Aplūkojam galvenos makroekonomikas rādītājus – ko tie stāsta par Latvijas ekonomiku, aizvadīto pandēmijas gadu un ko varam sagaidīt nākotnē. Kā ierasts, tuvāk iepazīstam arī kādu no Baltijas biržā kotētu uzņēmumu – šoreiz Klaipēdas naftu.

No šodienas, 1. marta, elektroniski var iesniegt gada ienākumu deklarācijas un Valsts Ieņēmumu dienests nesteigties to darīt marta pirmajās dienās. Dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Latvijas Radio 1 programmā Labrīt informēja, ka patlaban sistēma strādā labi un līdz šim iesniegts jau vairāk nekā 60 tūkstoš deklarāciju.

Sazināsimies ar uzņēmēju Agnesi Skudru no Engures novada Lapmežciema. Viņa kūpina gaļu un vistas, gatavo gaļas kulinārijas izstrādājumus un tos tirgo savā veikalā Ragaciema zivju tirdziņā. Bet Harijs Stradiņš ir Amatniecības kameras dabiska koku formu apstrādes meistars. Viņš Alūksnē gatavo neparastas mēbeles un šķūnī izveidojis izstāžu zāli.

Covid krīzē smagi cietusi tūrisma nozare. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn Latvijā atpūtās 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo tūristu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā. Tomēr daļai lauku tūrisma saimniecību pērnā vasara, kad Latvijas laukos atpūtās vietējie iedzīvotāji, bijusi ļoti veiksmīga, smagākā situācijā ir viesnīcas un restorāni galvaspilsētā.

Pēc vairāk nekā divu mēnešu dīkstāves no pirmdienas, 1. marta, ievērojot drošības nosacījumus, darbu varēs atsākt frizieri, manikīra un pedikīra pakalpojumu sniedzēji, kā ar podologi.

Šogad Valsts kultūrkapitāla fonda pirmajā projektu konkursā ir bijis milzīgs finansējuma pieprasījums, kas daudzkārt pārsniedz pieejamo. situāciju kultūras nozarē raksturo Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits, komentējot kultūras projektu un mērķprogrammu konkursu rezultātus.

Šogad palielinās bezdarba līmenis Latvijā un laikā, kad kopējā darba tirgus situācija neuzlabojas, Labklājības ministrija piedāvā paplašināt atbalstu bezdarbniekiem.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguves plāns - vai sasniegsim izvirzītos mērķus?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sākušas iesniegt Eiropas Komisijai plānus tam, kā tās vēlas tērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Tas tika izveidot ar mērķi palīdzēt bloka dalībvalstīm mazināt Covid-19 pandēmijas sekas. Dalībvalstis ar šiem plāniem un to izpēti pašlaik atrodas dažādās attīstības stadijās, tomēr iespējams aplūkot, kā tās varētu tērēt no šī mehānisma piešķirtos līdzekļus.

Kā atkritumu poligonu veidotās kaudzes apsaimniekot ilgtspējīgāk, radot vietu arī citām pilsētnieku aktivitātēm? Vismaz dažas atbildes ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniekam Jurim Burlakovam, kurš nesen iesaistījies transformācijas procesā tepat netālu esošanā atkritumu poligonā Sāremā salā.