Mainīgie un pārsvarā vējainie, vēsie un lietainie laika apstākļi, kā arī neskaidrība par valdības lēmumiem Covid ierobežojumu ziņā ir galvenie iemesli, kāpēc ēdināšanas uzņēmumi - kafejnīcas, restorāni un krogi Latgalē ietur nogaidošu pozīciju. Atšķiras arī situācija pilsētā un laukos – ceļmalas krogos.

Igaunijas prāmju operators „Tallink Grupp” šogad neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Stokholmu un Rīgu, tomēr vēl cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos Latvijā un arī pozitīviem Somijas un Latvijas valdību lēmumiem, kas ļautu atsākt kustību starp Rīgu un Helsinkiem. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja „Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene. Tiesa viņš uzsvēra, ka abu valstu valdībām lēmums par ceļošanas ierobežojumiem būtu jāpieņem jau līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar būtu ļoti problemātiska.

Rīgā ir augstākā dzīves dārdzība starp Baltijas valstu galvaspilsētām, jo izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu prasa procentuāli lielāko vidējai ģimenei pieejamo ienākumu daļu, atklāj pētījums par dzīves dārdzību Baltijas valstu galvaspilsētās.

12. maijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) tikās ar ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV), lai runātu par pirmsskolas pedagogu atalgojumu.

Nenotikušie kultūras notikumi - koncerti, teātra izrādes - tas ir prasījis ieguldījumus. Kas notiek ar nenotikušajiem notikumiem, tas satrauc ne tikai koncertu, teātru un citu notikumu rīkotājus, bet arī cilvēkus, kuriem mājās varbūt piemirstas gulst iegādātās biļetes.

Šogad no janvāra līdz aprīļa vidum Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde saņēmusi 78 iesniegumus par gadījumiem, kad krāpnieki uzdevušies par brokeriem vai banku darbiniekiem un izkrāpuši no iedzīvotājiem kopumā vairāk nekā 200 000 eiro. Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?

Šajā desmitgadē Latvijā ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Sēlijā - Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā dabas liegums „Pilskalnes Siguldiņa” aicina tūristus izbaudīt dabas krāšņumu, pirmatnīgumu un ielejas varenumu - dižkokokus, senu teiku apvītos  ezerus, pilskalnus, vēstures atstātās liecības -aizsargbūves – blindāžas un cilvēku roku darinājumus – koka skulptūras, kurās iedzīvojas Annas Brigaderes pasakas „Sprīdītis” varoņi.  To,  cik skaista ir „Mazā Pilskalnes Siguldiņa”  jau vairākus gadus ceļotājiem stāsta un rāda šīs vietas gide - Pilskalnes iedzīvotāja, ko vietējie iedzīvotāji dēvē par „labo gariņu” un lielu savas vietas patrioti, kurai šis darbs ir sirdslieta.

Raidījumā Pievienotā vērtība par ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19, kā situāciju redz politikas veidotāji un individuāli uzņēmēji, cik ilgi būtu jāturpina valsts atbalsts krīzē - kādas ekonomikas prognozes un cerības.

Covid pandēmijas dēļ bezdarba līmenis Latvijā aprīlī pieauga līdz 8,2% un bezdarbs no 4 līdz 6% palielinājās arī Rīgā un Rīgas reģionā. Darba tirgū palielinās darba meklēšanas ilgums un pieaug konkurence par brīvajām darba vakancēm. Attīstoties digitalizācijai un automatizācijai, darba tirgū palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.