Šodien, 14.septembrī, valdībā plānota diskusija par dažādiem ierobežojumiem, un uzņēmējiem šis jautājums ir svarīgs, jo ekonomikas izaugsmes temps patlaban ir ļoti labs, Latvijas Radio programmai Labrīt sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai pakalpojumi netiktu ierobežoti.

Motivēti darbinieki un labi izglītots personāls, laba darba vide un augsta pakalpojuma kvalitāte – šos četrus virzienus Iekšlietu ministrija definējusi, nosakot prioritātes nākamā gada un nākamo trīs gadu budžetā.

Jau astoto gadu pēc kārtas Mūzikas un mākslas festivāla „Daugavpils ReStArt” ietvaros šo sestdien notiks Rīgas ielas svētki. Rīgas iela Daugavpilī ir viena no pirmajām gājēju ielām Latvijā. Tā ir pilsētas dzīvākā artērija, kas stiepjas no dzelzceļa stacijas līdz Daugavai – Rīgas ielas sākumam, kur zem dambja ar pieeju upei kādreizējās piestātnes vietā izveidota arka. Un sestdien ikvienam būs iespēja izbaudīt sajūtu pastaigu Rīgas ielas garumā. Bet rast un tvert interesanto šajā Daugavpils Rīgas ielā, ik reiz atrodot jaunas nianses un lietas, ko uzburt vai atklāt gājēju izjūtām, nu jau astoto gadu meklē un rod šo svētku idejas autore - Daugavpils māksliniece Līga Čible un svētku režisors Māris Susejs. Viņiem Rīgas iela Daugavpilī ir īpaša, un par to, tiekoties šīs ielas viducī ar svētku rīkotājiem, pārliecinājās Silvija Smagare.

Nākamā gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tas nozīmē, ka, nododot noteikta tilpuma stikla un plastmasas pudeles, kā arī metāla skārdenes, iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ iepakojuma depozīta maksu. Viena iepakojuma cena būs 10 centi un to varēs nodot vai nu taromātos jeb īpaši izveidotos kioskos, vai veikalos. Diskusijas par dzēriena iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ilgušas gandrīz 20 gadus, bet šī gada janvārī konkursā tika izvēlēts operators, kas turpmākos septiņus gadus veidos un pārvaldīs depozīta sistēmu.

Pandēmijas pirmais vilnis, kad mācījāmies strādāt attālinātā režīmā, ieskicēja tendenci atgriezties Latvijā, jo robežām attālinātā darba tirgū pazūdot, radās iespēja dzīvot Latvijā, bet strādāt jebkurā vietā pasaulē. Tāpēc šoreiz raidījumā esam runājam par darba tirgu attālinātā režīmā un to, kā tas paver ceļu  reemigrāacijai.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz interesējamies par eksportu un, protams, ielūkojamies arī mūsu personīgajos investīciju portfeļos. Kā arī ar investora acīm novērtējam Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru „Litgrid”: vai ir vērts uzņēmumā ieguldīt savu naudu un kādas ir cerības arī ko nopelnīt.

Mikroshēmu ražotāju nespēja piepildīt tirgu ar savu produkciju, ir radījusi problēmas ne tikai elektronikas ražotājiem, bet arī citām nozarēm, autoindustrijai tai skaitā. Jauno auto piegāde kavējas un tas, savukārt atstājis iespaidu uz lietoto transportlīdzekļu tirgu, kurā arī strauji samazinājies piedāvājums vai mašīnas ir kļuvušas krietni dārgākas.

Vidējā bruto mēnešalga 2. ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 10,2%, sasniedzot 1237 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pie tam - algu pieaugums turpinājies arī Covid pandēmijas laikā. Pērn algas auga par 6% gadā, iepriekš - par 7%. Eksperti algu pieaugumu, gan ne tik strauju, prognozē arī turpmāk.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noliedz SIA "Tokyo city" apgalvojumus, ka notiek vēršanās pret uzņēmuma darbiniekiem, atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādējādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā Latvijas Radio norādīja, ka šis uzņēmums vairākkārt nomainījis nosaukumus, taču gan uzņēmuma vadība, gan visi 250 darbinieki ir tie paši un arī viņu uzkrātie nodokļu parādi saglabājas un ir jānomaksā.

Līdz ar izmaiņām likumdošanā, kad ar septembri stājās spēkā obligātā prasība pēc Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, nozare nonāks pagrīdē, tā situāciju vērtē gan nozarē strādājošie, gan pakalpojumu saņēmēji. Latgalē joprojām ir salīdzinoši zemākais vakcinācijas temps pret Covid - 19. Attiecīgi, ir gan mazāk meistaru, gan pakalpojumu saņēmēju, kuri ir vakcinējušies, bet testu veikšana sit pa kabatu abām pusēm. Plašāk par situāciju - Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.