Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kādā stāvoklī ir ekonomika un ko varam sagaidīt no rudens un ziemas inflācijā, procentlikmēs, nekustamo īpašumu tirgū - procesos, kas visai tieši ietekmē kopējo un netieši katra labklājību.

Kāds ir ekonomikas kopējais stāvoklis Latvijā un pasaulē? Kā ierasts, ir labas un ir sliktas ziņas. Tā pavisam vienkāršojot - nav tik slikti, kā varēja būt, bet nav arī īsti labi. 

Pirmkārt, bažas, kas valdīja pērnā gada nogalē, ka tūlīt būs pamatīga recesija nav piepildījušās, ekonomikas izaugsme pavasarī un vasaras mēnešos ir nedaudz atguvusies, taču, tuvojoties rudenim, redzams, ka vairākas lielas ekonomikas pasaulē sāk atkal piebremzēt un tas, protams, ietekmēs arī mūs. Par to liecina arī jaunākais SEB bankas "Nordic Outlook" ekonomikas pārskats, galvenās pasaules ekonomikas tendences iezīmē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Nekustamā īpašuma nozare cieši saistīta ar notiekošo ekonomikā. Zems bezdarba līmenis un augstā nodarbinātība liecina, ka iedzīvotāji var nopirkt nekustamo īpašumu, savukārt, EURIBOR likmes pieauguma dēļ darījumu skaits samazinājies par 20%. Lielākais pieprasījuma kritums ir privātmāju sektorā un jaunajos projektos, bet lielākā aktivitāte jeb 70% darījumu notiek ar sērijveida jeb padomju laikā celtajiem dzīvokļiem. Liela daļa pircēju izmanto "Altum" garantiju programmu, lai veikto pirmo iemaksu par nekustamo īpašumu.

"Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte stāsta - ja pirms gada, lai pārdotu nekustamo īpašumu, vidēji bija nepieciešamas 32 dienas, tad tagad to var izdarīt trīs mēnešos. Tas nozīmē, ka piedāvājums šobrīd ir lielāks nekā pieprasījums. EURIBOR likmes kāpuma dēļ darījumu skaits visvairāk samazinājies privātmāju sektorā.

Tā kā liela problēma jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem ir sakrāt naudu pirmajai iemaksai par nekustamo īpašumu, valsts izveidojusi mājokļu garantijas programmu. Naudu piešķir finanšu institūcija "Altum" un tās pārstāve Sandra Eglīte stāsta, ka pieprasījums pēc garantijām svārstās un šogad tas ir mazāks nekā gadu iepriekš, bet stabils.

"Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītājai Evijai Dzenītei vaicāju, vai valsts garantijas apmēru pirmajai iemaksai vajadzētu palielināt?

Finanšu nozares asociācijā skaidro, ka pieaudzis to hipotekāro kredītņēmēju skaits, kas vēršas bankās saistībā ar straujo Euribor likmes pieaugumu, taču klientu interese ir par procentiem un nav saistīta ar grūtībām segt savus kredīta maksājumus. Komercbanku kredītportfeļa analīze liecina, ka šobrīd kredītņēmēju maksājumu disciplīna ir laba un kavētāju īpatsvars ir zem 0,5%.

Šogad uz Krieviju eksportējuši vairāk nekā 300 uzņēmumu. To rāda saraksts, kuru Centrālā statistikas pārvalde vasaras beigās publicēja plašākai sabiedrībai.

 

Aigars Balodis, SIA "Puratos Latvia" ģenerāldirektors: „Tie uzņēmumi, kas to dara, tas ir atbilstoši noteikumiem, un vienā vai otrā veidā, tā ir uzņēmumu izvēle.”

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ievērojami pieaudzis arī Latvijas uzņēmumu eksports uz Krievijas kaimiņzemēm – Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju.

Matīss Mirošņikovs, Latvijas bankas ekonomists: „Protams, ka ir skaidrs, ka daļa no šī eksporta pieauguma ir skaidrojama ar sankciju apiešanas mēģinājumiem.”

 Lai apietu sankcijas, uzņēmumi īsteno dažādas shēmas.

Arturs Kovaļenko, Valsts ieņēmumu dienesta Riska vadības daļas vadītājs: „Preces tiek eksportētas uz Kazahstānu, bet līdz Kazahstānai un Kirgizstānai fiziski nenonāk.”

 

Kādēļ uzņēmumi pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aizvien turpina eksportēt uz agresīvo kaimiņvalsti? Un kādi sankciju apiešanas riski slēpjas aiz straujā eksporta pieauguma uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju? To „Atvērtajos failos” pētīs Linda Zalāne.

Kalendārā ik dienu noplēšam lapiņas. Visticamāk to dara arī ļoti daudzi iedzīvotāji Ukrainā un no Ukrainas uz citām valstīm atbēgušie cilvēki, un visticamāk, noplēšot kalendāra lapiņas vai citā veidā veicot atzīmes, viņi skaita, cik dienu jau pagājis kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Par to domā arī Ukrainas zinātnieki, kuri, karam sākoties, patvērumu meklēja citur, tostarp Latvijā. Tā rezultātā tapa iniciatīva “Science For Ukraine” jeb “Zinātne Ukrainai”. Par to mūsu raidījumā esam stāstījuši, bet šobrīd, kad pagājis krietns laiks, palūkosimies, cik veiksmīgi šo iniciatīvu izdevies īstenot.

Raidījumā sarunājamies ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieci, organizācijas “Science For Ukraine” jeb tulkojumā “Zinātne Ukrainai” dibinātāju Sanitu Reinsoni, viņai pievienojas literatūrzinātniece, viespētniece no Ukrainas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā un Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Tarasa Ševčenko Literatūras institūta vadošā pētniece Irina Pupurs, kā arī telefoniski ar mums kopā ir Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktore Inga Šīrante.

Vidējā darba samaksa šī gada 2. ceturksnī "uz rokas" sasniegusi 1114 eiro, bet tas joprojām nekompensē inflāciju un dažādu tarifu un cenu pieaugumu. Arī rūpniecības produkcijas ražošanas apjoms šogad Latvijā samazinās.

Vai vajadzētu laist biržā un pārdot valstij vai pašvaldībām piederošu uzņēmumu akcijas? Kas tas ir - slēpta privatizācija vai rūpes par kopējo nākotnes labklājību?

Krustpunktā diskusija ar Nasdaq Riga valdes locekli Lieni Dubovu, Ekonomikas komentētāju raidījuma "Mediāna" autoru Kristapu Pētersonu, Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru Jāni Patmalnieku un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Andri Čudu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām gala ziņojums ir neglaimojošs pozīcijai. To šorīt Latvijas Radio atzina Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopāns no partijas „Latvija pirmajā vietā”, norādot, ka pozīcijas deputāti ir bremzējuši darbu un neesot ļāvuši komisijai pilnvērtīgi veikt izmeklēšanu. Tomēr pieņemtajā gala ziņojumā esot 23 secinājumi un 8 ierosinājumi.

Viesstrādnieku skaits Latvijā pēdējos gados nav būtiski mainījies un darba atļaujas izsniegtas teju 15 000 ārzemnieku. Nemainīgas ir arī top piecas valstis, no kurām visbiežāk ierodas viesstrādnieki - Uzbekistāna, Ukraina, Baltkrievija, Indija un Krievija. Lai Latvijā oficiāli varētu nodarbināt viesstrādniekus, jāizpilda virkne nosacījumu – vismaz 10 dienas jābūt brīvai darba vakancei Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) portālā, darba devējam jāsagādā izsaukums, vīza un uzturēšanās atļauja, savukārt, atalgojumam jābūt ne mazākam kā vidējai mēneša bruto algai valstī. Darba devēji aicina samazināt birokrātisko slogu viesstrādnieku piesaistīšanā un veicināt tautiešu remigrāciju.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe stāsta, ka pēdējos gados būtiskas izmaiņas ārzemnieku nodarbinātībā nav notikušas. Galvenokārt Latvijā strādā trešo valstu pilsoņi. Šobrīd PMLP reģistrēti nepilni 15 000 viesstrādnieku.

Brīvās daba vakances reģistrē NVA un vakance ir ilgstoši neaizpildīta, ja tā ir pieejama ilgāk par trīs mēnešiem. NVA pārstāve Signe Bierande stāsta, ka šobrīd NVA portālā ir reģistrētas vairāk nekā 10 000 ilgstošās darba vakances un tas ir vairāk nekā 40% no reģistrētajām brīvajām darba vietām.

Šovasar Latvijā bija zemākais reģistrētā bezdarba līmenis pēdējo deviņu gadu laikā - zem 6%. Salīdzinājumam – augstākais bezdarba līmenis bija 2010. gadā – 17,3%. Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerālsekretārs Kaspars Gorkšs uzsver, ka darbaspēka trūkums Latvijā kļūst aizvien atuālāks un darbinieku visvairāk trūkst celtniecībā, datorsistēmās, izglītības un zinātnes jomā, tāpēc nepieciešami kompleksi risinājumi. Viņš uzsver, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes atslēga ir kvalificēts un motivēts darbaspēks.

Valsts Darba inspekcija šī gada pirmajā pusgadā atklājusi 39 nereģistrēti nodarbinātus citu valstu pilsoņus. Lielākā daļa - 59% no tiem jeb 23 citu valstu pilsoņi strādāja izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, septiņi – būvniecībā, divi – transporta nozarē, divi – mākslas un izklaides joma, pieci – citās jomās.

Biogāzes asociācija norāda uz atbalsta trūkumu biometāna ražošanas attīstībai Latvijā. Biogāzes ražotāji var veidot tiešu savienojumu ar gāzes pārvades vai sadales tīkliem vai nākotnē izmantot topošos centralizētos biometāna jeb zaļās gāzes ievades punkts. Plānots, ka pirmais biometāna ražotājs "Gaso" sistēmai pievienosies šī gada beigās.

Pirms gada valdība atbalstīja normatīvus, kas biogāzes ražotājiem paredz iespēju ievadīt saražoto gāzi kopējā dabasgāzes sistēmā. Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Kārkliņa ieskatā sistēma šobrīd nav motivējoša ražotājam, jo pašiem būvējot tiešu savienojumu ar gāzes pārvades vai sadales tīkliem nav paredzēts kāds atbalsts. Savukārt Latvijā plānotie četri centralizētie biometāna ievades punkti nav pietiekami stratēģiskās vietās un arī biometāna transportēšana no tālākām stacijām uz šiem punktiem ražotājiem radīs lielas papildu izmaksas.

Šobrīd Latvijā ir 46 biogāzes ražotāji, lielākoties lauksaimniecības sektorā, Kārkliņš lēš, ka no esošajām biogāzes stacijām biometānu ražot varētu 15 līdz 20 ražotāji. Tikmēr jau šobrīd to ražo divās biogāzes stacijās un vēl vienā tiek uzstādītas iekārtas, lai to sāktu ražot oktobrī.

Gāzes pārvades uzņēmuma "Conexus" pirmais centralizētais biometāna jeb zaļās gāzes ievades punkts Tukuma novadā tiks pabeigts 2025. gada sākumā. Patlaban norit iekārtu iegādes konkurss, saka "Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Pārējie trīs gāzes ievades punkti iezīmēti Preiļos, Rudbāržu pagastā, kā arī Pļaviņu novadā.

Neskatoties uz to, ka tās ir pašu investīcijas, atsevišķi biogāzes ražotāji gan izrādījuši interesi par tiešu pieslēgumu arī "Gaso" sadales gāzes vadu sistēmai, saka "Gaso" projektu saskaņošanas daļas vadītājs Toms Strazdiņš.

Eiropas Savienībā izvirzītie mērķi līdz 2030. gadam paredz desmitkāršot biometāna ražošanu un ar to aizstāt 20% no visa Eiropas dabasgāzes gada patēriņa.

Pieaug neapmierinātība ar arvien augošajām kredītprocentu likmēm, kas skar arī iepriekšējos gados noslēgtus līgumus. Par to liecina tas, ka platformā „Manabalss.lv” savākti jau gandrīz 12 000 paraksti aicinājumam Saeimai kopā ar valdību un Latvijas Banku rast veidu, kā komercbankām un citām kredītiestādēm likt pārskatīt kredīta izsniegšanas procentu nosacījumus, lai veicinātu kredītņēmējus izvēlēties fiksētās, nevis mainīgās procentu likmes. Iniciatīvas autori vēlas panākt arī to, ka iepriekš izsniegtajiem kredītiem pašreizējos inflācijas apstākļos tiek mainīti līgumu nosacījumi, saglabājot tādu procentu likmi, kāda tā bija kredīta ņemšanas brīdī.