Nu jau dažus mēnešus koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas trīs mēnešu laikā kļuvusi par gandrīz ceturto daļu lētāka. Tajā pašā laikā lapukoku izejmateriāla cenas rudenī vēl turpinājušas kāpt. Latvijas Radio aptaujātie eksperti norāda, ka koksnes cenas arvien netuvojas pirmspandēmijas līmenim, kas tās sāka dzīt augšā ar strauji augošo pieprasījumu. Tiesa, iepriekš cenas regulēja mūsu pieprasījums, jo sēdējām mājās un vairāk remontējām, bet tagad liela noteicēja ir loģistika, jo koki mežos ir, bet trūkst to aizvedēju līdz klientiem.

Valsts finanses patlaban ir kontrolējamā, bet trauslā līdzsvarā, tāpēc Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāplāno turpmākie papildu izdevumi, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Covid-19 uzliesmojumi, kas rudenī plaši novērojami Eiropā, draud sabremzēt ekonomikas atkopšanās tempus. Viena no šīm valstīm ir Čehija, kuras ekonomiku jau ietekmē un tuvākajā nākotnē ietekmēs arī problēmas ar piegāžu ķēdēm. Tāpat izaicinājums būs augsti industrializētās un uz fosiliem avotiem balstītas valsts pāreja uz zaļiem enerģijas avotiem un nepieciešamība pēc budžeta struktūras izmaiņām.

Finanšu nozare ir joma, kur attīstās dažādi inovatīvi risinājumi. Jau ierasta lieta ir bezkontakta norēķini ne tikai ar maksājumu kartēm, bet arī telefonu, aproci vai gredzenu. Bankas piedāvā arī dažādus biometriskos risinājumus. Inovācijas finanšu jomā ir daudz un dažādas, bet to galvenais mērķis ir atvieglot ikdienu un samazināt laiku norēķinu veikšanai. Plašāk par inovācijām maksājumu jomā un bankas "Citadele" piedāvāto risinājumu, kas īpaši varētu noderēt uzņēmējiem dažādos tirdziņos.

2021.gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 149,6 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 35,8% vairāk nekā 2020.gada septembrī, bet par 38,4% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gada septembrī. Savukārt Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu par pazeminātās PVN likmes piemērošanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par vakcināciju, bet no darba attiecību skatu punkta. Skatīsimies arī, kā veicas Baltijas biržā un ielūkosimies kādā no biržas uzņēmumiem, kam, lai gan pēdējos gados nav veicies spīdoši, ir plāni, kā situāciju uzlabot.

Tāpat kā citas nozares, kuru darbība tika apturēta pandēmijas dēļ, arī azartspēļu nozares darbība pēdējo divu gadu laikā tika ierobežota. Desmit mēnešus nestrādāja spēļu zāles un kazino, līdz ar to šī gada deviņos mēnešos azartspēļu uzņēmumi nopelnījuši 93,6 miljonus eiro jeb 76% no ienākumiem pērn tajā pašā laika posmā. Vairākas pašvaldības vēlas atteikties no spēļu zālēm savos novados, bet pandēmijas laikā divreiz palielinājies interaktīvo azartspēļu apjoms internetā. Aug arī nelegālais azartspēļu tirgus.

Policijas un finanšu iestāžu nemitīgi aicinājumi neiekrist krāpnieku lamatās nevainagojas panākumiem. Šogad vien, uzdodoties par banku darbiniekiem, no Latvijas banku klientu kontiem izkrāpti 8,6 miljoni eiro. Ļoti daudz cilvēki naudu zaudē arī ieguldot naudu apšaubāmās finanšu platformās. Protams, aizvien aktuāla ir arī viltus interneta veikalu darbība, kurās preces var iegādāties par pasakaini zemām cenām. Šādu veikalu aktivizēšanās īpaši aktuāla pirms Ziemassvētkiem.

Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.