienmēr tā ir. Inovācijas ir daudzās un dažādās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā. Sia "Felici", kuri ražo produktus ar zīmolu "Graci", atklāj – lai tiktu pie tā, ko vēlas patērētāji, arī pārtikas nozarē nepieciešams pētīt un radīt ko jaunu.

1. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka pieteikumu pieņemšanu videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 1. jūnijam. Kādiem priekšnosacījumiem jāizpildās, lai uz grantiem varētu pretendēt daudzdzīvokļu mājas un energokopienas? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro

Pēdējos gados pārtikas nozarē bijuši daudzi izaicinājumi – pēc Covid pandēmijas sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā un strauji cēlās izejvielu un energoresursu cenas. 2024. gadā vairāki putnkopības uzņēmumi Latvijā - “Putnu fabrika Ķekava”, “Lielzeltiņi” un citi apvienojās, izveidojot akciju sabiedrību “Ķekava Foods”, kas ietilpst Lietuvas koncernā “Akola Group”. Tā kā pieprasījums pēc vistas gaļas Eiropā palielinās, vistas gaļas produktu ražotājs “Ķekava Foods” aicina arī citus lauksaimniekus audzēt putnus.

Latvijā lielākā vistas gaļas produktu ražotāja AS “Ķekava Foods” apgrozījums 2024./2025. finanšu gadā palielinājās par 12 % un finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 7,3 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums gadā investē 4 līdz 6 miljonus eiro infrastruktūrā un ražošanā un uzņēmumā strādā ap 1100 darbinieku. Uzņēmuma valdes locekle un izpilddirektore Aiva Banga stāsta, ka pierasījums pēc putnu gaļas aug par 3 līdz 4% gadā, tas ir stabils un, piemēram, Lietuvā vistu audzēšanā piedalās arī lauksaimnieki. “Ķekava Foods” līdzīgu praksi gatavojas ieviest arī Latvijā.

Gandrīz 99% putnu audzētāju Latvijā iestājušies Apvienotajā putnkopības nozares asociācijā un tās valdes locekle Anna Ērliha stāsta, ka arī citu lauksaimnieku iesaistīšanu putnu audzēšanā atbalsta.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka Latvijā veiksmīgi attīstās abi putnkopības virzieni – gan olu, gan putnu gaļas ražošana. Šobrīd Eiropā un arī Latvijā tiek iztrādāta stratēģija nākamajiem 10 gadiem un Latvijas lauksaimnieki apņēmušies 10 gados palielināt IKP par 2 procentpunktiem un sasniegt Somijas līmeni lauksaimniecībā jeb ieņēmumus 2200 eiro no hektāra.

Putnkopības nozares asociācijas biedri gadā saražo vairāk nekā 40 000 tonnu putnu gaļas un vairāk nekā miljards olu. Putnkopji nesaņem subsīdijas, bet valsts budžetā nodokļos gadā samaksā gandrīz 20 miljonus eiro.

Raidījums Stiprie stāsti dodas uz Smiltenes novada Api pie Leišu ģimenes, kas pirms trim gadiem no Rīgas atgriezās Vidzemes mazpilsētā. Abi ir uzņēmēji – Elizabete ir mājražotāja un cep kūkas, šobrīd bijušajā Apes aptiekas mājā notiek remonts un tiks izveidota konditoreja, bet Dāvim pieder autoserviss Rīgā. Jaunā ģimene pārbūvējusi 1903. gadā celtu māju Apē un audzina divus bērnus.

Dāvis pirmos septiņus gadus ar vecākiem dzīvojis Alūksnē, tad pārcēlās uz Rīgu, bet mīļākā vieta kopš bērnības viņam bija Ape. Savukārt Elizabete, vaicāta, kur slēpjas mazpilsētas pievilcība, stāsta, ka ir lietas, kas nav mainījušās kopš viņas bērnības.

Elizabete ir mājražotāja, cep kūkas un pirms diviem gadiem saņēma pašvaldības balvu „Smiltenes novada jaunais uzņēmējs”. Arī gaidot ciemos Latvijas Radio, Elizabete ir izcepusi kūku "Luīze".

"Deep Tech" jaunuzņēmumi nav vienkārši ātrās peļņas idejas — to pamatā ir zinātne, inženierija un tehnoloģijas, kas bieži vien prasa gadus, līdz kļūst par reālu produktu. Vai Latvija ar savu inženieru potenciālu var spēlēt vienā laukumā pasaules līmenī? Pie Digitālo brokastu galda par to runājam ar "ENGYcell" līdzdibinātāju Egiju Gailumu un "Deep Tech Atelier 2026" programmas direktoru Kristapu Cīruli.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Saldējuma ražotāji sezonu uzsākuši lēnām, jo pagaidām laikapstākļi nav pateicīgi aukstā našķa baudīšanai. Tomēr investīcijas jaunos produktos ir ieguldītas lielas un ražotāji cer uz labu vasaru. Viena no tendencēm, kas, visticamāk, būs vērojama arī šosezon – pircēji priekšroku dod vietējam produktam.

Kā sokas ar nodokļu iekasēšanu un administrēšanu, kā arī cīņu ar ēnu ekonomiku? Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Zemkopības ministrija un tās kontrolētais uzņēmums "Latvijas valsts meži" ar nepamatotu atbalstu kokrūpniekiem radījuši valstij gandrīz 50 miljonu eiro lielus zaudējumus. Bet pārvaldības trūkumu dēļ „Latvijas valsts meži” valsts budžetā nav iemaksājuši 130 miljonus eiro dividendēs. Tā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole.

Uzņēmuma padome un valde nenodrošina efektīvu valsts uzņēmuma pārraudzību, kā dēļ valsts budžetā rodas desmitos miljonu eiro mērāmi zaudējumi. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Tā dēvētajā kokrūpnieku lietā ir pabeigtas arī sākotnējās izmeklēšanas darbības un iegūti apjomīgi pierādījumi. Kriminālprocess sākts pret 10 personām, arī bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi no Zaļo un Zemnieku savienības. Krauze intervijā Latvijas Radio sacīja, ka vairāki Valsts kontroles ieteikumi jau ir ieviesti, bet daļai nepiekrīt.

“Līdz šim pat brīdim Armands Krauze nekādā veidā nav sadarbojies vai veicinājis izmeklēšanu, kā viņš to norāda sabiedrībai,” tā savukārt ierakstā norāda ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Šī revīzija atšķiras no citām ar to, ka par "kokrūpnieku lietu" jau pirms tās īpašu uzmanību izrādījusi prokuratūra. Tā dēvētajā "kokrūpnieku lietā" kopš pagājušās ceturtdienas, 14. maija, ir pabeigta sākotnējā izmeklēšana un iegūti apjomīgi pierādījumi, ko šobrīd analizē, izvērtē un tiek pratinātas iesaistītās personas.

"Iznomājam telpas!" – šādu plakātus Rīgas centra namu pirmo stāvu skatlogos var redzēt gana daudz. Kā Rīgā aktivizēt ekonomiku un palielināt dzīvību – par to diskusija Krustpunktā.

Analizē arhitekte, pilsētplānotāja Sarmīte Barvika, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes loceklis Ints Dālderis, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un "VEFRESH" vadītājs Viesturs Celmiņš.

Tukši skatlogi un nereti arī tukši logi virs tiem. Sociālajos medijos jau ilgāku laiku cilvēki diskutē par to, kāpēc Rīgā ir tik daudz mazapdzīvotu namu. Visbiežāk arī piesauc Brīvības ielu, kur vietumis namsaimnieku bizness acīmredzami nīkuļo. Bet, protams, runa jau nav tikai par vienu ielu. Ceļojot pa Eiropu, var redzēt, ka pilsētas ir ļoti dažādas. Arī citviet pasaulē var redzēt līdzīgas ainas kā Rīgā un vēl sliktāk, bet ir pilsētas, kur neapdzīvoto telpu atrast ir gandrīz neiespējami un dzīvība, šķiet, kūsā it visur. Kāpēc tā? Kas nosaka to, ka cilvēki grib dzīvot un strādāt pilsētā, un kas ir jādara, lai Rīga būtu viena no tādām?

Pirms pāris nedēļām studijā bija Rīgas domnieki, kuriem bija ļoti atšķirīgi viedokļi par transportu galvaspilsētā. Bet ne jau tikai satiksmes jautājumi nosaka pilsētas dzīvīgumu?

Latvijas alkohola rūpniecības flagmanis „Amber Latvijas balzams” valstij nodokļos parādā ir vairāk nekā 28 miljonus eiro. Pašlaik no kreditoriem to sargā tiesiskās aizsardzība un uzņēmumam plāns jāizstrādā līdz oktobra sākumam. Spriežot pēc oficiālo reģistru datiem, gada laikā uzņēmumā sarucis ne vien nomaksāto nodokļu apjoms, bet arī darbinieku skaits.

Ko saka ekonomisti, vai uzņēmums var izglābties un kādas ir prognozes par tā nākotni?