Bērni ir resni, jo vecāki ir neizglītoti.

Šajā epizodē pie manis viesos ģimenes ārste un integratīvās medicīnas speciāliste Elizabete Bērziņa. Runājam par to, kas īsti ir integratīvā un holistiskā pieeja medicīnā un kā tā atšķiras no klasiskās ārstēšanas.

Apspriežam, kāpēc Latvijā preventīvā medicīna attīstās tik lēni, kādas ir lielākās problēmas veselības aprūpes sistēmā un kāpēc daudzi cilvēki jūtas slikti pat tad, ja analīzes ir “normālas”.

Sarunā pieskaramies arī tam, kā pareizi skatīties uz laboratorijas rezultātiem, kādu lomu veselībā spēlē stress, dzīvesveids un elpošanas prakses, un ko katrs no mums var sākt darīt jau šodien, lai ilgtermiņā uzlabotu savu veselību.

Runājam arī par integratīvo pieeju – rīta rutīnām, stresa regulāciju, sirds koherenci, elpošanas tehnikām un to, vai “anti-aging” medicīna ir reāla medicīnas nozare vai tikai populārs trends.

Ja interesē veselība, profilakse un tas, kā saprast savu ķermeni dziļāk – šī būs saruna, kas var pamainīt skatījumu uz medicīnu.

Ne visi uztura bagātinātāji ir jādzer kursa veidā.

Aptaukošanās nav slimība, aptaukošanās ir izvēle!

Vai testosterona būsteri tiešām strādā vai tas ir tikai mārketings? Šajā epizodē izārdām populārākos mītus par D-aspartic acid, “kortizola blokatoriem” un brīnumkapsulām, kas sola ātru rezultātu.

Runājam par to, ko patiesībā dara DAA un kāpēc daļā pētījumu efekts ir īslaicīgs vai pat negatīvs. Skaidrojam, kā hronisks stress un paaugstināts kortizols ietekmē hormonālo asi. Apskatām vēdera taukus, aromatāzi, SHBG un to, kāpēc daudzi nepareizi interpretē savas analīzes.

Atsevišķi iziesim cauri miega tēmai – kā miega trūkums ietekmē insulīna jutību, cukura līmeni asinīs, kortizola ritmu un atjaunošanos. Cik svarīgs ir REM un dziļais miegs? Vai viena slikta nakts jau kaut ko sabojā? Un kā reāli sakārtot režīmu.

Bez pārspīlējumiem. Bez solījumiem. Tikai mehānismi, pētījumi un praktiski secinājumi.

Ja gribi saprast, kas patiesībā strādā un kas ir tikai skaists iepakojums – šī epizode ir Tev.

Testa būsteri sola vairāk muskuļu, lielāku spēku un augstāku testosteronu. Realitātē – lielākā daļa no tiem neko būtisku nedod.

Šajā epizodē iziesim cauri populārākajām sastāvdaļām – tribulus, ashwagandha, D-asparagīnskābe, cinks, D vitamīns – un paskatīsimies, ko par tām rāda pētījumi. Kur ir placebo, kur ir efekts tikai deficīta gadījumā, un kur vispār nav nekā.

Parunāsim arī par to, kā testosterons patiesībā regulējas – miegs, tauku procents, stress, kaloriju balanss, alkohols, treniņi – un kāpēc organisms vienkārši neļauj “uzskrūvēt” hormonus ar vienu kapsulu.

Ja Tev testosterons ir normas robežās, uztura bagātinātājs viņu virs fizioloģiskā diapazona nepacels. Ja tas ir zems – jāmeklē iemesls, nevis jāgaida brīnums no burciņas.

Bez mārketinga. Bez ilūzijām. Tikai mehānisms un realitāte.

Pirms ķeries klāt hormoniem sakārto bāzi.

Vitamīni un minerāli ir hormonu pamats, bez tiem ķermenis nefunkcionēs kā nākas.

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Šajā epizodē runājam par to, kas patiesībā notiek mūsu zarnās un kā tas ietekmē enerģiju, garastāvokli, imunitāti un kopējo veselību. Sarunā viesojas mikrobioma eksperts Ansis Zauers, kurš vienkāršā valodā izskaidro, kā mūsu ikdienas izvēles ietekmē organismu no iekšpuses un kāpēc daudzi cilvēki jūtas noguruši, pat ja dara visu “pareizi”.⚠️ Šim video ir tikai informatīvs raksturs, nekas no teiktā nevar tikt uzskatīts par medicīnisku padomu. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Uzmanies, vitamīnu tirgotāji Tev mēģinat melot vienmēr un visur

Augsts kreatinīns.
Zems GFA.
Nogurums pēc 35.

Un tad sākas panika — “vai es bojāju nieres?”, “vai kreatīns ir bīstams?”, “vai man krīt hormoni?”

Šajā “Veselīgās atbildes” epizodē izšķiram mītus no realitātes.

Runājam par:

– vai kreatīns tiešām bojā nieres
– kāpēc sportistiem GFA bieži izskatās zemāks
– vai augsts kreatinīns vienmēr nozīmē problēmu
– kā pareizi interpretēt nieru analīzes
– vai augstproteīna diēta ir droša
– kā dabūt precīzāku nieru funkcijas novērtējumu
– kāpēc pēc 35 gadiem krīt enerģija
– kad nogurums ir hormoni un kad vienkārši stress
– kādas analīzes vispār ir vērts pārbaudīt

Šī epizode ir īpaši svarīga sportistiem, cilvēkiem, kas lieto kreatīnu, un vīriešiem pēc 30–40 gadiem, kuri skatās analīzēs un mēģina saprast — kas no tā visa ir reāls risks un kas tikai cipars uz papīra.

Bez panikas.
Bez mītiem.
Ar loģiku.