Vairāk nekā puse no Latvijā esošajiem ceļiem ir ar grants segumu. Pārsvarā tie ir vietējas nozīmes ceļi un pavasarī, šķīdoņa laikā uz tiem aizliegta pārvietošanās transportam, kas ir smagāks par 10 tonnām. Šobrīd ierobežojumi skar 460 grants autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. Visvairāk ierobežojumu ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Dagdas, Ludzas, Madonas un Preiļu apkārtnē, vismazāk – Kurzemē. Jau daudzkārt runāts par nepietiekamo finansējumu ceļu sakārtošanai. Ko šogad plānots paveikt grants ceļu sakārtošanā un kas īpaši svarīgi ir uzņēmējiem laukos?

Kā profesionāļi no diasporas iesaistās jauno pārstāvniecību darbā Amerikā un Kanādā? Kādas ir pārstāvniecību darba prioritātes un kādā veidā izpaudīsies Latvijas uzņēmumu atbalsts un sadarbības sekmēšana tālajos tirgos?

Saruna par ukraiņu bēgļiem un darbu. Kas jāzina tiem, kuri grib un var šiem cilvēkiem piedāvāt darbu? Uzklausām arī vērtējumu par saņemto palīdzību no bēgļiem, kuri jau ir iekārtojušies darbā pie mums Latvijā.

Šobrīd Divu ministriju – Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – paspārnē startējušas vairākas programmas, kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem saņemt valsts atbalstu privātmājām saules paneļu uzstādīšanai, arī ēku atjaunošanai, remontam, siltināšanai un apkures sistēmu nomaiņai.

Ekonomikas ministrija (EM) pirmdien, 11. aprīlī, valdošās koalīcijas partiju sanāksmē piedāvās Latvijai atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no nākamā gada 1. janvāra, intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).

No mājražotāja līdz savam uzņēmumam. Arno Polītis Jelgavas novada Ozolnieku pagastā pirms trim gadiem sāka savā virtuvē gatavot svaigo pastu jeb makaronus, kam līdz 40% pievienota dārzeņu sula un dārzeņu biezenis. Sākumā viņš produkciju tirgoja pie lielveikala, bet tagad Ozolniekos viņš izveidojis savu ražotni un piesaistījis Eiropas naudu.

Lai gan no 1. aprīļa atcelti ierobežojumi tirdzniecībā un iedzīvotāji iepērkas aktīvāk, tirgotāju noskaņojums ir optimistiski piesardzīgs

Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, palielinājās par 11,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Eiropas Savienība veido stratēģiskas rezerves ārkārtas situācijām, kas saistītas ar ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolapdraudējumu.

Kopš straujā un vērienīgā elektroenerģijas cenu kāpuma pērn gada nogalē, elektroenerģijas cenas Eiropā samazinājās. Tomēr janvārī piedzīvotais atslābums bijis mānīgs, sarunā ar Latvijas Radio skaidroja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Viņš norādīja, ka martā atkal novērojams sadārdzinājums. Tas gan esot pārdzīvojams, jo enerģijas patēriņš samazinās. Šobrīd, saistībā ar ģeopolitisko situāciju, Eiropā tiek taupīta gāze un tiek palielināti uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs, līdz ar to neparasti daudz tiek izmantota atjaunojamā enerģija. Notiek pārorientēšanās un būtisks faktors jau ir un būs tas, kā ar enerģiju apiesies arī patērētāji.