Kopš decembra, Covid-19 otrajā vilnī iestājoties ārkārtas situācijai, grantos, subsīdijās un dīkstāves pabalstos ir izmaksāti 478 miljoni eiro. Nozaru griezumā visvairāk atbalsts sniegts izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošajiem. Pēc tam seko mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī māksla, izklaide un atpūta. Pieprasīto atbalstu apjoma ziņā pīķa mēnesis bija marts un pēc tam jau pakāpeniski ik mēnesi dīkstāves pabalstu un subsidēto algu iesniegumu apjoms samazinās. Skaidrojam, kā eksperti un atbalsta saņēmēji vērtē valsts sniegto finansiālo atbalstu un kā pakāpeniski no atbalsta vajadzētu atteikties.

Iemaksas otrajā pensijas līmenī šajā brīdī būtu vēlams palielināt, nevis samazināt, kā to ierosināja labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP). Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt uzsvēra Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska, minot, ka otrā līmeņa pensiju kapitāls ir ļoti svarīgs iedzīvotāju finansiālais uzkrājums - tā mazināšana nozīmētu nabadzības riska palielināšanu arī tiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd vēl strādā.

Reģionālās augstskolas Latgalē tendējas uz tautsaimniecībai noderīgām profesijām

Nupat Saeima pieņēma augstskolu likumu. Tas vairāk skars izmaiņas pārvaldībā un struktūrā, un diezin vai būtiski ietekmēs izglītības kvalitāti, saka Latgalē lielāko - Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadītāji. Tā kā tika atcelts kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo, Latgalē vienīgajai universitātei izdevās reformas procesā saglabāt savu statusu. Daugavpils Universitāte plāno attīstīt un ieviest jaunas tautsaimniecībai svarīgas studiju programmas. Arī Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola tendēta uz darba tirgus prasībām atbilstošiem absolventiem. Kā vērtē jauno Latvijas augstskolu likumu abas Latgales augstskolas un kā raugās nākotnē, par to plašāk- Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.

Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās nenoteiktības dēļ lēmumu pieņēmēji Eiropas Savienības dalībvalstīs nesteidz veikt straujas darbības minimālās algas celšanā un bijuši piesardzīgi. Neskatoties uz to, likumā noteiktā minimālā alga lielākajā daļā dalībvalstu un Apvienotajā Karalistē palielinājās. Jāatzīst gan, ka tas nenotika tik strauji kā citos gados iepriekš. Procentuāli vislielākais kāpums bijis tieši Latvijā. Vienlaikus mūsu valstī aizvien ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Latvijas Bankas ekonomists gan brīdina – pagaidām minimālā alga vismaz gadu vai divus nebūtu ceļama un straujš minimālās algas kāpums atstātu drīzāk negatīvas sekas.

Rīgas Ekonomikas augstskolā šodien prezentēs jaunāko Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksu. Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka intervijā Latvijas Radio raidījumam Labrīt atzina, ka tendence nav pozitīva, ēnu ekonomika aug gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs.

Atvieglojot pandēmijas ierobežojumus un līdz ar ceļošanas atsākšanos augot pieprasījumam pēc degvielas uz sauszemes un gaisā, arvien vairāk pamanāms degvielas cenu kāpums. Tiesa, degviela sāka sadārdzināties jau pērn vasaras izskaņā, bet pirmskrīzes augstumi vēl nav sasniegti. Taču vasaras vidū varam piedzīvot pat nelielu cenu kritumu.

Arvien vairāk Eiropas valstis izšķiras par zvēraudzēšanas aizliegšanu. Eiropas Parlamentā pieņemta rezolūcija, ka nākamo sešu gadu laikā būtu jāaizliedz dzīvnieku audzēšanu sprostos. Vai Latvijas zvēraudzētāji gatavi būtiskai dzīvnieku labturības pasākumu pastiprināšanai, vai Latvijā pavisam jāliedz audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei

Cik liela nozīme darbinieku motivācijā ir algai un cik liela citiem labumiem, ko piedāvā darba devējs, piemēram, veselības apdrošināšanai vai iemaksām pensiju 3. līmenī? Vairāk stāstām par faktoriem, kas motivē darbiniekus vienā darba vietā strādāt ilgāk.

Latvijas inflācijas prognoze tiek palielināta līdz 2% 2021. gadā un 2,9% 2022. gadā, liecina Latvijas Bankas jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozes.

Raidījumā par tirgošanos platformā Amazon: kur likt 400 saskrāpētas grāmatas un par Latvijas investoriem. Protams, ielūkojamies kādā no biržas uzņēmumiem. Mūsu uzmanības lokā “Nordic Fibreboard” - Igaunijas lielākais kokšķiedru plātņu ražotājs.