Līdz šim, šķiet, vēl neviens eksperts nav veltījis atzinīgus vārdus jaunā labklājības ministra un Jaunās konservatīvās partijas politiķa Gata Eglīša izteikumiem, ka varētu koriģēt pensiju otrā līmeņa iemaksas. Pēc būtības tas nozīmētu šodienas nodokļu maksātāju naudu vairāk novirzīt šodienas pensionāriem. Taču kritiku šī ideja izpelnās ar to, ka līdz ar tādu rīcību neziņā par savām vecumdienām būtu šodienas nodokļu maksātāji.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji. Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Ēnu ekonomika Latvijā: kā pret to cīnīties? Diemžēl pēdējie dati rāda nepatījumu tendenci, ēnu ekonomikas īpatsvars atkal pieaug, it īpaši algu maksāšana aploksnēs. Kāpec tā un ko darīt, lai situāciju mainītu?

Ar patriotiskumu piepildīta novada garša - tā, gatavojot kārtējo lauku labumu grozu pilsētniekiem, saka bijušais jūrnieks, šobrīd jauns zemnieks, Lauku konsultāciju un izglītības centra uzņēmējdarbības konsultants un aktīvs vietējās produkcijas popularizētājs Artūrs Pavļukevičs no Krāslavas novada Kombuļu pagasta. Jaunajiem zemniekiem vietējās produkcijas ražotājiem šobrīd laukos ir visas iespējas attīstīties, jo pieprasījums pēc lauku labumiem ir - pārliecināts Artūrs Pavļukevičs, kurš senču mājās Sauleskalna apkaimē kopā ar saviem tuviniekiem tur lopus, iekopj un apstrādā ap 100 hektāriem zemes.

Jau piekto gadu SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ogres, Siguldas un Stopiņu novadiem rīko grantu programmu "Iedvesma". Šogad kopējais balvu fonds ir 80 000 eiro un atbalstu varēs saņemt gan uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan saimnieciskās darbības turpināšanai, ja uzņēmums nav vecāks par trim gadiem.

Raidījuma Pievienotā vērtība speciālizlaidums: akciju tirgus eksperimenta sezonas noslēgums. Analizējam, kuram no raidījuma vadītājiem labāk veicies, pērkot un pārdodot uzņēmumu akcijas Baltijas biržā.

Kopš decembra, Covid-19 otrajā vilnī iestājoties ārkārtas situācijai, grantos, subsīdijās un dīkstāves pabalstos ir izmaksāti 478 miljoni eiro. Nozaru griezumā visvairāk atbalsts sniegts izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošajiem. Pēc tam seko mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī māksla, izklaide un atpūta. Pieprasīto atbalstu apjoma ziņā pīķa mēnesis bija marts un pēc tam jau pakāpeniski ik mēnesi dīkstāves pabalstu un subsidēto algu iesniegumu apjoms samazinās. Skaidrojam, kā eksperti un atbalsta saņēmēji vērtē valsts sniegto finansiālo atbalstu un kā pakāpeniski no atbalsta vajadzētu atteikties.

Iemaksas otrajā pensijas līmenī šajā brīdī būtu vēlams palielināt, nevis samazināt, kā to ierosināja labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP). Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt uzsvēra Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska, minot, ka otrā līmeņa pensiju kapitāls ir ļoti svarīgs iedzīvotāju finansiālais uzkrājums - tā mazināšana nozīmētu nabadzības riska palielināšanu arī tiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd vēl strādā.

Reģionālās augstskolas Latgalē tendējas uz tautsaimniecībai noderīgām profesijām

Nupat Saeima pieņēma augstskolu likumu. Tas vairāk skars izmaiņas pārvaldībā un struktūrā, un diezin vai būtiski ietekmēs izglītības kvalitāti, saka Latgalē lielāko - Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadītāji. Tā kā tika atcelts kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo, Latgalē vienīgajai universitātei izdevās reformas procesā saglabāt savu statusu. Daugavpils Universitāte plāno attīstīt un ieviest jaunas tautsaimniecībai svarīgas studiju programmas. Arī Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola tendēta uz darba tirgus prasībām atbilstošiem absolventiem. Kā vērtē jauno Latvijas augstskolu likumu abas Latgales augstskolas un kā raugās nākotnē, par to plašāk- Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.

Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās nenoteiktības dēļ lēmumu pieņēmēji Eiropas Savienības dalībvalstīs nesteidz veikt straujas darbības minimālās algas celšanā un bijuši piesardzīgi. Neskatoties uz to, likumā noteiktā minimālā alga lielākajā daļā dalībvalstu un Apvienotajā Karalistē palielinājās. Jāatzīst gan, ka tas nenotika tik strauji kā citos gados iepriekš. Procentuāli vislielākais kāpums bijis tieši Latvijā. Vienlaikus mūsu valstī aizvien ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Latvijas Bankas ekonomists gan brīdina – pagaidām minimālā alga vismaz gadu vai divus nebūtu ceļama un straujš minimālās algas kāpums atstātu drīzāk negatīvas sekas.