Lielai tiesai Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā ir ļoti maza interese, kas notiek ar viņu ieguldījumiem 2. pensiju līmenī. Īsti pareizi jau tas nav, tāpēc raidījumā skaidrojam pamatlietas, ko būtu jāzina par saviem 2. un arī 3. pensiju līmeņa uzkrājumiem.

Latvijas Preses izdevēju asociācija jau pērn aicināja visas iesaistītās institūcijas risināt jautājumu par nākamā gada preses abonēšanu. Šis ir jau kārtējais gads, kad preses izdevēji ceļ trauksmi, jo "Latvijas pasts" ceļ preses piegādes tarifus. Nav zināms, kādi šie tarifi būs, jo regulators tos vēl nav apstiprinājis. Tāpat izdevēji nezina, vai varēs saņemt kompensācijas un, kādā apmērā. Līdz ar to, nākamā gada preses abonēšanas kampaņa atkal ir apdraudēta

Katru nedēļu vismaz viens vai pat vairāki uzņēmumi Latvijā kļūst par interneta krāpnieku upuriem, kas pēc piedzīvota kiberuzbrukuma darbības atjaunošanai paši iztērē desmitiem tūkstošus eiro vai tos pazaudē krāpnieku darbību rezultātā. Tā atklāj informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv”. Arī auditorkompānijas "Ernst Young" pētījums parāda, ka lielākā daļa uzņēmēju novēro uzbrukumus, bet paši arī atklāj, ka līdz ar attālināto darbu ir nepietiekami gādājuši par drošību.

Līdz brīdim, kad Latvijas pilsētu ielas tīrīs roboti, vēl ne viens vien gads un varbūt pat desmitgade būs jāpagaida, bet tas nenozīmē, ka robotizācija un automatizācija nevirzās uz priekšu. Drīzāk otrādi, šajā jomā attīstība notiek milzu soļiem. Un tādam attīstības tempam ir savs iemesls.

Gandrīz pirms simts gadiem - 1928. gadā  sāka darboties  dzirnavu gaņģi senajā Bebrenes muižas magazīnas klētī. Dzirnavās tika malti milti, darbojās grūbu gaņģi, vilnas un koku apstrādāšanas mašīnas un apkaimes mājām tika ražota pat elektrība. Kādu laiku pamestas, senās Bebrenes dzirnavas atkal vērušas vaļā savas durvis, tikai te gaņģi šobrīd tiek darbināti ne vairs saimnieciskajām vajadzībām, bet tūristu priekam. Savukārt pati ēka  kļuvusi par   Bebrenes amatniecības un vēstures centru - kultūrvēsturisko priekšmetu, lauksaimniecības un antīkās tehnikas kolekciju eksponēšanai, amatnieku un mākslinieku radošajām darbnīcām un pašu bebreniešu kopā sanākšanai un savu prasmju rādīšanai. Bet par gaišo šo dzirnavu gariņu kļuva  gide Līga Pauļuka, kura kopā ar vīru atgriezās novadā, lai atjaunotu savas  dzimtas mājas „Strazdiņi”. Tur ģimene  nodarbojas ar aitkopību, bet tūrisms, sēļu vēsture un tradīcijas ir kļuvušas par Līgas sirdslietu. Plašāk - Silvijas Smagares ierakstā.

Jaunajā apkures sezonā palielināsies siltumenerģijas cenas, īpaši tiem, kas dzīvokļus un mājas apkurina ar gāzi. Ja tiek izmantota šķelda, cenu kāpums būs ievērojami mazāks. Katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga, jo tiek izmantoti dažādi apkures veidi, atšķiras noslēgtie līgumi, piemēram, ir pašvaldības, kur par dabas gāzi maksā biržas cenu, ir nemainīgas līgumcenas uz noteiktu termiņu. Apkures tarifus lielajās pašvaldībās apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija SPRK.

Pirms pandēmijas 20% no visa tūrisma apjoma sastādīja darījumu tūrisms jeb dažādu konferenču, semināru un korporatīvo pasākumu organizēšana. Covid ierobežojumu dēļ aizvien populārāki kļūst tā dēvētie hibrīdpasākumi, kad daļa dalībnieku tiekas klātienē, savukārt, daļa pasākumam pieslēdzas attālināti. Tūrisma nozares pārstāvji vērtē, ka hibrīdpasākumi nebūs tikai Covid laika iezīme, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu samaksātās naudas atgriešanu par iegādātajām biļetēm pasākumu apmeklētājiem, termiņš, līdz kuram pasākuma rīkotājs var atgriezt naudu, būtu jāpagarina un jānosaka līdz 30.septembrim, nevis 31.augustam, kā tas paredzēts patlaban.

Vairāku faktoru kopums radījis būvmateriālu cenu būtisku pieaugumu gan Latvijā, gan pasaulē. Vai dārgajiem būvmateriāliem ir iespējams atrast labas, bet lētākas alternatīvas?