Lai gan šogad apgriezienus turpināja uzņemt dzīves dārdzība, tajā skaitā būtiski auga tēriņi kredītņēmējiem, strauji palielinājusies cilvēku interese savu naudu investēt. Kā rāda „Swedbank” aplēses, tās klienti gada 11 mēnešos vērtspapīros vien ieguldījuši 44 miljonus eiro. Banka norāda, ka privātpersonu interese investēt ieguldījumu fondos un obligācijās aug, neraugoties uz nemierīgajiem finanšu tirgiem.

Lai arī labi apzināmies, ka tepat līdzās ir agresorvalsts Krievija, kas ir uzsākusi nežēlīgu karu, bizness ar šo valsti Latvijā "rullē". Vai ir iespējams ko darīt, lai apturētu kara mašīnas finansēšanu ar mūsu pašu naudu? Krustpunktā analizē organizācijas "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas un satikmes minisrs Jānis Vitenbergs.

Gadam noslēdzoties, daudzi liek kopā skaitļus, lai tad saprastu, ko gads nesis, kāda ir bilance, ko mums jāņem vērā nākamajā gadā. Starp daudziem mērāmajiem indikatoriem viens ir tāds itin sāpīgs. Proti, Ukrainā joprojām turpinās brutālais karš, un kopumā situācija gada laikā ļoti būtiski arī nav mainījusies, kas būtiski ietekmē savukārt mūs Latvijā. Kopš kara sākuma esam ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Pamatīgi tās droši vien izjūt tādi uzņēmumi, kā "Latvijas dzelzceļš" vai "Latvijas gāze", kuru bizness savulaik ļoti cieši bija saistīts ar Krieviju. Esam arī spējuši spert nozīmīgus soļus, dārgāk par to maksājot. Bet pēdējā laikā arvien biežāk nākas secināt, ka ir bizness, kas ne tikai turpina "rullēt", bet līdz ar karu pat ir ieguvēji. Mēs joprojām paši pelnām un palīdzam arī Krievijai segt tās izdevumus. Vai nav pienācis laiks rīkoties izlēmīgāk?

Atsakoties no mazāk produktīvām revīzijām,varēs vairāk izvērtēt dažādu lietu un rīcību lietderību, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Un nosakot ieteikumus var izkontrolēt, kā viena vai otra iestāde ievieš ieteiktās izmaiņas, kas palielina ienākumus budžetā.

AS “Latvijas valsts meži” paziņojuši, ka no nākamā gada apturēs dubulto meža sertifikācijas procesu. Turpmāk mežu sertificēs atbilstoši PEFC meža apsaimniekošanas standartam, kas ir populārs Eiropā, bet neizmantos FSC standartu, jo FSC nav izstrādājis nacionālo standartu Latvijai. Daudziem uzņēmējiem tieši FSC standarts ļāvis atrast jaunus noieta tirgus, vides aktīvisti uztraucas, ka līdz ar to mežos samazināsies bioloģiskā daudzveidība.

Pasaulē ir divas vadošās mežu sertifikācijas shēmas - PEFC un FSC. A/s „Latvijas Valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs skaidro, abi standarti ir līdzīgi un abi apliecina atbildīgu, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Bet, tā kā FSC nav izstrādājis nacionālo standartu Latvijai, sertifikācija atbilstoši esošajiem standartiem Latvijā tiek apturēta līdz brīdim, kad tas tiks izdarīts.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus gan vērtē, ka FSC sertifikācijas prasības esot stingrākas nekā PEFC, tāpēc to dēvē arī par zaļo sertifikātu.

Vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā līdz šim izmantoja tieši FSC sertifikātu un ar tā palīdzību izdevies atrast jaunus noieta tirgus. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts vērtē – esošā situācija liecina par nespēju vienoties.

Abas mežu sertifikācijas sistēmas PEFC un FSC izsniedz divus sertifikātus - mežu apsaimniekošanas un piegādes ķēdes sertifikātus. Tie nepieciešami ražotājiem, lai varētu pierādīt, ka pārdoto produktu ražošanā izmantotā koksne tiek iegūta no mežiem, kuri apsaimniekoti ekonomiski pamatoti, videi draudzīgi un sociāli atbildīgi.

Kopš dižķibeles laikiem jeb pēdējos 15 gados vērtīgākā tikšanās. Tā taksometru nozares darba devēji raksturo pēdējās diskusijas ar dažādu nozaru ministriju un iestāžu ierēdņiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām par problēmu risinājumu meklējumiem taksometru biznesā. Galvenā problēma ir daudzu strādāšana pelēkajā ekonomikā, no kā bez nodokļu nemaksāšanas izriet virkne arī citu problēmu.

Valsts jau vairākus gadus sola un arī pastiprināti it kā kontrolē taksometru nozari, taču tās likšana zem lupas ar būtiskiem rezultātiem nav vainagojusies – taksistu oficiālās algas ir neadekvāti zemas, tam seko pāris miljonu eiro ieņēmumi nodokļu veidā valsts budžetā, kā arī vēl lielās summas, kas budžetam aiziet garām. Dažādu ekspertu aplēses liecina, ka taksometru nozarē pelēkajā zonā strādā no 60 līdz pat 80 procentiem pārvadātāju. Bet, kā vērtē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova, problēmas rodas ne jau tikai valsts makam.

Runājot plašāk, tas ir arī godīgas konkurences jautājums, jo nodokļu nemaksātāji pasažierus pārvadā lētāk. Vēl viens aspekts ir pašu braucēju drošība, izvēloties ēnu ekonomikā strādājošo taksistu pakalpojumus, par kuriem garantiju vai aizsardzības nav nekādas.

Visi šie jautājumi aktualizēti tikšanās reizē, kur valsts pusi pārstāvēja Satiksmes un Finanšu ministrijas, Autotransporta direkcija un nodokļu iekasētāji, savukārt nozares pusē pie sarunu galda bija darba devēju pārstāvji un arī lielākās taksometru kompānijas – „Bolt” un „Forus”. Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas vadītājs un kompānijas "Smile Taxi" valdes loceklis Aleksejs Ignatjevs tikšanos sauc par vērtīgāko kopš 2009. gada.

Ar apelēšanu pie taksistu sirdsapziņām gan ēnu ekonomika nozarē īsti nemazinās, tāpēc Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova atzīst, ka ir jāmeklē jaunas pieejas.

Ēnu ekonomika taksometru nozarē ir arī Saeimas dienaskārtības jautājums, un Tautsaimniecības komisija uzdevusi Satiksmes ministrijai tuvākajā laikā organizēt sarunas par šo jautājumu. Ministrijā norādīja, ka taksometru pārvadājumu nozares problēmu risinājumi pašlaik ir izstrādes stadijā, tāpēc sarunu par tiem ministrija atteica. Nākamā visu pušu tikšanās paredzēta janvāra sākumā.

Kreditēšanas apjomi uzņēmējdarbībā Latvijā ir tik nepietiekami, ka mērķtiecīga valsts attīstības bankas izveide uz finanšu institūcijas „Altum” bāzes būs tikai daļa risinājuma ekonomiskās aktivitātes atdzīvināšanai. Tas izriet Finanšu ministrijas pārstāvju debatēm ar Saeimas Budžeta un Tautsaimniecības komisiju deputātiem. Viņi apzinās tirgus un kreditēšanas problēmas un sarunu par valsts bankas izveidi turpinās pēc apmēram mēneša.

Latvijā uzņēmumu pašu kapitāls no 2016. līdz 2022. gadam pieaudzis no 20,2 līdz teju 32 miljardiem eiro. Aizņemtās saistības šo gadu laikā bijušas līdzīgas robežās no 13,7 līdz 14 miljardiem eiro. Tajā pat laikā Igaunijā uzņēmumu pašu kapitāls ir teju 50 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls – nepilns 21 miljards eiro, bet Lietuvā uzņēmumu pašu kapitāls bija 51,6 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls - 29,7 miljardi eiro. Finanšu ministrija secina – Latvijā uzņēmējdarbībā jauna nauda faktiski nenāk klāt. Ja Latvijas uzņēmumi kredītsaistības uzņemtos tādā līmenī kā vidēji Eiropas Savienībā, tie apgrozītu būtiski vairāk, klāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”.

Tas arī ir viens no galvenajiem aspektiem Saeimā sāktajai sarunai par „Attīstības finanšu institūcijas "Altum” iespējamu pārveidi par valsts attīstības banku. Finanšu ministrija piedāvā vairākus "Altum" turpmākās darbības variantus. Viens no tiem – "Altum" pārveidot par banku – kredītiestādi ar licenci. Iespējamas arī versijas par jaunas valsts īpašumā esošas kredītiestādes izveidi un bankas izveidi ar privātā ieguldītāja principu. Valsts ekonomikas trūkumu mazināšanai piedāvāts arī vienkāršāks risinājums – "Altum" statusu nemainīt un papildināt ar jauniem finanšu rīkiem tirgus nepilnību novēršanai, vērtēja Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere.

Abu Saeimas komisiju deputāti gan piekrita, ka šis variants, zinot problēmu, pielīdzināms kosmētiskajam remontam. Vienlaikus netrūkst daudz kritikas lielo komercbanku kreditēšanas politikai ārpus Rīgas un Pierīgas. Iespējām uzņēmumiem Latvijā aizņemties jābūt būtiski lielākām. Valsts attīstības banka šo kustību varētu veicināt, lielu daļu klientu pārvilinot no komercbankām, uzsvēra arī Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers no „Latvija pirmajā vietā”.

Latvijā darbojošos komercbanku pārstāvji šīsdienas sarunā gan nepiedalījās. Diskusija par valsts attīstības bankas veidošanu turpināsies janvāra nogalē. Tad deputātu rīcībā būs ministriju apkopoti sīkāki dati par tirgus nepilnībām dažādās nozarēs. Budžeta komisija grib zināt arī par piemēriem, kad komercbankas atteikušas finansējuma izsniegšanu kādiem projektiem, īpaši reģionos.

Veselības kārtējo reizi mēģina samazināt medikamentu cenas. Vai šoreiz tas izdosies un kā tas varētu ietekmēt aptieku tīkla darbu, Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ilona Lošaka.

„Labie koki” – tā sauc vienu no partneruzņēmumiem komandā, ko žūrija pagājušajā nedēļā atzina par uzvarētāju metu konkursā jaunajai Rīgas filharmonijai „Baltic Shine”. Kas ir šis uzņēmums, ko ņēma talkā pazīstamu latviešu arhitektu komanda ar Dziesmu svētku estrādes radītāju Austri Mailīti un SIA „Mark arhitekti” līderi Jāni Sauku priekšgalā?

„Labo koku” biroja ēkā Pierīgā pie Babītes, virs kuras durvīm rakstīts „Annas koku skola”, kāds darbinieks stiprina kājā egli, citi izkar dekorācijas. Pat bez tām vieta ar ceļa norādi „Koki” izskatās kā pasaku ciematiņš. Ēku konstrukcijās maksimāli izmantots koks, pat veseli, milzīgi stumbri. Fonā slejas īsts dievnams - Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīca. Pretī nāk uzņēmuma vadītājs Edgars Neilands.

Daudzi atbrauc un nesaprot, kur viņi nonākuši. Mārtiņš Ķibilds paspēja uztaisīt vienā no pēdējiem raidījumiem „Adreses” – daudzu ciemu Latvijā vairs fiziski nav, mājas sapuvušas, bet uzraksts vēl stāv. Viņš atbrauca šeit, teica – tas ir vienīgais ciems, kura kartē nav, bet tu atbrauc, un tas ir. Kartēs neesošs ciemats „Koki”, un mēs esam aptuveno 70 cilvēku, uzņēmumu grupa: konstruktori, dārznieki, ainavu arhitekti, arboristi. Risinām ārtelpas jautājumus. Un mums ir koku skola, kur mācām visus, kas grib ar mums mācīties.

„Labo koku” grupas apgrozījums ir trīs miljoni eiro. Bez „koku nozares” plānā arī sociāli projekti – pansionāts un bērnudārzs, ir arī uzņēmums Norvēģijā. Bet krāšņā egle, kas tiek pušķota, vispirms priecēšot viesus, kas sarunājuši zāli pasākumiem – telpu īre ir vēl viens no „Labo koku” apakšvirzieniem.

Ziemā Neilanda komanda „Koku ciematā” ceļ sev ēkas. 2010.gadā, pērkot šeit zemi pēc portālā „ss” ievietota sludinājuma, viņš pat nezināja, ka līdzās būs baznīca. „Annas koku skolas” pirmā ēka nosaukta vecākās meitas vārdā.

Īpašnieks stāsta, ka „Labo koku” zīmolu izdomājis jau 2003.gadā, kad, vēl būdams students, brauca strādāt uz Norvēģiju, kopt kādu parku. Uzņēmumu viņš reģistrējis 2008.gadā, dižķibeles laikā. Pirmos pasūtījumus piegādājis Edgara tēvs, arhitekts, kura klientiem vajadzēja „uzzīmēt” dārzus. To, kā arboristi kāpj kokos, Edgars pirmoreiz dzīvē redzējis tikai pirms 20 gadiem Francijā.

Būt epicentrā Filharmonijas būvē, ko esam gaidījuši tik ilgi, ir liels gods, bet arī milzīga atbildība, un „Labie koki” jau gatavojas nonākt zem lupas, atzīst Edgars Neilands. Vai viņa vadītajam uzņēmumam izdosies vinnēt konkursā ne tikai projektēšanas stadijai, bet arī zaļās zonas ierīkošanai kopā ar būvniekiem, gan vēl neesot zināms.

Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par lielu investīcijas projektu īstenošanu, valsts atbalstu un, protams, ielūkojamies arī mūsu pašu investīciju portfeļos un līdz ar to arī tajā, kas notiek Baltijas biržā.

Valsts atbalsta programma lieliem investīciju projektiem. Ar to ne viens vien saista cerības noķert labklājības līmenī veco Eiropu kaut cik pārskatāmā nākotnē. Pieņemot nākamā gada budžetu, šīs programmas turpināšanai piešķirti 70 miljoni eiro un jau atvērta pieteikšanās. Programmas būtība – uzņēmēji lieliem, dārgiem daudzmiljonu investīciju projektiem, tādiem, kas virs 10 miljoniem, var dabūt 30% atbalstu no valsts jeb kā to sauc oficiāli – kapitāla atlaidi. Trešajā kārtā pie atbalsta varētu tikt aptuveni 10 uzņēmumu rēķina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Pirmās divas kārtas šai programmai jau ir aiz muguras un secināms, ka uzņēmēju interese ir lielāka nekā atbalsta iespējas. Līdz šim atbalsta programmā ir pieņemti 13 pozitīvi lēmumi par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 260 miljonu eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 69,9 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus vērtēšanā ir vēl deviņi investīciju projekti par kopējo investīciju summu 221,5 miljoni eiro un pieteikto kapitāla atlaidi 63,9 miljoni eiro. Par šiem vērtēšanā esošajiem gan amatpersonas jau runā kā par faktiski atbalstītiem projektiem, kur vairs tikai formalitātes jānokārto. Pirmo kārtu rezultāti ir labi un rāda, ka atbalsts strādā, vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietas izpildītāja Iveta Strupkāja.

Pērn piedzīvojām energoresursu krīzi, kad strauji palielinājās gan gāzes, gan elektrības cenas. Lai gan šogad biržā elektroenerģijas cena ir samazinājusies, mājsaimniecību segmentā vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada 3.ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies. Kādi tam ir iemesli un ko darīt mājsaimniecībām, lai elektrības rēķini samazinātos?

Biržā elektrības cena svārstās pat vienas dienas ietvaros. Kā stāsta sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, piemēram, pagājušajā mēnesī elektrības cena biržā bija 10,11 eirocenti par kWh. Šī gada trešajā ceturksnī biržas jeb mainīgās cenas līgumi bija noslēgti 15% mājsaimniecību, universālo pakalpojumu izmantoja 13%, bet lielākā daļa jeb 72% mājsaimniecību ar elektrības tirgotājiem bija noslēguši fiksētas cenas līgumus.

Kāds līgums būs mājsaimniecībai izdevīgāks, atkarīgs no elektrības patēriņa un lietošanas paradumiem, un no pieslēgtajām iekārtām.

PTAC pārstāve Sanita Gertmane stāsta, ka par elektroenerģijas līgumiem iedzīvotāju sūdzības saņemtas salīdzinoši maz un visbiežāk iedzīvotāji vēlas saņemt konsultācijas par elektroenerģijas piegādātāja maiņu un līgumiem ar tirgotāju. Viņa aicina rūpīgi izlasīt līgumus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons stāsta, ka soda sankcijas līguma laušanas gadījumā ir atkarīgas no elektrības patēriņa.

Elektroenerģijas tirgotāju mājsaimniecības var mainīt katru mēnesi līdz 15. datumam. Šogad to izdarījuši tikai 3% iedzīvotāju, krietni aktīvāki bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 22% veikuši tirgotāja maiņu.