Lai vērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska fakoriem, no 10.maija Latvijā norisinās akcija “Lai sirds spēj vairāk!”.

Ja pirms pandēmijas ārvalstu pacientu dinamika bija ar augšupejošu tendenci un 2019. gadā Latvijā dažādus medicīnas pakalpojumus izmantoja jau vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku no dažādām valstīm, tad pandēmija šo pozitīvo izaugsmes tendenci sabremzēja. Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesies zināmas korekcijas un Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju. Tas gan nenozīmē, ka no šīm zemēm cilvēki nebrauc uz Latvijas medicīnas iestādēm, bet plūsma ir krietni mazāka nekā pirms pandēmijas un pirms kara.

Gada inflācija aprīlī Latvijā sasniegusi 13%. Straujo kāpumu komentē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Srauji kāpj ne tikai energoresursu cenas, krietni vairāk izmaksā arī pārtika. Kā mazināt inflācijas radīto triecienu iedzīvotāju labklājībai?

Ir pagājuši trīs mēneši kopš Latvijā sākusi darboties dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Teikt, ka sistēma strādā kā labi eļļots pulkstenis, būtu stipri pārspīlēts. Par to, kas paveikts un kur vēl roka jāpieliek, saruna raidījumā.

Šī gada četros mēnešos uz Latvijas robežas konstatēti 793 muitas pārkāpumi. Kontrabandas ceļā visvairāk tiek ievestas akcīzes preces, galvenokārt cigaretes un citi tabakas preču izstrādājumi. Tomēr kopumā pārkāpumu skaits samazinājies, jo Ukrainas kara un ieviesto sankciju dēļ uz Latvijas robežas notiek pastiprināta muitas kontrole.

Raidījumā Pievienotā vērtība par krīzēm un vai tām vispār iespējams sagatavoties, īpašu uzmanību veltīsim pārtikas nozarei - būs problēmas Krievijas sāktā kara dēļ.

Latvijā strauji attīstās dronu jeb bezpilota gaisa kuģu sistēmu nozare. Pie tam – dronus izmanto ne tikai izkalaidei – fotogrāfiju izgatavošanai vai TV un kino filmēšanai, bet daudzās ekonomikas nozarēs – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, nekustamajā īpašumā, celtniecībā, enerģētikā un citās. Droniem nav nepieciešams veidot jaunu infrastruktūru un, piemēram, mežsaimniecībā drons, apsekojot izcirtumus, iepriekš cilvēka veikto darbu padarīs daudz ātrāk un precīzāk. Civilās aviācijas aģentūrā jau reģistrēti 4,5 tūkstoši dronu un tā kā gaisā reizēm notiek arī dažādi incidenti, dronu lietotājiem jāsaskaņo lidojumi un jāievēro citi noteikumi.

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki pievērsīsies darba mobilitātes pētīšanai - kā cilvēku izceļošana darba dēļ ietekmē viņu attiecības ar palicējiem dzimtenē?

Apmēram 44% no visiem Latvijā esošajiem daudzdzīvokļu namiem atrodas Rīgā, bet aktīvāka namu atjaunošana līdz šim notikusi reģionos. Rīgā nosiltinātas vien 65 daudzdzīvokļu ēkas, kas ir tikai 3% no vajadzīgā apjoma. Iemesls, kādēļ pēdējos desmit gados Rīgā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu veicies ievērojami sliktāk nekā reģionos meklējams ne vien kūtrajā iedzīvotāju aktivitātē, bet arī galvaspilsētās vadības lēmumos – Nila Ušakova vadībā māju renovācija Rīgā nav bijusi domes prioritāte. Tagad mērķis un vajadzība ir ambicioza – līdz 2050.gadam Rīgai ir jānosiltina 6000 daudzdzīvokļu ēkas. Diemžēl ir arī skaidrs, ka visdrīzāk šo mērķi Rīgai nu nekādi neizdosies sasniegt.