Šodien, 12. jūnijā, notiks ēnu ekonomikas ekspertu un uzņēmēju diskusiju "Ēnu ekonomikas indekss 2023: Latvija starp plāniem un realitāti". Ikgadējo ēnu ekonomika pētījuma prezentāciju un arī diskusiju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.LV. Latvijas Radio vēl pirms oficiālo datu nosaukšanas uz sarunu aicināja pētījuma autoru SSE Riga profesoru un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku.

Šodien būs konference, kuras laikā arī paziņosiet jau kārtējos ēnu ekonomikas datus. Cik liela tad mums ir bijusi ēnu ekonomika pērn? Ko tie rāda, kādas ir tendences?

Arnis Sauka: Šo rītu varu sākt ar labu ziņu – pēc ilgāka laika ēnu ekonomika Latvijā mazinās. Mēs jau esam ziņojuši, ka kopš 2016.gada tendence diemžēl bija negatīva, tai skaitā arī laikos, kad ekonomikai Latvijā klājās labāk. Šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) mums ēnu ekonomika ir samazinājies vairāk nekā par 1%. Un kas ir pirmo reizi – kopš mēs pētām ēnu ekonomikas apjomu no 2009.gada, tad mēs esam apsteiguši Lietuvu. Proti, mums ir mazāka ēnu ekonomikā nekā Lietuvā. Igaunija gan vēl ir mums nedaudz priekšā, bet arī nav vairs ļoti tālu. Tā kā tendence kopumā ir pozitīva.

Vēl pāris lietas, ko varu minēt pirms konferences. Puse no ēnu ekonomikas kopapjoma joprojām ir aplokšņu algas. Tātad, vienalga, ko darām, joprojām ir jākoncentrējas uz aplokšņu apkarošanu. Tāpat joprojām redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir augsta. No 2019.gada bija nedaudz redzama pozitīva tendence, bet jau pagājušogad tā tendence vairs nebija tik laba. Un šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) ēnu ekonomikas dati būvniecības nozarē bija 34,2%, kas ir aptuveni tik pat cik 2022.gadā – 34,5%. Principā tas pats.

Un vēl – ja runājam par datiem, tad 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, diemžēl ir nedaudz samazinājusies uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Toties citos uzņēmēju apmierinātības rādītājos, piemēram, apmierinātība ar valsts atbalstu, nodokļu politiku – Latvija neatpaliek un daudz kur ir pat priekšā Lietuvai un pat Igaunijai. Un mēs arī redzam, ka Igaunijā politikas veidotājiem ir ļoti nopietni jāpiedomā, piemēram, par valsts īstenoto nodokļu politiku.

Galvenais mums nezaudēt šo uzņēmēju apmierinātības pieauguma tendenci. Mums jau arī tiek plānotas dažādas reformas uz priekšu.

Mākslīgā intelekta uzplaukums rada arvien vairāk iespēju, taču tajā pašā laikā arvien jaunas bažas vai risināmas problēmas. Tas attiecas arī uz finanšu sektoru. Mākslīgā intelekta uzplaukums palielinās banku atkarību no lielajiem Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmumiem, radot nozarei jaunus riskus, vēsta aģentūra „Reuters”. Tikmēr Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atgādinājusi finanšu institūcijām par to pienākumu no riskiem pasargāt klientus.

Interese par mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu pakalpojumos turpina pieaugt un dažādos veidos, piemēram, saziņā ar klientiem vai klientu kredītspējas noteikšanā, tas jau tiek izmantots.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde savā pirmajā paziņojumā par mākslīgo intelektu norādījusi, ka Eiropas Savienībā regulētie finanšu uzņēmumi var izmantot mākslīgo intelektu ikdienas darbībās. Iestāde gan uzsvēra, ka bankas un investīciju kompānijas nedrīkst izvairīties no atbildības un tām ir juridisks pienākums aizsargāt klientus, kad tās izmanto mākslīgo intelektu. Proti, iestādes ieskatā, svarīgi ir tas, ka par uzņēmumu lēmumiem joprojām ir atbildīgas vadības struktūras neatkarīgi no tā, vai šos lēmumus pieņem cilvēki vai mākslīgā intelekta rīki.

Iestāde brīdinājusi, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijai, visticamāk, būs būtiska ietekme uz privāto investoru aizsardzību. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes paziņojums gan nav vērsts uz aicinājumu uzņēmumiem ievērot Eiropas Savienības nesen pieņemto Mākslīgā intelekta aktu, kas stāsies spēkā nākammēnes. Te runa ir par to, ka uzņēmumiem mākslīgā intelekta lietošanā ir jāievēro Eiropas Savienībā spēkā esošo Finanšu instrumentu tirgus direktīvu. Skaidrs, ka riski mākslīgā intelekta izmantošanā, tostarp finanšu sektorā pastāv, tādēļ aģentūras „Bloomberg” žurnālisti par šo tematu uzdeva jautājumu arī Eiropas Savienības finanšu pakalpojumu komisārei Mairīdai Makginesai.

„Tagad svarīgi, lai valdība apliecinātu, ka turpinām iet uz priekšu,” - tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.

Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē pirms septiņiem gadiem (2017.gadā) projekta kopējās izmaksas tika lēstas 5,8 miljardi eiro.

Malnača izteica cerību, ka šodien, 11.jūnijā, Ministru kabinets skatīs "Rail Baltic" informatīvo ziņojumu.

Valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) par izskanējušo summu 6,4 miljardi eiro pauda, ka tas viņai nav bijis pārsteigums, taču tik liels finansējums tuvākajā nākotnē nav redzams un ir jāstrādā pie finansējuma modeļiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība par nekustamo īpašumu - esam pārdzīvojuši procentlikmju kāpuma izbīli un šķiet, situācija pamazām sāk izkustēties no sastinguma punkta. Un arī par mākslīgo intelektu.

Mājokļu piedāvājums palielinājies un pircēju interese ir liela, darījumos tas rezultējas reti, turklāt cenu korekcija tirgū notiek kūtri - tā par Rīgas mājokļu tirgu saka "Latio" savā tirgus apskatā. Un lai gan šobrīd, pēc "Latio" datiem, tikai pusē darījumu piesaista hipotēku, bankas jūt līdzīgu tendenci - ja ne reāli darījumi, tad interese augot.Stāsta Artis Zeiļa, bankas "Citadele" sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Pieaugusi arī iedzīvotāju ticība stabilai nākotnei. Bet vēl lielākoties tomēr notiek skatīšanās, nevis pirkšana, piekrīt arī "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

Bet ko šāda situācija, kādu raksturo banku pārstāvji, ka tie, kas interesējas par hipotēkām, lielākoties tās varētu atļauties, tomēr izvēlas vēl nepirkt, nozīmē nākotnei? Vai tas nozīmē, ka veidojas sava veida uzkrātā interese, kura, pircējiem noticot, ka ir īstais brīdis, tad arī ienāks tirgū un pirks? "Citadelē" saka - visticamāk, jā, bet cik liela, grūti pateikt.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbojas ar diasporas pārstāvjiem visā pasaulē, lai veicinātu viņu iesaisti mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā. Viņi var piedalīties īpaši diasporai radītā pirmsinkubācijas programmā, papildināt zināšanas biznesa inkubatorā un saņemt grantu biznesa idejas attīstīšanai, lai dibinātu savus uzņēmumus Latvijā. Diasporas pārstāvjiem bieži vien ir arī dažādas inovatīvas biznesa idejas.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Danuta Pīlapa stāsta, ka inkubācijas programmās diasporas pārstāvjus LIAA iesaista no 2017. gada un pirms trim gadiem notika īpaša kampaņa, lai ārvalstīs dzīvojošos Latvijas iedzīvotājus aicinātu piedalīties biznesa ideju izstrādē pirmsinkubācijā.

Edīte Ligere deviņus gadus dzīvoja Vācijā. Vīrs studēja medicīnu, bet Edīte paralēli studijām uzņēmējdarbībā, vēlāk pārtikas zinātnē, audzināja arī divus bērnus. Dzīvojot Vācijā, viņa piedalījās LIAA programmā remigrantiem un izstrādāja biznesa ideju par inovatīva produkta – šokolādes ar četru veidu kukaiņiem ražošanu. Atgriežoties Latvijā, viņa iestājās Ogres biznesa inkubatorā un šobrīd „Carlos Bugs” šokolāde tiek ražota ārpakalpojumā kādā Latvijas uzņēmumā.

Aija Pušilova ar ģimeni Kuldīgā atgriezās pēc 22 ārvalstīs pavadītiem gadiem. Kopā ar vīru jau bija iegādājušies īpašumu Kuldīgā un nodibināja SIA „Provinces sēta”, kur nodarbojas ar viesu ēdināšanu un izmitināšanu. Aija aktīvi piedalījusies gan remigrācijas, gan LIAA programmās.

Augustā LIAA rīkos videolekcijas un vebinārus par biznesa ideju attīstīšanu un dzīvotspēju, bet rudenī diasporas pārstāvji varēs iesniegt pieteikumus LIAA jaunajai biznesa inkubācijas atbalsta programmai.

Šoreiz ciemojamies Tukumā pie mammas un meitas - Daces un Alises Zvaigznēm. Abas pirms pieciem gadiem mācījās keramiku Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un jau trīs gadus abas gatavo porcelāna traukus savā darbnīcā Tukumā. Dace ir piecu bērnu mamma.

Latvija strikti iebilst Eiropas Komisijas vēlmei atkal ierobežot tradicionālo kūpinājumu ražošanu. Daļai dalībvalstu, tostarp Latvijai, patlaban šo produktu regulējumā ir noteikti izņēmumi. Taču Eiropas Komisijā atkal parādījušas diskusijas par iespēju samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas kūpinātajai produkcijai, kuru ražotāji realizē dalībvalstīs.

Zemkopības ministrija un nozares pārstāvji norāda, ka tas būtiski kaitētu Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu dalībvalstu ražotājiem.

Augstās cenas joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē iedzīvotājus un uzņēmumus iegādāties videi draudzīgus auto. Valsts turpina atbalsta programmas elektroauto iegādei gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, tomēr ir faktori, kas kavē un stimulē videi draudzīgu auto iegādi.

 

Auto žurnālists Pauls Timrots ikdienā brauc ar nelielu, divvietīgu elektroauto un vērtē, ka šis auto ir piemērots tiem, kas ikdienā nobrauc nelielus attālumus.

Aptauju par to, ar kādām mašīnām pārvietojas Latvijas iedzīvotāji, nesen veikusi "Swedbank". Pārsteigumu nav – vispopulārākās joprojām ir automašīnas ar dīzeļdegvielas dzinējiem, bet ar elektroauto brauc tikai 1% iedzīvotāju. "Swedbank" auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks stāsta, ka elektroauto popularitāte palielinās, bet joprojām pastāv dažādi mīti.

 

Ar valsts atbalstu šobrīd nopirkti vairāk nekā 1700 elektroauto un par nozari atbildīgās ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs stāsta, ka valsts atbalsts videi draudzīgu auto iegādei būs arī turpmāk.

Žurnālists Pauls Timrots vērtē, ka elektroauto joprojām ir pārāk dārgi, tāpēc valsts atbalsts nestimulēs pirkt videi draudzīgākas automašīnas.

Eiropas Parlamenta regula nosaka, ka no 2035. gada būs aizliegts iegādāties jaunus iekšdedzes dzinēju automobiļus, bet iedzīvotāji varēs turpināt braukt ar jau iegādātiem iekšdedzes dzinēju spēkratiem, kā arī pirkt un pārdot šāda veida lietotus automobiļus. Paulam Timrotam vaicāju, kā viņš vērtē Eiropas zaļā kursa prasības?

„Nu, mana vecuma cilvēki dzirdēja arī bērnībā, ka tūlīt iestāsies komunisms. Ļoti līdzīga saruna kā par to, ka tūlīt iestāsies pilnīga elektromašīnu padarīšana. Nu, tā nav. Kaut kāda trešdaļa mašīna autoparkā varētu būt elektriskās. Šobrīd tās elektriskās ir tik un tā tik dārgākas un ja var dabūt varbūt to elektrības mašīnu tikpat dārgu kā benzīnu, tad cilvēki arī, ļoti iespējams, noslieksies uz elektrību. It sevišķi, ja viņam mājās ir saules paneļi un tādu šobrīd jau ir kādiem 20 000 mājsaimniecību, tā kā tas nav maz, tie varētu būt arī potenciāli elektromašīnu pircēji.”

Šobrīd CSDD ir reģistrēti 7709 elektroauto un 1319 hibrīdauto.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš nedomā, ka "Rail Baltica" projekta finansējuma problēmu atrisināšanai vajadzētu skatīties privātā investora virzienā. Viņš skaidroja, ka šis projekts ir citāda veida.

Strautiņš arī analizē pēdējo dienu aktualitātes ekonomikā.

Vakar, 6. jūnijā, Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka pirmo reizi pēc vairāku gadu kāpināšanas un tad turēšanas uz vietas, beidzot par 0,25 procentpunktiem samazinās vairākas procentlikmes. Tāpat jau iepriekš Ekonomikas ministrija izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts sasniegtu 83 miljardus eiro, kas nozīmētu, ka ekonomikas apmēriem desmit gados ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" vakar paziņojis par iespējamu PVN kāpināšanu, ja tas būs nepieciešams. Kā vērtējami šie bankas lēmumi un politiķu paziņojumi?

Lai arī Latvijā pieaug cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, tomēr joprojām ir vairāki izaicinājumi – nav izmantots viss nodarbinātības potenciāls, ir ierobežota vides pieejamība. Cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamas arī darba tirgum atbilstošākas prasmes un kvalifikācija – par to šodien sprieda atbildīgā Saeimas komisija.