Andris Akmentiņš. "Laimīgas beigas"

Grāmatā savijas globālais ar vietējo, dzejproza ar liriku, dzīvība spēlējas. To var lasīt kā piemiņas un pateicības grāmatu jaukiem, dzīvē satiktiem cilvēkiem, pieņemot savu un civilizācijas vecumu un nolemtību, kamēr tas vēl izdodas saulaini. Un neatņemama grāmatas sastāvdaļa ir autora ironija. Ar Andri Akmentiņu plašākā sarunā tiekamies "Grāmatu stāstos".

Zane Eniņa. "Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij"

Zane Eniņa apceļojusi vairāk nekā 80 valstis, savus piedzīvojumus aizrautīgi atainojot ceļojumu blogā mugursoma.lv. No šiem aprakstiem vēlāk tapušas arī grāmatas “Nekaunīgais pingvīns” un “Uz Aļasku un atpakaļ”. Zane ceļo viegli un budžetam draudzīgi, bieži vien tikai ar mugursomu. Tās saturs tiek īpaši rūpīgi pārdomāts, kad soma visu dienu jānes plecos, kā tas notiek, ejot Santjago ceļu. Viņas trešā grāmata vēsta par Zanes pieredzi, kājām mērojot piecus Santjago ceļa maršrutus – gan Rietumeiropā, gan arī nesen izveidoto posmu Latvijā. Pārraidē - saruna ar Zani Eniņu.

Metjū Vilsons "Simbolu slepenā vēsture"

Zinošais mākslas vēsturnieks Metjū Vilsons iezīmē nereti pārsteidzošas trajektorijas, pa kurām simboli ceļojuši vēsturē – no sākotnējās cilmes līdz modernajai nozīmei, identificējot kopīgas tēmas, kas saista šķietami atšķirīgas kultūras. Un vēl par vairākām mākslas grāmatām. Plašāk - sarunā ar tulkotāju un izdevēju Renāti Punku

Hermanis Marģers Majevskis Bilingvāla dzejoļu izlase "Pretstraumes čuksti"

Izdevniecībā “Hieronimus” iznākusi Hermaņa Marģera Majevska latviešu – lietuviešu bilingvālā izdevumā dzejas izlase “Pretstraumes čuksti”, kurā apkopoti un atdzejoti lietuviski gandrīz visi viņa dzejoļi no iepriekšējiem krājumiem. Dzejnieks, atdzejotājs, esejists Hermanis Marģers Majevskis (1951-2001) pieder pie to dzejnieku, atdzejotāju paaudzes, kuri literatūrā ienāca pagājušā gadsimta 70. gados. Viņa dzīve noritējusi starp Latviju un Lietuvu, un šobrīd tieši Lietuvas puse devusi savu ieguldījumu, lai atgādinātu par dzejnieku. Stāsta dzejnieks un atdzejotājs Māris Salējs.

Ciklā "Vērtē lasītājs" - lasītāja Anda vērtē Daces Vīgantes romānu "Romantiķis".

Literatūra Gunitai Lagzdiņai ir ne tikai sirdslieta, bet arī sirdsdarbs – viņa daudz lasa, koriģē un rediģē citu autoru darbus jeb, kā pati teic, slīpē dārgakmeņus. Romāns “Pareizs laiks” ir liepājnieces otrais romāns. 2021. gadā dienasgaismu ieraudzīja viņas debijas romāns “Lāde vaļā”, izdevniecības “Zvaigzne ABC” romānu konkursa laureāts. Pirms tam pie lasītājiem nonākuši stāstu krājumi “Spēlītes” (2017) un “Ieraudzīt varavīksni” (2019). Liega Piešiņa tikās ar grāmatas autori.

Vijas Laganovskas romānā "Viltus saules" neparasti savijas dažādi laikmeti (1915.–2017. g.) kādas dzimtas un tās līdzcilvēku dzīvē, līdztekus vēsturisko notikumu iepazīšanai ikvienam lasītājam liekot pārdomāt, vai arī mēs paši neesam pakļāvušies viltus sauļu un viltus dievu mānīgajam vilinājumam. Raidījuma viešņa - rakstniece, dzejniece, tulkotāja, izdevēja Vija Laganovska

Ciklā "Vērtē lasītājs" - par aktiera un režisora Jura Strengas un kinorežisores un žurnālistes Ilonas Brūveres kopīgi veidoto grāmatu "Mana grāmatvedība"

Inese Zandere par lasītprasmēm un lasītprieku

Apgādam "Liels un Mazs" izcilības balva piešķirta par augstvērtīgu, sociāli aktīvu un starptautiski plaši atzītu sniegumu bērnu grāmatniecībā, kas vainagojies ar 2022. gadā saņemto prestižo Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu kategorijā "Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā". "Izdevniecība kļuvusi par kvalitātes etalonu bērnu grāmatu izdošanas jomā ne tikai Latvijā, bet ārvalstīs, radot alternatīvu bērnu grāmatu piedāvājumā gan grāmatu satura nozīmē - augstvērtīgs teksts, mūsdienīga ilustrācija, plašs un sociāli aktuāls satura tēmu loks. Raidījumā "Grāmatu stāsti" Inese Zandere rosina pārdomas par lasītprasmēm un lasītprieku.

Maija Amoliņa. "Es zinu, es nekad nebūšu iedomīgs. Mariss Jansons"

Ilggadējās Latvijas Televīzijas mūzikas žurnālistes Maijas Amoliņas grāmatā "Es zinu, es nekad nebūšu iedomīgs. Mariss Jansons" ir apkopotas intervijas ar Maestro, kas tapušas gandrīz 30 gadu laikā. Grāmatā, kuru klajā laidusi izdevniecība "Pētergailis", autore atskatās uz saviem tikšanās brīžiem un sarunām ar Maestro Rīgā, Oslo, Pēterburgā, Pitsburgā un Berlīnē. Izdevumā apkopotas arī daudzu izcilu mūziķu, Jansona kolēģu  un citu atmiņas, ko bagātina fotogrāfijas no dažādiem diriģenta dzīves periodiem. Raidījumā - plašāka saruna ar Maiju Amoliņu.

"Tā ir atklāta provokācija, ko diktē mana kā autora profesionālā ziņkāre un pārliecība, ka Artūrs Nagliņš ielika pamatus latviešu kolaboracionisma nožēlojamajai būtībai. Ja jums ir jāizpilda anketa un jāatzīmē, kas piedien Rainim viņa dzīvē – ja neskaita radošo mantojumu, ko netaisos apstrīdēt – tad te varu piedāvāt plašu paleti," - tā par savu jaunāko grāmatu "Ar baltiem cimdiem jeb Artura Nagliņa brīnišķīgie piedzīvojumi" saka tās autors Armands Puče, ar kuru plašākā sarunā tad arī tiekamies "Grāmatu stāstos".

Savukārt ciklā "Vērtē lasītājs" ar lasītāju Aiju runājam par Maijas Krekles darbu "Atraitnes dēls. Plūdoņa jūtas un dziņas".

Monika Zīle "Tumšā puse"

Monikas Zīles grāmatas vienmēr ir par “šeit un tagad”. Romāna personāžos ir iezīmes, kuras noteikti ikviens būs pamanījis ar lielāku vai mazāku varu apveltītos cilvēkos. Romāns “Tumšā puse” ir par to cilvēka būtības daļu, kuru mēs, būdami civilizētas sabiedrības pārstāvji, cenšamies ne tikai apklusināt, bet bieži vien pat izlikties, ka tās mūsos nemaz nav. Par to daļu, kura alkst atriebes, kad esam sāpināti. Plašāk - sarunā ar rakstnieci un žurnālisti Moniku Zīli.

Ceļvedis "Lasāmvietas" par lasīšanas vietām 20. gadsimta sākuma Rīgā

Izdevums, kas tapis notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros, aicina ikvienu iepazīties ar Rīgas grāmatmīļu un profesionālu grāmatnieku ikdienu pirms 100 gadiem. Ceļvedī saistošā, populārzinātniskā formātā sniegta informācija par 20. gadsmita pirmās puses bibliotēkām, grāmatnīcām, preses kioskiem, izdevniecībām, tipogrāfijām un citiem ievērojamiem un interesantiem objektiem. Lasāmzāle kinoteātrī, bibliotēka šokolādes fabrikā un tipogrāfija pirmajā Rīgas debesskrāpī – tie ir tikai daži pieturas punkti pastaigā pa Rīgas lasāmvietām. Faktus izdevumā papildina vēsturiski foto no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas Centrālās bibliotēkas, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva krājumiem un digitālajām kolekcijām. Stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe fondu izpētes jomā Kristina Papule.

Ciklā "Vērtē lasītāji" - lasītāja Baiba par Karlosa Ruisa Safona romānu "Rēgu labirints".

Zane Zusta. "Toto atkož noslēpumu"

Zane Zusta ir vairāku Latvijā populāru grāmatu autore un raksta kā bērniem, tā pieaugušajiem. Viņas grāmatas “Ucipuci meklē mājas” un “Ucipuci domā ārpus kastes” guvušas bērnu atsaucību arī citur pasaulē. Pieaugušo literatūrā Zane Zusta fokusējas uz cilvēku psiholoģiju un ir radījusi  “Tarakāni Manā galvā”, “Tarakāni Tavā galvā” un psiholoģisko romānu “Aiz durvīm”. Raidījumā - saruna ar Zani Zustu.

Jaunākais "Domuzīmes" numurs

2022. gada Ojāra Vācieša Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā ieguvis Henriks Eliass Zēgners ar dzejoļu krājumu "Paradīze", ko publicējusi izdevniecība "Neputns". Zēgnera otro dzejoļu krājumu žūrija par labāko atzina 13 darbu konkurencē. "Grāmatu stāstos" runājamies gan ar dzejnieku Henriku Eliasu Zēgneru, kurš ir arī kultūras interneta žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors, gan žurnāla "Domuzīme" redaktoru un dzejnieku Jāni Vādonu.

Andrejs Veisbergs. Monogrāfija "Tulkojumi latviešu valodā. 16.–20. gadsimta ainava"

Monogrāfijā skarti galvenokārt daiļliteratūras tulkojumi, turklāt lielākoties tie, kas publicēti grāmatu formā. Pētījums ir vērsts uz tendenču, procesu un kopainas atklāsmi, bet nav uzskatāms par izsmeļošu attiecībā uz konkrētiem tulkotājiem un darbiem – tajā nav reģistrēti nedz visi tulkotāji, nedz visi tulkotie darbi, nedz katra tulkotāja pilnīgs veikums. Tāpēc iespējams, ka kādi vērā ņemami tulkotāji vai darbi nav pat pieminēti un savukārt aplūkoti tulkotāji un darbi, kas šodienas nozīmīguma aspektā varbūt nav īpašas uzmanības vērti. Raidījumā - saruna ar grāmatas autoru: valodnieku, tulkotāju, Latvijas Universitātes profesoru Andreju Veisbergu. 

Annija Erno. "Sasalusī sieviete"

Šī gada Nobela prēmijas laureāte literatūrā ir Annija Erno, kuras grāmata "Sasalusī sieviete" latviski iznākusi jau pirms vairākiem gadiem. Rakstniece nav kareivīga feministe, viņa tikai konstatē sievietes situāciju mūsdienu pasaulē. "Sasalusī sieviete" lasītājam ir ceļojums ne pārāk tālā pagātnē (50.-60. gadi).  Šajā darbā autore runā par joprojām aktuālo vīrieša un sievietes vienlīdzības tēmu. "Grāmatu stāstos" sarunājamies ar grāmatas tulkotāju Intu Geili.

Kristīne Ilziņa. "Es neliecināšu pret jums"

Stāstu krājums "Es neliecināšu pret jums" ir kā mozaīkbilde. Tajā savākti un apkopoti stāsti par cilvēkiem, kas piedalās lielos notikumos, paši būdami mazi. Par tiem, kuriem parasti neviens neprasa: ko jūs par to domājat? Tiem, kas vienkārši dzīvo. Pirms Atmodas, tās laikā un arī pašlaik. Par stāstu krājumu sarunājamies ar pašu autori Kristīni Ilziņu.

Ēriks Streičs. "Latviešu dēkainis krievu armijā"

Grāmatā aprakstītas latviešu un igauņu puišu gaitas krievu armijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Trulums un loģiskā saprāta trūkums, kas tajā valdīja toreiz, šķiet, nav mainījies, bet kļuvis tikai vēl dziļāks un noziedzīgāks. Bet jaunība un izcila humora izjūta to padarīja panesamu, un krievu militāristu īstā seja te atklājas zem daudziem slāņiem. Rast dzīves smieklīgo pusi tur, kur citi vaimanā, – tas raksturīgs  Ērikam Streičam. Labestīgs stāstnieks, sabiedrības dvēsele, jaunībā gatavs doties pretī savam sapņu kuģim, pat braucot uz vagona jumta. Par grāmatu stāsta Ērika Streiča atraitne un vienlaikus arī grāmatas autore - žurnāliste Maija Migla-Streiča.

Inguna Bauere. "Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā" un "Doroteja. Izredzētā"

Veicot rūpīgu un dziļu izpēti, Inguna Bauere sarakstījusi duci vēsturisku romānu, kas ļauj pamatīgāk izzināt vēsturi un iepazīt intriģējošas personības, kuru mūžs un darbība bijuši svarīgi un liktenīgi Latvijas valstij un tautai. Labi zināmi un lasītāju iemīļoti viņas darbi par 19. gadsimta izcilajām sievietēm – Dārtu Baroni, Martu Celmiņu, Līzi Rātminderi un Lizeti Skalbi. Pērn iznāca romāns “Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā”, nu Kurzemes hercogistes tēmu turpina “Doroteja. Izredzētā”.Grāmatu autores mērķis bija izstāstīt stāstus gan par Apgaismības laikmeta dzejnieci un viņas nopelniem, bet jaunākais vēsturiskais romāns “Doroteja. Izredzētā” stāsta par pēdējo Kurzemes un Zemgales hercogieni Doroteju, leģendāro Annu Šarloti Doroteju fon Bīroni. 

"Dzērbenes vectēva stāsti"

Dzērbene ir cieši glabājusi Vidzemes pirmās garīgās atmodas – hernhūtiešu kustības laikā mācītās atziņas. Pēc atgriešanās no Sibīrijas izsūtījuma Jānis Slaidiņš (1905-1983) 1964. gadā ir pierakstījis savas atmiņas par vectēvu Kārli Slaidiņu. Vectēvs savam mazdēlam Jānim savdabīgā valodā stāstījis par sevi, apkārtnes ļaudīm, lielkungiem, mācītājiem, dakteriem, robežniekiem, kā tie saimniekojuši, kā palīdzējuši un izzobojuši viens otru. Grafiķe un dizainere Ērika Māldere ne tikai apbrīnoja izlasīto, bet ilustrēja šīs atmiņas un parūpējās, lai tās iznāktu grāmatā.