Pirmajā janvārī no reklāmas tirgus izgāja sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Kā tas ietekmēs reklāmas tirgu Latvijā? Vai līdz ar to palielināsies reklāmas ieņēmumi komercmedijiem vai reklāmas tirgū pieaugs globālo tehnoloģiju uzņēmuma “Google” un sociālo vietņu “Facebook” un “Youtube” loma?

Interesējamies, ko par uzņēmēju dzīvi pērnajā gadā ļauj secināt pirmie pieejamie dati, Kā arī pamērīsimies, kuram lielāks pieaugums biržā, un ielūkosimies kādā uzņēmumā, kura prioritate ir “risks”.

Neraugoties uz Covid pandēmiju, šobrīd Latvijā turpinās darbs pie 67 filmu uzņemšanas, tai skaitā top 20 spēlfilmas. Kino nozari, kurā strādā gan cilvēki, kas tieši saistīti ar filmu ražošanu - režisori, operatori un citi, gan ēdinātāji, transporta nozares pārstāvji, šuvēji, ar finansējumu atbalsta valsts, filmu veidotāji piesaista arī ārvalstu investīcijas. Kā veicas ar kino uzņemšanu Covid apstākļos?

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), no 1. janvāra uz pasta vai kurjerpasta sūtījumiem attiecas tādi paši noteikumi kā uz sūtījumiem, kas tiek saņemti no valstīm, kas atrodas ārpus ES. Saņemtie sūtījumi ir jādeklarē un atkarībā no to vērtības jāmaksā muitas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Lielākās izmaiņas skars ienākošos sūtījumus, tātad tos, ko saņemsim no Lielbritānijas.

Neraugoties uz pandēmijas radītajām blaknēm, iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi ir saglabājusies pirmspandēmijas līmenī. Un tieši pērnais gads ar attālinātu darbu daudziem licis izšķirties par savu mājokli, bet tie, kam tādi jau ir, sapratuši, ka pietrūkst tieši vienas istabas. Taču no visiem gribētājiem pie dzīvokļa vai mājas tiek tikai puse, jo daļai nepietiek savas naudas un nav pārliecinošu prognožu par ienākumiem nākotnē, bet citi pie banku naudas netiek, jo ārpus Rīgas kreditēšana arvien ir vāja.

Diskusija par situāciju Latvijas ekonomika. Ko ieilgusi dīkstāve nozīmētu uzņēmumiem un to darbiniekiem un  cik efektīvi bijuši līdzšinējie atbalsta pasākumi? Kādi ir ekonomikas atveseļošanas scenāriji un prognozes?

Darba tirgu Covid krīze pagājušajā gadā ietekmēja mēreni – bezdarbs auga par 2 līdz 3 procentpunktiem. Tas noticis, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem – dīkstāves pabalstiem, nodokļu brīvdienām uzņēmējiem un citiem. Kopš decembra sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies par 2039, sasniedzot gandrīz 70 000. Kādas izmaiņas darba tirgū varam sagaidīt šogad?

Prognozējam, ka 2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%. Taču jāatzīmē, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā, teikts Ekonomikas ministrijas izplatītā informācijā.

Jauno gadu iesākam atskatoties uz to, kāds ir bijis vecais gads un ko sagaidām no jaunā un galvenokārt to darām, ielūkojoties maciņos – cik daudziem tie kļuvuši biezāki, kam tomēr plānāki.

Šis gads nesīs vairākas nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā līdz ar gada miju. Tās lielākā vai mazākā mērā skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju - gan darba devējus, gan darba ņēmējus, kā arī pensionārus un maznodrošinātos. Daļai sabiedrības palielināsies algas, pieaugs ienākumi, piemēram, mediķiem, pedagogiem.