Tehnoloģijām arvien vairāk ienākot cilvēku ikdienā, tās pamazām maina paradumus. Tas attiecas arī uz to, kā cilvēki patērē medijus. Pārmaiņas jau ilgu laiku skar arī drukātos medijus, precīzāk, laikrakstus. Cilvēkiem daudz vairāk laika pavadot viedtālrunī, planšetē vai pie datora ekrāna, avīze pastkastītē vairs nav nepieciešama un informācija labprātāk tiek patērēta digitāli. Šī iemesla dēļ laikrakstiem ir arvien grūtāk izdzīvot un šāda situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

Valdība lemj par papildu 425 miljonu eiro piešķiršanu energoatbalstam iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija spriež par atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem energocenu pieauguma laikā. Tikmēr pašvaldības gatavojas parādnieku pieaugumam.

Portālā „manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu iniciatīvai par vecāku pabalsta indeksāciju. Vai Latvijā iespējams indeksēt vecāku pabalstu?

Daudz runājam par to, kā šajā ziemā energoresursus gatavojas taupīt pašvaldības un iedzīvotāji. Arī uzņēmēji, protams, domā par taupīšanas iespējām, bet Latvijā ir energoietilpīgi uzņēmumi, kam energoresursu taupīšana labākajā gadījumā nozīmē  ražošanas sašaurināšanu, sliktākajā – ražošanas pārtraukšanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sagatavojusi valsts atbalsta programmu tiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kam energoresursi ir ļoti būtiska ražošanas izmaksu sastāvdaļa. Plānots, ka 50 miljonus eiro varētu saņemt ap 400 vidējie un lielie uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Savukārt, Darba devēju konfederācija rosina valdību līdz nākamā gada pavasarim sniegt atbalstu energo rēķinu apmaksā visiem uzņēmējiem.

Interesējamies par to, ko sagaidīt nākotnē un kā nosargāt sev svarīgo! Ielūkosimies Latvijas Bankas prognozēs, kuras īsumā var raksturot – būs slikti, būs recesija, bet mierinājumam – nesatraucaties, ir bijis arī sliktāk.

Pārtikas atkritumi, piemēram, dārzeņu un augļu atliekas, kafijas biezumi, olu čaumalas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kā arī dārza atkritumi - nopļautā zāle, koku lapas, vecas puķes un nelieli zari, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Pareizi sašķirojot, tos var izmantot kā otrreizēju izejvielu. Pērn pavasarī Getliņos darbu sāka bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes komplekss, kur gadā pārstrādā ap 80 000 tonnām bioloģisko atkritumu. Kur šobrīd šos atkritumus izmanto un ko ar tiem varētu darīt nākotnē?

Lai apspriestu ārstniecības personu darba samaksas jautājumus, Veselības ministrijā 22. septembrī notika uz tikšanās ar nozares organizācijām.

Pēc Apvienotās Karalistes karaliene Elizabetes II nāves plaši izskanēja vārdi, ka ir noslēdzies vesels laikmets. Karalienes valdīšanas laikā mainījušās ne tikai sabiedrības, politiskie līderi un tehnoloģijas, bet arī ekonomika. Lielbritānijas ekonomika karalienes 70 gadu valdīšanas laikā ir krietni mainījusies un piedzīvoti arī dažādi satricinājumi. Un arī tagad, kad karaliene devusies mūžībā, britu ekonomiku skar ne mazums risināmu problēmu.

21. septembrī norisinās ceturtais “Baltijas Zīmolu forums”. Šogad foruma tēma ir “Ko meklē, tas uzvar” jeb “No Search – No Glory”, aktualizējot vienu no šī brīža izteiktākajām nozares tendencēm – cīņu par cilvēku uzmanību.

Paklausot Valsts kontroles revidentu aizrādījumiem un ņemot vērā pēdējā laikā vērojamo inflāciju, turpmāk par daudziem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pakalpojumiem maksāsim nedaudz dārgāk. Būtiskāk cenas augs ekskluzīvākām lietām, piemēram, vēlmei pēc īpašas numurzīmes mašīnai. Tomēr CSDD pakalpojumu sadārdzināšanās ir tikai maza daļa no augošajiem izdevumiem, kuru dēļ braucieni ar automašīnām kļūst arvien dārgāki.