Latviešiem pasaulē

Ak, laimīgie pasaules latvieši, kuriem šogad fantastiska iespēja valsts svētkus svinēt kopā ar supergrupu no Latvijas. Ceļā starp divām valstīm – starp  Lielbritāniju un Īriju centīsimies „noķert” „Prāta  Vētras” puišus un uzzināt, kādas emocijas valdījušas tūres koncertos Birmingemā, Mančestrā un Londonā. Vēl koncerttūres  „Gads bez kalendāra” ietvaros viņi piestās Dublinā.

Lai arī īstais Latvijas dzimšanas dienas datums - 18. novembris jau pagājis, tomēr mūsu tautieši turpina svinēt. Latviešu biedrība Skotijā LaBS ar prieku paziņojusi, ka pēc ilga pārtraukuma ikgadējās Latvijas Proklamēšanas dienas svinības Edinburgā notiks! Sazināsimies ar Latviešu biedrības Skotijā vadītāju Astru Plēpi-Bungu, kura sola, ka šajos svētkos ar dziesmām, tautas dejām un dažādiem priekšnesumiem varēs izbaudīt  atkalredzēšanās prieku, uzturēt un saglabāt latvisko identitāti, godināt mūsu kultūru un valodu. Pasākuma apmeklētājus gaidot arī kāds gards pārsteigums - dzimšanas dienas torte, bet danči latviskā garā turpināšoties līdz pat 1 naktī.

Okeāna viņā pusē - Kanādā par godu Latvijas Republikas 103. gadadienai, Latvijas vēstniecība Kanādā organizējusi īpašu Latvijas karoga ceļu Kanādā – no krasta līdz krastam. Latvijas karogi uzvijušies dažādās pilsētās no Atlantijas okeāna  līdz Klusā okeāna piekrastei, kā arī pie Ziemeļu Ledus okeāna – Tuktojaktukā. Turpinot tradīciju, sarkanbaltsarkanajās Latvijas karoga krāsās arī šogad izgaismots Niagāras ūdenskritums. Savukārt  ASV,  saulainās Floridas  latviešus uz sarīkojumu „Daugav's abas malas"  aicinās  Latviešu Biedrības St.Petersburg Floridā priekšniece Dace Nebare.

Devāmiesmies uz Īriju, lai ielūkotos turienes latviešu radītā mūzikla „Miglā iesprostotie” pirmizrādes aizkulisēs. Mūzikls ir stāsts par to, ka pasaulē ir lietas, kuras mēs nevaram mainīt, lai arī kā mēs to gribētu. Tā autori ir Īrijā dzīvojoši latvieši, gan librets, gan mūzika, gan horeogrāfija ir pašu veidota. Aktieri un dziesmu izpildītāji ir Īrijas latviešu kora „LA’IR” dziedātāji un latviešu deju kopas „Karbunkulis” dejotāji.„Latviešiem pasaulē” tikāmies ar “Miglā iesprostotie” idejas autora – Īrijas latviešu kora  „LA’IR” diriģenti Rasu Stonkus.

Protams, visas pasaules latvieši jau pošas Latvijas 103. dzimšanas dienai. Kā Latvijas neatkarības dienu svinēs Šveices latvieši Cīrihē, uzzinājām no TDK "RAMTAI" vadītāja Jāņa Vinklera. Laikā, kad pandēmijas dēļ deju solis ticis ierobežots, "RAMTAI" dejotāji pievērsušies citām radošajām izpausmēm un radījuši dzejas vārsmas:

 „Tas brīdis pienāks, ir akmenī kalts.

Zelta zirgā atjās viņš stalts.

Gatavs vest RAMTAI kalnā augšā.

Lepns stāsies deju zāles priekšā -

Mūsu Jānis.”

„Latviešiem pasaulē” interesējāmies par Somijas latviešu aktualitātēm:

Oktobra sākumā norisinājās vērienīgais Turku grāmatu tirgus, kur tradicionālajā Latvijas stendā šogad ticis likts akcents uz Aleksandru Čaku. Savukārt mēneša nogalē, lai tiktos ar Ālandu salu parlamenta, pārvaldes, biznesa, kultūras, izglītības, tirdzniecības kameras un vietējās latviešu kopienas pārstāvjiem, tur viesojās Latvijas vēstniece Somijā Kristīne Našeniece. Ālandu salās, uz kurieni pēc lielās līdakas dodas daudzi kaislīgi makšķernieki, dzīvo trešā lielākā latviešu kopiena Somijā, aptuveni 370 cilvēku. Bet unikālās laikmeta liecības par Latviju drīzumā būs skatāmas Helsinkos, kinoteātrī „Regina”, kur norisināsies Rīgas poētiskā dokumentālā kino rudens.

Ja vēl nezinājāt, tad nevis hokejs vai basketbols, un pat ne 3x3 ir latviešu nacionālie sporta veidi. Toties novuss gan! 1920. gadu beigās Latvijā esot parādījušies novusa galdiem līdzīgi spēles galdi. Lai jūrniekiem brīvajos brīžos būtu ar ko īsināt laiku, pēc biljarda galda līdzības vienu no pirmajiem novusa galdiem Latvijā izgatavojis kāds kuģu namdaris. Tāpēc novuss ap 1927. gadu sācis izplatīties tieši ostas pilsētās - Ventspilī, Liepājā un Rīgā. Novusa galda izmēri, spēles nosaukums un spēlēšanas noteikumi radīti Latvijā.

„Latviešiem pasaulē” iepazināmies ar aizrautīgiem šī latviešu nacionālā sporta veida popularizētājiem Lielbritānijā - Birmingemas Novusa klubu.

Katru otro sestdienas rītu uz saviem turnīriem viņi pulcē jebkura līmeņa un vecuma spēlētājus, zinātkārus jauniešus un elegantas dāmas, ar vai bez priekšzināšanām, jo galvenais esot vēlēšanās un tikšanās prieks!

Starp citu, uz Birmingemu savas valsts svētku koncerttūres ietvaros pavisam drīz pošas arī „Prāta Vētra”.

Nedēļas nogalē ar mērķi apvienot ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas izcelsmes medicīnas māsas, vecmātes, māsu palīgus un citus ar veselības nozari saistītos profesionāļus un studentus Zoom platformā norisinājas Diasporas māsu un vecmāšu apvienības dibināšanas svinības. Ar LR2 un „Latviešiem pasaulē” starpniecību viena no apvienības iniciatorēm Karīna Beinerte aicināja atsaukties un tai pievienoties medicīnas māsas visā pasaulē. Karīna pati aktīvi darbojas arī Latvijas Ārstu un zobārstu asociācijas valdē, ir bērnu un jauniešu psihiatrijas rezidente vienā no lielākajām psihiatrijas slimnīcām Eiropā – Londonas Modslija hospitālī un saka, ka laikā , kad Apvienotajā Karalistē bijis pirmais Covid-19 vilnis, arī psihiatri esot gaidījusi, vai viņus cīņai ar pandēmiju demobilizēs uz slimnīcu akūtām nodaļām.

Savukārt veselīgi sportiskā noskaņā Latvijas svētkiem gatavojas Briseles latvieši, gan 11,5 km distancē kopīgi izskrienot Latvijas kontūru - #izskrienLatviju, gan piedaloties piedzīvojumu spēlē visai ģimenei „Latvijai 103”. Par spēli, ko organizē Briseles Dabas skola un kurā būs jārisina dažādi uzdevumi par Latvijas kultūru un vēsturi, kā arī, aktīvi kustoties un pārvietojoties ar kājām, jāmeklē norādes un jāorientējas parka teritorijā, plašāk uzzinājām no tās idejas autora Māra Bērziņa.

LR2 klausītājus sagaidīja priecīga atkalredzēšanās ar mūziķi, komponisti, savulaik daudzu populāru hitu autori Ilzi Kalvi (attēlā). Gadu tūkstošu mijā Ilze darbojās vienā no deju mūzikas pionieriem - grupā „Pamatinstinkts”, visai bieži viesojās LR2 studijā, bet ēteru pieskandināja gan viņas kopdarbs ar Žoržu Siksnu „Atnāc vakarā”, gan Elvja Jansona dziedātais „Auto Nr.1”, gan „Okay” grāvējs „Palaiž garām”. Šobrīd Ilze Kalve jau vairākus gadus dzīvo Lielbritānijā, darbojas reklāmas lauciņā un Latvijas Televīzijas speciālkorespondente, kas savos ziņu sižetos stāsta par to, kā mūsējiem iet, kā viņi dzīvo, strādā un svin „tur”.

Bet teātra skatuves priekškaru pavērām Minsterē, kur amatierteātra studijas „Ezīši” aizkulisēs palīdzēja ielūkoties tās vadītāja un režisore Laura Ritenberga - Kinder. Laura ir profesionāls tulks, vada seminārus, studē doktorantūrā un raksta disertāciju ar daudzvalodību ģimenē. Savukārt „Ezīšu” mērķis esot rast atslodzi no ikdienas saspringtā skrējiena un ar labu devu humora apgūt jaunas iemaņas skatuves runā un kustībā, iestudējot un izrādot dažāda rakstura lugas, kā arī ik gadu piedaloties diasporas amatierteātru festivālā.

Asprāši apgalvo, ka tur, kur trīs latvieši, tur tiek dibināta jauna partija. Bet tur, kur četri latvieši, iespēja dibināt četrbalsīgu kori „Latviešiem pasaulē” iepazinās ar diviem latviešu koriem: Stokholamas un Minsteres.

Stokholmas latviešu korim (attēlā) pērn pandēmijas dēļ neizdevās nosvinēt savu ievērojamo 75 gadu jubileju, bet visu gadu cītīgi dziedājuši online mēģinājumos, šoruden viņi ir gatavi savam 76-tās dzimšanas dienas koncertam. Kori 1945. gadā dibinājis leģendārais Teodors Reiters, un tas piedalījies visos Eiropas latviešu dziesmu svētkos – Hamburgā, Hanoverā, Ķelnē, Londonā, Visbijā, Līdsā, Minsterē, Helsingborgā, arī dziesmu svētkos Amerikā un Kanādā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā koris katru gadu dodas uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem Latvijā. Jubilejas koncerta priekšvakarā tiksimies ar Stokholmas latviešu kora pašreizējo diriģenti Gaidu Rulli. Starp citu, Gaidas brālis ir pazīstamais mūziķis Gundars Rullis jeb „Alis P”, un arī viņš šogad beidzot sadūšojies pievērsties citam mūzikas žanram un dziedāt māsas diriģētajā korī.

Savukārt Minsteres latviešu koris „Dudan” ir krietni jaunāks un nākamajā janvārī atzīmēs 5 gadu pastāvēšanu. Viņi esot dziedāt un kopā būt gribošs latviešu pulciņš ar pozitīvu skatu uz dzīvi, vēlmi apgūt jaunas prasmes mūzikā un ar muzicēšanu dāvāt prieku sev un apkārtējiem. Koristi jau sākuši gatavoties lielajiem Dziesmu svētkiem, tāpēc reiz vai divas mēnesī rīko meistarklases „Ceļā uz dziesmu svētkiem”. „Dudan” diriģente Māra Vilcāne ir priecīga, ka uz tām ierodas ne tikai Minsteres dziedātgribošie latvieši!

„Latviešiem pasaulē” devās savā pirmajā „dzīvajā” ekspedīcijā pie Lietuvas latviešiem uz Daunoravu  jeb Daunorišķi  jeb Dundurmuižu Lietuvas - Latvijas pierobežā (skat. attēlus galerijā) .

Daunoravas latviešu kolonija Lietuvā, Jonišķu rajonā savulaik ir bijusi viena no lielākajām un kultūras dzīves aktivitātēs ilgstoši aktīvākajām latviešu kolonijām. Arhīvu liecības par to atrodamas kopš 18. gadsimta. Pēc Kurzemes hercoga padomnieka un sūtņa koloniju jautājumos Aglijā Trankeviča iniciatīvas no Kurzemes un Zemgales hercogistes uz Dundurmuižu un tās apkaimi pārcēlušies vairāki tūkstoši latviešu. Pirmās brīvvalsts gados šajā apkaimē dzīvojis gandrīz 5000 latviešu, un Jonišķu apkaimē darbojušās pat četras latviešu skolas.”! Pēc pētnieces Janīnas Kursītes domām Dundurmuižu var uzskatīt par vienu no vecākajām, ja ne pašu vecāko latviešu koloniju.  Otrā pasaules kara Dundurmuižas apkaimē dzīvojošie latvieši pakāpeniski izkliedēti, ko veicinājušas deportācijas, karš, smagie kolhozu laiki, pārcelšanās uz Latviju vai citviet Lietuvā, arī emigrācija uz Rietumiem.

Par turienes latviešiem un viņu likteņiem jau ilgstoši interesējies Klaipēdas Universitātes Baltijas reģiona vēstures un arheoloģijas institūta zinātnieks dr. Ernests Vasiļausks.  Lai atklātu vēsturisko, tur kādreiz dzīvojošo latviešu fotoportretu izstādi, kas aplūkojama uz senās muižas ēkas ārsienām, bija pulcējušies gan vietējie latvieši, gan lietuvieši, skanēja mūzika un runas.

Savukārt Austrālijas, Adelaides latviešu biedrības priekšsēde Ilze Radziņa kā vienmēr darbīga un nākotnes ideju pārpilna. Regulārās pavārmākslas meistarklases turienes latviešiem liek aizmirst par diētu un „slaidās līnijas” uzturēšanu, bet latviešu gardumu tirdziņi ar rupjmaizi un citām delikatesēm pulcē ne tikai latviešus. Tuvojas gada beigas, un pamazām  tiek domāts par Ziemassvētku dāvanām, tāpēc Adelaides latvieši jau otro gadu gatavos savu īpašo kalendāru, kur, kā Austrālijā pieņemts, nedēļa sākas nevis ar pirmdienu, bet svētdienu.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz aicināja uz diviem svētkiem - Grieķijas latviešu Miķeļdienas svinībām un Latvijas vēstniecības Somijā rīkoto Eiropas Valodu dienu.

Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Latviešu draugu kopa Atēnās rudens saulgriežu ieskandināšanu latviešu tradīcijās ar izglītojošu ekskursiju, iepazīšanos ar latviešu dziesmām, tradīcijām un dejām kopā ar folkloristiem un Miķeļdienas tirdziņu ar pašdarinātiem gardumiem, rokdarbiem un citiem labumiem svinēs Diomedes Botāniskajā dārzā. Tā esot viena no romantiskākajām vietām Atēnās un patiesa paradīze dabas mīļotājiem, kur sastopamas ap 3500 augu sugas. Miķeļdienas atmosfērā iejutāmies kopā ar Alisi Vītolu no Latviešu draugu kopas Atēnās.

Latvijas vēstniecība Somijā iedibinājusi jauku tradīciju - Eiropas Valodu dienu svinības vēstniecībā. Šogad pasākums veltīts bērnu literatūrai: ar goda viešņām – dzejniecēm no Latvijas, Pasilas Daudzvalodu bibliotēkas ”bērnu literatūras bibliotēka uz riteņiem”-  Lielo grāmatu autobusu un poētisku putnu vērošanas pārgājienu kopā ar putnu entuziasti, dzejnieci Inesi Zanderei, kura laikā tapšot jauno autoru panti par putnu tēmu. Arī „Latviešiem pasaulē” attālināti viesojās Latvijas vēstniecībā Somijā, kur tikāmies ar vēstnieci Kristīni Našenieci un kultūras un diasporas projektu koordinatori Mairu Dobeli.

Jau 15 gadus Zviedrijā septembrī norisinās skaists pasākums - ar plašu kultūras programmu, kurā  tiekas kori, deju un mūzikas grupas, amatnieki un pārtikas tirgotāji no visām 3 Baltijas valstīm, tiek svinētas Baltiešu dienas. Tās pirms 15gadiem rosinājusi Zviedru - latviešu apvienība - ar mērķi zviedru sabiedrību iepazīstināt ar Baltiju, tās trīs valstu vēsturi, mūzikas, dejas mākslu, literatūru, amatniecību un arī ēšanas kultūru un tradīcijām. Šogad, kad aprit 30 gadi kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, svētku programma papildināta ar Baltijas valstu parlamentu delegācijas viesošanos Zviedrijas parlamentā. Nenovērtējams bijis gan zviedru tautas, gan Zviedrijas diplomātu plašais atbalsts pirms 30 gadiem iestājoties par Baltijas valstu brīvību un neatkarības atjaunošanu. Stokholmā, Normalmes laukumā deviņdesmito gadu sākumā ik pirmdienu pulcējās Zviedrijas pilsoniskā sabiedrība, paužot atbalstu Baltijas valstu neatkarības centieniem, un laikā no 1990.gada marta līdz 1991.gada septembrim Normalmes laukumā kopumā notika 79 mītiņi.

Arī „Latviešiem pasaulē” bija iespēja paviesoties Baltiešu svētkos Zviedrijā  - attālināti, ar Zviedrijas latviešu apvienības priekšsēdētājas Dainas Millers Dalsjö un Zviedrijas latviešu apvienības Komunikācijas darba grupas vadītājas Guntas Eneroth starpniecību.

Savukārt ielūkoties 4. Vācijas Latviešu forumā Berlīnē aicināja Berlīnē dzīvojoša latviešu kultūras menedžere, radošās diasporas kartēšanas pētījuma autore Ilze Upatniece. Ilze forumā rosina diskusiju par Latvijas mūzikas zvaigžņu un mākslinieku iesaisti diasporas pasākumos.

Septembra sākums ir laiks, kad Latvijā virmo dzeja, jo jau 56-to gadu tiek svinētas Dzejas dienas. Eiropas Latviešu apvienība aicina ņemt  savu dzejoli  un doties uz kādu staciju, lai lasītu dzeju un to virtuāli ievietotu latviešu dzejas izlasē "TUVĪBA". Akciju „Sirds uz perona” ar interneta vietņu starpniecību varēs baudīt visā pasaulē, bet  „Latviešiem pasaulē” noskaidroja, kur savu dzejoli skandēs raidījuma viešņa - ELA „kultūras ministre” Lelde Vikmane. Iespējams, par pārsteigumu visiem francūžiem, Lelde būs izvēlējusies kādu no Parīzes metro staciju peroniem.

Savukārt Dzintra Liepa no Latvijas vēstniecības Grieķijā aicināja apmeklēt alternatīvo bibliotēku! Grāmatu apmaiņas biedrība Atēnās radīta visiem grāmatu mīļotājiem, kam lasīšana nav vienaldzīga un kam ir vēlme lasīt īstas, taustāmas grāmatas latviešu valodā. Turklāt Dzintra arī Grieķijā iedzīvina Lielās Talkas misiju darīt mūsu planētu zaļāku un savu ikdienu veselīgāku.