Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Tajā pašā laikā eksperti brīdina - tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību.

Raidījumā #DigitālāsBrokastis turpinām jauno interviju sēriju "Latvija var!", kurā izzinām Latvijas uzņēmumus, kuri savu darbību saista ar modernajām tehnoloģijām.

Otrajā sērijā pie Digitālo brokastu galda Latvijas uzņēmums "Exonicus R&D", kuri ar virtuālās (VR) un papildinātās (AR) realitātes programmatūru palīdz simulētā vidē apgūtu iemaņas militārajā medicīnā. Uz šķīvja tehnoloģiju iespējas un jaunuzņēmumu attīstība. Ciemos Līga Ellere, "Exonicus R&D" direktore, un Dāvis Ābols, vecākais programmēšanas inženieris.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Visā Latvijā var sastapt vienu no mūsu vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem – kūdru. Vairums no purviem, kur to iegūst, pieder valstij, kas šīs vietas iznomā kūdras produktu ražotājiem.

Maksis Apinis, biedrības „Zaļā brīvība” darbinieks: „Tradicionāli kūdra tiek tiešām uzskatīta kā tāds nacionālais lepnums. Tas ir tāds, kā pat Latvijas ogles.”

Kaut arī Latvija ir kūdras eksporta lielvalsts, to, kas notiek nozarē, atbildīgās iestādes nepietiekami uzrauga.

Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle: „Kā tu vari saimniekot, nezinot, kas tev ir, cik attiecīgajā gadā nomnieks ir izmantojis un, ko tu esi saņēmis?”

Kūdras biznesmeņi, kuri ik gadu apgroza miljonus, noliedz, ka nozare būtu vāji kontrolēta, un ir apmierināti ar pašreizējo lietu kārtību.

Ilze Ozola, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības vadītāja: „Ir jau jāsaprot arī tas, ka tie uzņēmumi, viņi jau arī paši viens otru uzmana.”

Kāpēc kūdras nozari Latvijā, kas apgroza miljoniem eiro, nepietiekami kontrolē, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pērn Muitas pārvalde konstatējusi gandrīz 7800 gadījumu, kad caur Latviju uz Krieviju un Baltkrieviju mēģināts pārvadāt sankcijās iekļautās preces, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Jāņem vērā, ka šajā skaitā ietilpst arī mazie privātpersonu pārkāpumi. Šogad pirmajos divos mēnešos uzsāktas 550 pārkāpumu lietas.

Eiropā, īstenojot "zaļo kursu", spriež par to, kā paplašināt biotopu aizsardzību. Savukārt Latvijā mežinieki tikko īstenoja protesta akciju, aicinot aizstāvēt viņu intereses. Kādai jābūt Latvijas politikai šajā ziņā, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.

 

Pirms dažām dienām mežsaimnieki iepretim Ministru kabinetam Rīgā rīkoja protesta akciju, aicinot valdību nesteigties vai pat pretoties ieviest prasības, kādas diktē Eiropas "zaļais kurss". Jautājums ir arī par to, vai vajag paplašināt aizsargājamās teritorijas, lai saglabātu un nosargātu dabas biotopus. Jebkuru šādu aizsargājamu teritoriju izveide īpašniekiem, protams, nozīmē ierobežojumus rīkoties ar savu īpašumu un tie ir arī zaudējumi. Vai kādam tiek ir jākompensē? Kādas ir mūsu kopējas intereses un valsts politika šajā jautājumā?

Gulbenes centrā tagad garāmgājēju uzmanību piesaista jauns vides objekts, tā ir konteinerā ierīkota stādaudzētava, kurā var izsekot, kā aug jaunās priedītes. Šīs idejas īstenotāji ir vietējie uzņēmēji, uzņēmums SIA „Carbon Less Future”. Šo ieceri atbalstījusi arī vietējā pašvaldība grantu konkursā „Uzņēmīgi Gulbenes novadā”.

Kopā ar uzņēmēju Aigaru Jačuku varam ielūkoties arī stādu audzēšanas konteinera iekšpusē, bet ikdienā garāmgājēji jauno priedīšu augšanas procesam var sekot caur stikla logu. Uzņēmējs akcentē, ka šīs idejas pamatā ir zaļā domāšana un šo stādaudzētavu varētu izmantot lielie uzņēmumi, kuriem jāveic investīcijas dabas resursu atjaunošanai.

Lai izveidotu šo pilsētvides stādaudzētavu, ieguldīti gan savi līdzekļi, gan arī gūts pašvaldības atbalsts.

Pēdējo nedēļu laikā strauju popularitāti iemantojušas kriptovalūtas, tādēļ ievērojami kāpusi to vērtība. Pamatā runa ir par populārāko no kriptovalūtām – Bitcoin. Šīs nedēļas sākumā tās vērtība sasniegusi jaunu rekordu, pārsniedzot 72 000 ASV dolāru. Kriptovalūtas ir populāras daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā.

Rekords pēc rekorda. Tā varētu raksturot pēdējo nedēļu un pēdējo dienu situāciju saistībā ar kriptovalūtas bitkoina vērtību. Pirms aptuveni nedēļas šīs kriptovalūtas vērtība pirmo reizi tās 15 gadu pastāvēšanas vēsturē pārsniedza 68 000 ASV dolāru. Vērtībai kāpjot un rekordiem krītot, jau šīs nedēļas sākumā vērtība pārsniedza 72 000 ASV dolāru. Vērtības pieaugumu piedzīvojušas arī citas kriptovalūtas. Kā skaidro Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, iemesls vērtības kāpumam ir cilvēku vēlme pamēģināt un nenokavēt iespēju.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par dažādības vadību uzņēmumā - kas tā tāda ir, kādi ir tās ieguvumi, plusi un mīnusi un vai tā aprobežojas tikai ar sieviešu, vīriešu, minoritāšu īpatsvara balansēšanu. 

Ir aizvadīts 8. marts, Starptautiskā sieviešu diena, kurā daudz tiek runāts un atgādināts par patieso dzimumu līdztiesību, vērtēts, kādā situācijā esam Latvijā. Fakti ir acīmredzami – ir zems sieviešu īpatsvars vadošos amatos un pastāv atalgojuma atšķirības. Šajā kontekstā, bet to paplašinot, runājam  par dažādību uzņēmumos. Aizvien vairāk tiek uzsvērts, cik tā ir svarīga, lai uzņēmums spētu radīt ko jaunu, inovatīvu un būtu konkurētspējīgs. Piemēram, Vidzemes inovāciju nedēļas viena no pamattēmām šogad bija "Dažādībā rodas inovācija".

Bet kas tad īsti ir dažādība, tās vadīšana un kā uz to raudzīties, par to saruna ar pirmo sertificēto dažādības prakses vadītāju Baltijā, sociālantropoloģijas doktori Agnesi Cimdiņu, kura strādā "PricewaterhouseCoopers Latvia" personāla vadības komandā.

No pagājušās piektdienas, 8. marta, Latvijā ievest graudus, lopbarību, ogas un augļus, riekstus un dārzeņus no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Zemkopības ministrija uzskata, ka ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu atkarība no Krievijas lopbarības un pārtikas, jo to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā un šīs preces nav neaizvietojamas.

Pērn Latvijas imports no Krievijas bija 13% jeb 355 miljoni eiro no kopējā ES importa. 90% no Latvijas importa veidoja četras produktu grupas – lopbarība, graudaugi, zirņi un rapšu eļļa. Par pārtikas produktiem, ko aizliegts ievest no Krievijas un Baltkrievijas, stāsta Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs vērtē, ka veikalos šobrīd Krievijas produktu ir maz, bet, īpaši mazajos veikalos, populāri ir Baltkrievijā ražotie produkti T omēr kopumā imports no abām valstīm ir neliels un sastāda 1% no kopējā preču sortimenta veikalos.

A/s "Balticovo" ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā un 70% no produkcijas eksportē. Uzņēmumā ir 3,5 miljoni putnu, kas gadā apēd 100 000 tonnu barības un kviešus un miežus uzņēmums pērk no Latvijas zemniekiem. Uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps stāsta, ka šobrīd problēmas sagādā saulespuķu spraukumi, ko Latvijā neražo.

Dace Freimane no Zemkopības ministrijas vērtē, ka Krievijas un Baltkrievijas produktu importa aizliegums visvairāk ietekmēs tos uzņēmumus, kas ražošanā līdz šim izmantoja importēto lopbarību.

Krievijas graudu, lopbarības, ogu un augļu, riekstu un dārzeņu imports Latvijā ir aizliegts līdz 2025. gada 1. jūlijam un aizliegto produktu sarakstu varēs arī papildināt.

Starptautiskajā Sieviešu dienā Starpbrīdī tiekamies ar uzņēmēju Dagniju Lejiņu, lai runātu par sieviešu iespējām uzņēmējdarbībā, sievietes daudzajām lomām sabiedrībā un kā tās sabalansēt.