"Kā uz DELNAS"

Raidierakstā vēsturnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Gustavs Strenga stāsta par to, kā ar vēsturnieka pieredzi var raudzīties nākotnē — kas mainās un kas atkārtojas vēsturē.

G. Strengas galvenā pētniecības joma ir viduslaiku vēsture, pie kuras viņš nonāca, sākot interesēties par baznīcas vēsturi. Lai gan šo tēmu daži uzskata par "dīvainīšu nodarbošanos", tā ir nozīmīga vēstures daļa, kas ļauj dziļāk izprast cilvēka dzīvi un darbību dažādos laikmetos. Piemēram, pētot viduslaiku tirgotājus, atklājas, ka jau toreiz bija izpratne par korupciju un "sliktām dāvanām".

Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā žurnāliste Olga Dragiļeva stāsta par to, kas sniedz gandarījumu žurnālistikā, vai valoda veido identitāti un ar kādiem aizspriedumiem var nākties sastapties žurnālistei – sievietei.

Runājot par valsts attīstību, Olga Dragiļeva norāda, ka, ja mēs vēlamies līdzināties Ziemeļvalstīm, mums ir jāstiprina sodu neizbēgamība un sabiedrības kultūra attiecībā uz likumu ievērošanu. Piemēram, cilvēkiem jābūt pārliecībai, ka tie tiks sodīti, ja neievēros noteikumus, nevis, ka varbūt gadīsies tikt sodītam. Tas ir svarīgi, jo tā tiek mazināta arī savstarpējā neuzticēšanās sajūta.

Delnas raidieraksti – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par korporatīvo pārvaldību, biznesa ilgtspēju, taksonomiju un aktīvu dzīvesveidu ar Māri Vainovski –zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecāko partneri un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekli.

Klausītājam taksonomija varētu izklausīties pēc saraksta ar nodokļiem, kas jāsamaksā, taču Eiropas Savienības taksonomija ir daļa no ES zaļā kursa ieviešanas normatīvā regulējuma, kas veido klasifikācijas sistēmu, ietverot vides ziņā ilgtspējīgu ekonomisko darbību sarakstu, lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas.

Runājot par Māra plašo tēmu loku gan darbā, gan ārpusdarba aktivitātēs, viņš atzīst, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi atrast savu nodarbi, lai dzīvesveidu padarītu aktīvāku – tā var būt gan skriešana, gan sporta dejas, gan kas cits, jo tas tomēr palīdz kļūt spēcīgākam un pārliecinātākam arī profesionālajā dzīvē.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par finanšu sektora "kapitālo reformu", drošību un energoneatkarību ar Ilzi Znotiņu, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli, starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Globālā koalīcija cīņai pret finanšu noziegumiem" (GCFFC) Eiropas nodaļas vadītāju, Latvijas Universitātes lektori un bijušo Finanšu Izlūkošanas dienesta (FID) vadītāju.

Ar I. Znotiņu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.

Banku sistēma arī ir kritiskā infrastruktūra, kas Latvijā pirms finanšu sektora "kapitālās reformas" bija cieši saistīta ar Krievijas un NVS valstu finansēm.  Mums jābeidz pieļaut ekonomiskos kompromisus, kad runa ir par drošību.

Eiropai ir jākļūst energoneatkarīgai, un Baltijas valstis ir pēdējais posms, kas vēl ir savienots ar Krieviju un Baltkrieviju. 2024. un 2025. gada galvenais izaicinājums būs veiksmīgi atdalīties no šiem tīkliem un ,pareizi pievienoties Eiropas kopējam enerģētikas tīklam. Tā nav vienkārša vadu "pārgriešana", bet sgan sarežģīts, daudzpusīgs uzdevums, kas prasa daudzas koordinētas darbības.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

We delve into how 33 young people from Latvia, Rumania, Slovenia,

Join us as we discuss the ERASMUS+ project for young civic

The project is implemented with co-financing from the European

Mēs motivējām 33 jauniešiem no Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas,

Klausies raidierakstu, kurā apspriežam ERASMUS+ projektu

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Par

Saruna par ornitoloģiju, ilgtspējību un Satversmes tiesas spriedumu ar Viesturu Ķeru, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju, rakstnieku un vides aizsardzības aktīvistu.

Ar V. Ķeru sarunājas "Sabiedrības par atklātību –

Sarunā par to, ka atceltie noteikumi par jaunāku koku ciršanu ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu Latvijā izvērtēts Satversmes tiesā. Turklāt, domājot par mežu vērtību naudas izteiksmē, daudzi aizmirst ierēķināt tādas lietas kā saražotais skābekļa daudzums, ogulāji un meža sēnes. Pietiekami nerūpējoties par dabu, cilvēki mantiskajā pasaulē aizmirst ilgtspējības aspektu – atstāt nākamajām paaudzēm tos pašus labumus un dabas vērtības, kas viņiem ir šobrīd. Ko par savu pieredzi stāsta Viesturs Ķerus – klausieties raidierakstā.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par enerģētiku un ilgtspējību ar Daci Cīruli, zvērinātu advokāti un FICIL Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāju.

Par enerģētiku un ilgtspējību, to nozīmi ikdienā un pārvaldē ar Daci Cīruli sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.

Enerģētika un ilgtspējība ir ārkārtīgi daudzšķautņaini temati, par kuriem ir dažādas izpratnes un atbildes. Pirms 20 gadiem šīs tēmas nebija aktuālas, taču šodien ar tām saskaramies arvien vairāk – gan pārvaldības, gan drošības, gan ģeopolitiskajā kontekstā. Ko par savu pieredzi stāsta Dace Cīrule – klausieties raidierakstā.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna ar Andri Grafu – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju, Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētāju un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru.

Dažādība padomēs ir jāveicina ne tikai no reprezentācijas un dzimumu līdztiesības aspektiem, tas var veicināt labākas iespējas inovācijām un izaugsmei. Latvijā par to sākam runāt arvien biežāk, un mums ir viss nepieciešamais potenciāls apsteigt kaimiņvalstis. Igaunija, veidojot uzņēmumu padomes, skatās caur vērtību prizmu, savukārt Lietuva nebaidās no ārvalstu speciālistu piesaistes pieredzes paplašināšanai.

Par labu pārvaldību Latvijā, tās jaunākajām tendencēm un pēdējā laika skandāliem ar Andri Grafu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.  

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk. 

Saruna ar Lindu Freimani – žurnālisti, juristi, uzņēmēju, Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētāju.

Par laipnību Latvijā un tās nozīmi uz sabiedrības attīstības procesiem ar Lindu Freimani sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.

Laipnība ir stūrakmens sabiedrībai, kurā cilvēki jūtas labi. Tā iet roku rokā ar cilvēku savstarpējām attiecībām, iecietību pret citādo, kā arī iestāšanos pret korupciju. Maziem soļiem, bet arī Latvijā redzam progresu šajās jomās.

Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Trauksmes celšanas sistēma dod iespēju ikvienam ziņot par iespējamiem pārkāpumiem savā darba vietā, kas kaitē sabiedrības interesēm. Tādēļ viennozīmīgi varam teikt, ka Trauksmes celšanas likums veicina atklātību un iespējamu pārkāpumu novēršanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Vai Latvijā un Eiropā prakse ir atšķirīga?

Par Trauksmes celšanas likuma piemērošanu Latvijā sarunājas:

Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.