Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktores vietniece Agnija Birule kopā ar jauno domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu sarunājas par to, kā stiprināt Latvijas demokrātiju un labu pārvaldību mazinot nevienlīdzību, modernizējot valsts pārvaldi, padarot valsts budžeta pieņemšanas procesu caurspīdīgāku un veicinot sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā.

S. Liepiņa uzsver, ka viņas kļūšana par “Providus” direktori viņai pašai ir loģisks turpinājums iepriekšējai karjerai – viņa sevi raksturo kā publiskās politikas praktiķi, kas pieradusi strādāt ar rīcībpolitikas jautājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Viņas motivācija ir izmantot uzkrātās zināšanas finanšu, izglītības, valsts pārvaldes un starptautisko institūciju vidē, lai veicinātu gudru, datos un zināšanās balstītu politiku un palīdzētu Latvijai kļūt par vienu no vislabāk pārvaldītajām valstīm ES un OECD. Viņa akcentē “Providus” lomu kā “slikto lēmumu sanitāram” – domnīcai ir jāpalīdz identificēt vājās vietas, piedāvāt risinājumus un attīstīt idejas, kas, lai arī ne vienmēr lineāri, tomēr nonāk līdz konkrētiem politiskiem lēmumiem. Svarīgi viņai ir tas, ka Latvija joprojām ir “iespēju zeme” – daudz kas notiek lēni, bet tieši tāpēc domnīcas un pilsoniskās sabiedrības pienesums var būt salīdzinoši lielāks nekā lielās valstīs.

Otrs uzsvars sarunā ir demokrātijas noturība, ko S. Liepiņa redz cieši saistītu ar ekonomikas noturību un nevienlīdzības mazināšanu. Viņa brīdina, ka pieaugoša ienākumu nevienlīdzība un sociālā atbalsta trūkums rada politisku nestabilitāti un vēlmi pēc autoritāras varas, tāpēc nodokļu un sociālajai politikai mērķtiecīgi jāveicina atbalsta pasākumi mazturīgākajai sabiedrības daļai, piemēram, straujāk ceļot neapliekamo minimumu.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša sarunājas ar Eiropas Revīzijas palātas locekli Mihailu Kozlovu par palātas lomu un neatkarību ES budžeta uzraudzībā, ieteikumu ietekmi, sadarbību ar dalībvalstu revīzijas iestādēm, ētikas un interešu pārstāvības atklātības uzlabojumiem, auditu ietekmi uz politiskajiem lēmumiem (piem., militārā mobilitāte) un mākslīgā intelekta izmantošanu revīzijās.

M. Kozlovs uzsvēra neatkarības principu un atbildību pret ES budžetu kā “mūsu pašu” naudu. Revīziju ieteikumi nav saistoši, tāpēc palāta rada publisku un politisku spiedienu caur dažādu līmeņu institūcijām, tostarp Eiropas Savienības parlamentu, Eiropas Komisiju un Padomi, seko līdzi ieviešanai un cieši sadarbojas ar nacionālajām revīzijas iestādēm. Šobrīd aktuāls jautājums ES līmenī ir stiprināt ētikas kultūru, īpaši “pēcamata” ierobežojumus un rūpīgāk vērtēt NVO finansējuma atbilstību ES vērtībām. Tāpat M. Kozlovs norāda, ka auditus izvēlas pēc riskiem, panākot reālus uzlabojumus, piemēram, militārās mobilitātes pārvaldībā. Nākotnes efektivitātei nepieciešama vienotāka datu vide, lai mākslīgo intelektu varētu izmantot pilnvērtīgi, ne tikai kā palīginstrumentu. 

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktores vietniece Agnija Birule kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu sarunājas par to, kā nodrošināt atklātību un sabiedrības uzticēšanos lielos infrastruktūras projektos, izmantojot integritātes pakta pieeju. Aktuālais piemērs – Kundziņsalas vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstības projekts.

Ansis Zeltiņš uzsver, ka Rīgas osta mērķtiecīgi atveras sabiedrībai, skaidro gan paveikto, gan problēmas, un virza kravu kustību prom no apdzīvotām teritorijām tuvāk līcim.

Vides mērķos osta sevi pozicionē kā zaļu – jaunie un modernizētie termināļi tiek veidoti slēgti un ar zemākām emisijām. Tāpat tiek saglabātas dabas teritorijas, attīstīts liels saules parks ar modeli, kur daļa saražotās elektroenerģijas nonāktu ostas rīcībā un klientu vajadzībām. Tiek pētīti ūdeņraža, enerģijas uzkrāšanas un kuģu emisiju mazināšanas risinājumi. Fokusā ir praktiska dekarbonizācija un inovācijas, saglabājot ostas konkurētspēju.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par akadēmisko ceļu un pētījumiem, Auksto karu, Padomju Savienības sabrukumu un Baltijas valstu lomu šajos procesos, korupciju un mūsdienu ģeopolitisko situāciju ar Unu Bergmani sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.

Raidierakstā U. Bergmane dalās savā pieredzē, pētot ārvalstu arhīvu materiālus un intervējot tā laika politiķus, atklājot, ka lēmumi bieži pieņemti nevis pēc stingras stratēģijas, bet sabiedrības spiediena rezultātā. Viņas grāmata "Politics of Uncertainty: The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union" sniedz jaunu skatījumu uz šo periodu un izgaismo Baltijas jautājuma nozīmi starptautiskajās attiecībās.

Sarunā skarts arī jautājums par korupciju, tās ietekmi uz sabiedrību un valsts drošību. U. Bergmane uzsver, ka korupcija ne tikai grauj ekonomiku, bet arī attālina sabiedrību no valsts, radot nedrošību un ilgtermiņā vājumu, kā to pierādīja Padomju Savienības sabrukuma piemērs. Viņa atzīst, ka arī Ukrainas gadījumā korupcija ir bijusi drošības apdraudējums, kas ietekmējis valsts spēju pretoties ārējiem draudiem. Personiskā līmenī pētniece dalās atmiņās par bērnībā pieredzētajiem notikumiem 1991. gada augustā, kad Latvijā tika atjaunota neatkarība, un vēlāk – par līdzdalību protestos pret korupciju, piemēram, Lietussargu revolūcijā. Viņa atzīmē, ka Latvijas sabiedrība pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi aktīvāka, un īpaši jauniešu vidū iesaiste pilsoniskajos procesos kļūst par arvien pašsaprotamāku parādību.

Raidieraksta noslēgumā aplūkojām mūsdienu ģeopolitisko situāciju. Bergmane uzsver, ka pašreizējie notikumi, tostarp karš Ukrainā, parāda Krievijas imperiālisma būtību un sarežģīto Rietumu lomu pasaules drošībā. Viņa brīdina par risku, ka spēcīgo valstu “oligarhiskā pārvalde” varētu lemt par mazāku valstu likteņiem, izslēdzot tās no sarunu galda. Vienlaikus pētniece akcentē, ka vēstures izpratne ir svarīga jaunajai paaudzei, lai iemācītos novērtēt demokrātiju un brīvību.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par KNAB darbību un plāniem, jauno tehnoloģiju lomu korupcijas apkarošanā un prevencijā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tendencēm un interešu konflikta regulējuma reformu ar Sandiju Vectēvu sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.

Sarunā Sandijs Vectēvs skaidroja, ka KNAB nākotnes stratēģiskajos plānos nozīmīga loma paredzēta nacionālajam korupcijas risku novērtējumam, kas ļautu precīzāk identificēt jomas ar visaugstāko korupcijas risku un pielāgot gan prevencijas, gan apkarošanas pasākumus. Šāda pieeja ļautu atteikties no fragmentāras un empīriskos novērojumos balstītas plānošanas, pārejot uz datos un faktos balstītu politikas plānošanu. 

Viņš arī uzsvēra, ka būtiska loma KNAB darbā būs jaunajām tehnoloģijām un mākslīgā intelekta risinājumiem, kas ļauj proaktīvi analizēt datus un pamanīt anomālijas, negaidot ziņojumus vai iesniegumus. KNAB patlaban pabeidz vērienīgu projektu automatizētai datu analīzei, kas sākotnēji orientēts uz apkarošanas funkciju, taču dod iespēju arī stratēģiskai prevencijai un iestāžu brīdināšanai par iespējamajiem riskiem. Vectēvs atzina, ka korupcijas shēmas kļūst arvien sarežģītākas, tāpēc nepieciešami jauni risinājumi, tostarp ciešāka sadarbība gan starp nacionālajām iestādēm, gan starptautiskā mērogā, piemēram, lai efektīvi cīnītos arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ārvalstīs.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par praidu, dažādību, aktīvisma nozīmi un iecietību sabiedrībā ar Vitu Brakovsku, inovāciju praktiķi, biedrības "Zināšanu un inovācijas sabiedrība" (Biedrība ZINIS) vadītāju, Rīgas Tehniskās universitātes lektori un digitālās transformācijas treneri sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs. 

Raidierakstā Vita dalās ar personīgu un vienlaikus sabiedriski nozīmīgu stāstu par to, kā viņas ceļš aizveda līdz aktīvai līdzdalībai un cilvēktiesību aizstāvībai. Viņa runā par pirmajiem soļiem nevalstiskajā sektorā, sastapšanos ar bailēm un šaubām, bet arī par drosmi, pārliecību un ticību tam, ka sabiedrību var mainīt. Vita atklāti stāsta par organizācijas Mozaīka dibināšanas laiku 2006. gadā – periodu, kad atklāta iestāšanās par LGBTQIA+ tiesībām Latvijā bija sabiedriski nepopulāra un trūka atbalsta gan no politiķiem, gan viedokļu līderiem un plašākas sabiedrības puses.

Jūnijs ir praida mēnesis, un jau 28. jūnijā notiks Rīgas praids. Tieši šobrīd, kad demokrātijas un cilvēktiesību jautājumi pasaulē kļūst arvien trauslāki, šī saruna ar Vitu ir kā atgādinājums par līdzdalības nozīmi. Par to, ka pārmaiņas sākas ar vienu cilvēku, vienu sarunu, vienu soli. Un līdzās likumiem un politikas lēmumiem vienlīdz svarīga ir arī cilvēcība, empātija un spēja iestāties ne tikai par sevi, bet arī par citiem.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par sarunu festivālu "Lampa" un brīvprātīgo nozīmi ar Egitu Prāmu, Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS administratīvo direktori, juristi un festivāla "Lampa" līdzdibinātāju un direktori sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs

Šajā epizodē runājam par to, kāpēc pēc 10 gadiem festivāls joprojām spēj uzrunāt jaunus cilvēkus, kā cieņpilna saruna kļuvusi par nepieciešamu sabiedrības prasmi, kur sākas un beidzas vārda brīvība – un vai vispār šī robeža ir iespējama.  Mēs pieskaramies gan personīgajiem stāstiem par to, ko nozīmē piedalīties, rīkot, dzīvot "Lampas" ritmā, gan konkrētiem piemēriem, kā sarunu festivāls ir iedvesmojis pārmaiņas – likumos, attieksmēs, pat cilvēku dzīves izvēlēs.

Egita dalās arī pārdomās par brīvprātīgo nozīmi un par to, kā būt festivāla sejai. Un, protams, uz sarunas beigām atgādinām, ka šogad "Lampa" notiks 20. un 21. jūnijā Cēsīs, ar vairāk nekā 350 pasākumiem un saukli, kas šogad īpaši aicina – nebūt vienaldzīgiem. Tiekamies tur!

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par revīzijām, publiskā sektorā nodarbināto skaita mazināšanu un Valsts kontroles pilnvarām ar Edgaru Korčaginu sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.

Raidierakstā E. Korčagins norāda, ka attieksme pret Valsts kontroles revīzijām institūcijās ir dažāda – ir iestādes, kas ar atsaucību sagaida revīziju rezultātus un izmanto tos darbības uzlabošanai, taču ir arī tādas, kurās interese un gatavība īstenot ieteikumus ir ierobežota. Viņš uzsver, ka Valsts kontrole jau ilgstoši sistemātiski sniedz rekomendācijas publiskā sektora efektivitātes uzlabošanai, tostarp ierosinot funkciju apvienošanu. Piemēram, revīzijā par administratīvo naudas sodu izpildes reformu konstatēts, ka ar šo uzdevumu ikdienā nodarbojas aptuveni 1500 dažādu institūciju pārstāvji, lai gan efektīvu rezultātu varētu sasniegt ar mazāk nekā 40 darbiniekiem.

Tāpat Korčagins norāda uz nepieciešamību pārskatīt pašvaldību attīstības pieeju – nereti tās cenšas vienlaikus attīstīt vairākas jomas, piemēram, tūrismu, kas būtu efektīvāk veicams kā kopīgs reģionāls sadarbības projekts. Viņš arī uzsver, ka Latvija būtiski atpaliek publisko iepirkumu centralizācijā, iepirkumu sliekšņi nav pārskatīti vairāk nekā desmit gadus un joprojām ir ļoti zemi.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par Delnas direktores darbu, ēku atjaunošanu Aizputē un Zemessardzi ar Inesi Tauriņu sarunājas biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.

Inese Tauriņa raidierakstā skaidro, ka Delnas finansiālā situācija ir stabila, organizācijas komanda ir pieredzējusi, un tas ļauj uzskatīt šo par piemērotu brīdi, lai atstātu organizāciju un turpinātu savu profesionālo ceļu citā virzienā. 

Viņa uzsver, ka, ja mēs vēlamies panākt pārmaiņas, tad tās sākas ar katru no mums. Papildus darbam korupcijas novēršanas jomā, Inesei svarīga ir arī aizsardzības tēma – pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņa iestājās Zemessardzē. Brīvajā laikā ar ģimeni Inese veicina vēsturisko ēku atjaunošanu Aizputē, no kurienes nāk viņas vīrs.

Delnas raidieraksts — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk. 

Sarunā ar Delnu Anita Skudra, SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja dalās ar savu pieredzi – kādi bija lielākie izaicinājumi, 2021. gadā no privātā sektora pārnākot uz pašvaldības kapitālsabiedrību. Par uzņēmuma iekšējās kultūras maiņu, labas pārvaldības principu ieviešanu ikdienas praksē, izaicinājumiem, ar ko saskārās uzņēmuma vadība un darbinieki, lai ikdienas praksē ieviestu jaunu uzņēmuma pārvaldības modeli.  

Anitu ikdienā vada misijas apziņa, ka viņa un arī “Rīgas meži” kalpo sabiedrībai. Tādēļ arī svarīga ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, sekmīga uzņēmuma darbība un mežu pieejamība iedzīvotājiem. 

Kā labas pārvaldības principus ieviest arī nacionālā līmenī, mazināt birokrātiju valstī – arī šo jautājām Anitai, tādēļ aicinām klausīties raidierakstu! 

Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk