Latviešiem pasaulē

Daudzviet pasaulē Jānņuzāles jau novītušas, Līgodziesmas izdziedātas un svētki nosvinēti. Tomēr vēl šodien ar šķēršļu gājienu, vainagu pīšanu, apdziedāšanu, līgošanu, rotaļām, sieru un alu Jāņu svinības turpinās Autrālijas Tērvetē, ar Sestdienas skolas bērnu uzvedumu, kora skanēšanu, tautas dejām - Sidnejas latviešu namā, bet nedēļas nogalē uz dzīvo mūziku, izklaidēm bērniem, sadziedāšanos un apdziedāšanu, vainagu pīšanu, loteriju aicināti līgotāji Npotingemā, Lielbritānijā, arī Givē, Dānijā Jāņu svinēšanu kopīgi piedzīvos Latviešu - dāņu biedrības koris "Rietumvējš”, kur iecerēta tradicionālā rotaļa - "Dimdaru, damdaru", puiši gatavošot un pušķošot ugunskuru, meitas lasīšot Jāņu zāles, darināšot vainagus sev un vīriem, pētīšot Jāņu zāļu simbolisko nozīmi un spēku, piedzīvošot Uguns iedegšanas rituālu un skandēšot spēka dziesmu "Lai bij vārdi, kam bij vārdi".

Savukārt , kad Jāņu siera krājumi jau notiesāti, „Latviešiem pasaulē” piedāvās mieloties ar citiem latviskiem gardumiem: Lai izzinātu un iepazītu latvisko virtuvi, tradicionālo ēdienu receptes un katram savā virtuvē, bet visiem kopā Zoom platformā darbotos kopā, Latviešu kultūras biedrības "Saime" Štutgartē rīko meistarklases, kas sniedz iespēju iepazīt un izgaršot Latvijas novadu tradicionālos ēdienus. Šodien godā tiks celts kurzemnieku sklandrausis, bet  meistarklašu turpmākajās iecerēs dalīsies Laura Putane no Latviešu kultūras biedrības "Saime".

Viena no latviskajām pamatvērtībām, protams, ir arī maize. „Latviešiem pasaulē” viesis maizniekmeistars ar 40 gadu pieredzi Aigars Opihtins šobrīd dzīvo un strādā Londonā, izstrādājis vairāk nekā 35 maizes receptes, ir Karaliskās Anglijas Maiznieku biedrības goda viesis, kā maiznieks, sabiedrības dvēsele, pasākumu organizators un brīvprātīgais aktīvists bijis nominēts “Latviešu gada balvai Lielbritānijā 2019” , pērn saņēmis Latviešu Tirdzniecības kameras Lielbritānijā gada balvu “Business Awards 2020” nominācijā  „Gada personība”.

Latvieši visā pasaulē gatavojas savām skaistajām vasaras pilnbrieda svinībām - Jāņiem!

Latviešu biedrība Bergenā, Norvēģijā aicina uz ielīgošanas pasākumu, kur uzstāsies TDK "Ozoliņš",  tiks pīti  vainagi, darinātas lāpas, veidota sava Jāņu sēta, būs teātra izrāde un lustīga zaļumballe. Zviedrijas latviešu apvienības Stokholmas nodaļa ielūdz uz Jāņu svinībām, kur viesosies Stokholmas spēlmaņi, Tautu deju kopa "Zibenītis", par raitu dejas soli parūpēsies Arnis un Dženeta, bet ar dziesmām priecēs folkgrupa "Trīnes". Folkloras kopa „Ābolīši” Spānijā visu gadu cītīgi  krājuši dziesmas, sējuši sierus, cepuši pīrāgus, darinājuši pastalas, pinuši vainagus un aicina uz kopīgām Facebook tiešsaistes svinībām. Čehijas latvieši tiek lūgti uz kopīgu ielīgošanu Latvijas vēstniecības Čehijā dārzā. Jāņu sagaidīšana Indianapolē, ASV norisināsies Iindianapoles latviešu sabiedriskajā centrā, kur būs gan Indianapoles deju kopas "Jautrais pāris" uzstāšanās, gan ugunskurs. Dienvidkalifornijas latviešu biedrība aicina visus sanākt kopā uz Jāņu dienas svinībām atjaunotajā Losandželosas latviešu namā, kur plānota vainagu pīšana, dejas, rotaļas, mūzika, mielasts, alus. Floridas latvieši līgos Floridas jūrmalā, kur vērtēs skaistāko Jāņu vainagu, garšīgāko Jāņu sieru, skanīgāko līgotāju un straujāko dejotāju.

Savukārt „Latviešiem pasaulē” līgos kopā ar Latviešu nacionālās jauniešu apvienības Kanādā priekšsēdētāju Mariku Gulēnu –Taubi, kura aicinās pievienoties „Virtujāņiem” ar  interaktīvu foto - šķēršļu gājienu, Jāņu siera gatavošanu, folkloras prezentāciju  un sadziedāšanos.

14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš 1941. gada deportācijām, kad no Latvijas uz Sibīrijas nometnēm tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēki, Latvijā notiks piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām”. Lai tautieši visā pasaulē varētu iesaistīties un domās būt kopā ar 14. jūnija upuriem, ikviens latvietis pasaulē aicināts pievienoties digitālajai piemiņas kartei, tajā ievietojot savu, ģimenes vai domubiedru grupas foto ar aizdegtām svecēm rokās.

Par to, kādi deportācijām veltītie atceres pasākumi iecerēti Austrālijā un Jaunzēlandē, stāstīja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča. LAAJ pirmsākumi meklējami 1951.gadā, ka dibināta Latviešu apvienība Austrālijā. Tās sastāvā ir Pertas latviešu organizāciju apvienība, Dienvidaustrālijas latviešu organizāciju apvienība, Melburnas latviešu organizāciju apvienība, Tasmānijas latviešu sabiedrība, Kanberas latviešu sabiedrība, Sidnejas latviešu organizāciju apvienība, Brisbanes latviešu organizāciju apvienība un

Jaunzēlandes latviešu sabiedrība. Skaidrīte ir ne tikai šīs plašās organizācijas priekšsēde, bet arī Adelaides Latviešu radio ceturtdienas vakaru raidījuma „Latvju balss” vadītāja.

Savukārt, kopā ar Ilzi Atardo jau pamazām ieskandinājām Jāņus! Milānas un Boloņas latviešu skola aicina kopā ar ģimeni vai draugiem dodies dabā, līdzi ņemot mobilo telefonu ar kādu no maršrutu aplikācijām un iziet burtus “L-Ī-G-O”! Turklāt pastaigas laikā aplīgot apkārtni un vākt ziediņus foto vainagam. Ilze ir Milānas kora „Saule” vadītāja, Latvijā bijusi kora „Aizkraukle” diriģente un apriņķa koru virsdiriģente, bet vasarās diasporas bērniem rīkojusi nometnes „Daugavas stāsti”.

Šoreiz raidījums "Latviešiem pasaulē" gatavs ļauties deju virpulim, lai pieņemtu Briseles latviešu dejotāju izaicinājumu  #IzdejoSavuPilsētu #UzminiDeju.  Par virtuālo deju maratonu, kurā var ne tikai demonstrēt savu raito soli un stalto stāju, bet arī uzzināt interesantus faktus par tām vietām, kur mīt latvieši, plašāk uzzinājām no dejojošā Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdes vietnieka, Latviešu biedrības Beļģijā vadītāja Agņa Saukas.

Savukārt radošais nemiera gariņš Luksemburgā Aiga Ožehovska ir gan latviešu bērnu skoliņas "Strops" un "Vakareiropas koklētāju" viena no dibinātājām, gan folkloras kopu "Dzērves", "Mazās dzērves" un  "Rudzurika" vadītāja, gan XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku diasporas bērnu folkloras kopu koordinatore. Pat pandēmijas apstākļos Aigā rosās nemitīgas muzikālās idejas un atjautīgi to radoši risinājumi.

“Latviešiem pasaulē” centās noskaidrot, kas ir tipiskie latviešu ēdieni, kas ir īsta latviskā garša un kādas ir, dodoties trimdā  līdzpaņemtas un no vecmāmiņām mantotas receptes. Par latviešu gardumu pētījumiem stāstīja “LaPa” muzeja galvenā koordinatore Marianna Auliciema. Izrādās, lai kur arī nedzīvotu, mūsējie nevar iztikt bez galerta, rasola, kaut vai vīnogu lapās skābētiem gurķiem un kaut vai bambusa dzinumiem pildītiem pīrāgiem.

Pīrāgi topā esot arī Austrālijas latviešiem! Adelaides latvieši regulāri rīko ne tikai Pavārmākslas klases, bet drīzumā gaida jau 3. Pavārmākslas grāmatas atvēršanas svētkus un Jāņos brūvē īstu latviešu alu. Ar rosīgo Adelaides latviešu biedrību iepazīstināja tās priekšsēde Ilze Radziņa. 

Biedrības paspārnē darbojas veikaliņš “SAKTA”, senioru  aprūpes nodaļa “Laima”, kā arī turpinās darbs pie muzeja - vienīgā latviešu muzeja Austrālijā, kurā glabājoties pat 100gadīgi tautastērpi, atjaunošanas. Savukārt koris “Dziesmu Laiva” tikko kā ierakstījis latviešu līdzdziedamo dziesmu CD.

Kopš 1977. gada muzeji visā pasaulē ik gadu 18. maijā atzīmē Starptautisko Muzeju dienu. Svinot muzeju svētkus, LR2 raidījumā „Latviešiem pasaulē” viesosies gandrīz vai vārdabrālis - kāda unikāla muzeja - „Latvieši pasaulē” jeb „LaPa”muzeja galvenā koordinatore Marianna Auliciema. “Latvieši pasaulē” galvenais uzdevums ir apkopot un saglabāt liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā. Viņi veido gan ceļojošās, gan digitālās izstādes, publikācijas, filmas, rīko ekspedīcijas, lai papildinātu muzeja kolekcijas un vaigā tiktos ar mūsu tautiešeim dažādās pasaules malās.

 Marinna Auliciema dzimusi Kanādā, dzīvojusi Austrālijā, bet nu jau pagājuši 20 gadi, kopš atgriezusies savu senču dzimtenē - Latvijā.

Un vēl kāds priecīgs pārsteigums LR2 klausītājiem - atkaltikšanās ar Kristapu Grasi (attēlā), kurš, būdams jauns puisis, kopā ar tēvu - leģendāro trimdas kultūras personību Austri Grasi Atmodas laikā ieradās Latvijā, lai uzstātos Mikrofona koncertā. Viņu dziedātā saviļņojošā “Zeme, zeme, kas tā zeme” droši vien vēl šodien daudziem palikusi atmiņā. Šobrīd Kristapa dzīve rit starp Bonnu Vācijā, kur viņš vada mūzikas skolu un Latviju, kur viņš ir portāla “Latvieši.com” - interneta medija, kas sniedz noderīgu informāciju un nodrošina komunikācijas platformu latviešiem visā pasaulē, galvenais redaktors. Protams, Kristaps joprojām muzicē...

“Latviešiem pasaulē” viesojās pie radiošajiem latviešiem divās Eiropas kaimiņvalstīs - Vācijā un Austrijā.

Emocijās un nedēļu senās atmiņās par Vācijas radošo bērnu un jauniešu talantu konkursu "Rādi ko Māki" kavējās Laura Putāne. Viņa darbojas Latviešu kultūras biedrība SAIME, ir tautas deju kopa “Trejdeksnītis” vadītāja. “Trejdeksnītis “ par sevi saka:

”Dzīvojot Vācijā, tikai kopīgā lokā varam latviski skanēt kā trejdeksnī āķītis pie āķīša, plāksnīte pie plāksnītes.”

Laura ir fonda "Viegli" Imanta Ziedoņa balvas nominācijā "Kedas" - apbalvojuma tam, kurš aizrautīgi un radošā veidā darbojas latviskuma veicināšanā un latviskās kultūras tradīciju izpētē, laureāte.

Savukārt Latviešu biedrība Austrijā aicināja uz Latviešu garīgās mūzikas koncertu Vīnē, Romas katoļu baznīcā Pfarrkirche Breitensee. Koncertā uzstāsies mecosoprāns Helēna Sorokina un ērģelniece Ilze Kroja, kas koncerta repertāru ar Pētera Vaska, Imanta Zemzara, Paula Dambja un trimdas latviešu komponista Bruno Skultes mūziku sagatavojušas par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai.

“Latviešiem pasaulē” tikās ar Ilzi, kura šobrīd, dzīvodama Gracā, ir Gracas latviešu jauktā kora “Pilskalns” (attēlā) mākslinieciskā vadītāja un diriģente, Gracas Sv. Ruperta katoļu draudzes ērģelniece un Gracas Latviešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja.

Svētki beigušies! Lai dzīvo svētki! - tāds šoreiz bija raidījuma „Latviešiem pasaulē” moto.

Ar grandiozu pasākumu, balti klātiem galdautiem, lieliem un maziem Latvijas karogiem, svētku mielastu Īrijā nosvinēta Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena.

Turkāt 10. gadadienu atzīmē arī Latviešu kultūras svētki Īrijā. Tiem par godu top svētku grāmata.

Brīnumainā tropu dārzā pie Meksikas līča, ar eksotiskiem augiem, pāviem, svētku kliņģeri, sarkanbaltsarkaniem karogiem, mūziku, smaidīgām sejām un dejām līdz rīta gaismai aizvadītas  Floridas Sv. Pētersburgas Latviešu biedrības 55. gadadienas svinības.

Skaistajās atmiņās kavējās un saviļņojošās emocijās dalījās Latviešu Biedrības Īrijā priekšsēdētāja Inguna Grietiņa-Dārziņa un Ieva Drizule no Floridas Sv. Pētersburgas Latviešu biedrības.

Ar balti klātiem galdiem latvieši visā pasaulē svinēja 4.maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētkus: virtuāli vai klātienē (kā nu kurā vietā to atļāva epidemioloģiskie drošības noteikumi) mūsu tautieši pulcējās Jaunzēlandē - Oklendā un Kraistčērčā, Austrālijā - Tālavā un Adelaidē, ASV - Dienvidkalifornijā un Vašingtonā, Eiropā - Īrijā, Beģijā, Norvēģijā un citviet.

„Latviešiem pasaulē” apciemoja Bergenu Norvēģijā, kur Bergenas latviešu amatierteātris  LATIBergen un tā vadītāja Liara Ozola aicināja uz salidojumu “Teātru pavasaris Bergenā”. Zoom tiešsaistē satikās dalībnieki no 20 latviešu amatierteātriem visā plašajā pasaulē - no Sanfrancisko līča līdz pat pašai Austrālijai, pa ceļam pusi Eiropas aptverot. Notika ne tikai fantastiska kopābūšana un draudzēšanās, bet arī talantu šovs, meistarklases, labākā aktiera un aktrises apbalvošana, atmiņu stunda un, protams, Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svinības.

Arī Īrijā klāja baltus galdautus, pacēla un godāja lielus un mazus Latvijas karogus. Šoreiz “Latviešiem pasaulē” viešņa bija Latvijas lepnums Īrijā 2019 nominācijā “Ar deju par Latviju” - TDK “Karbunkulis” ilggadējā vadītāja Solveiga Slaidiņa. Pagājušajā pavasarī Solveiga uzrunāja latviešu deju kolektīvu vadītājas visā pasaulē, lai 12 valstīs tiktu izdejots dejas stāsts “Es atnācu uguntiņu”. Savukārt šogad “Karbunkulim”nozīmīga 15 gadu jubileja un top kopīga Atmiņu fotogrāmata.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” galamērķis bija Kanāda. Tikāmies ar mūziķi, komponistu un čellistu, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā valdes viceprezidentu un kultūras nozares vadītāju, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes locekli un PBLA Kultūras fonda vadītāju Juri Ķeniņu. Juris dzimis un audzis Kanādā, ir leģendārās Ķeniņu dzimtas pārstāvis - komponista Tālivalža Ķeniņa dēls, rakstnieces Annas Rūmanes-Ķeniņas un dzejnieka, politiķa Ata Ķeniņa mazdēls.

Nesen Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Dziesmu svētku nozare uzrunāja ārpus Latvijas kora mūzikas speciālistus, lai izveidot sarakstu ar “top” latviešu trimdas un diasporas dziesmām, kuras būtu cienīgas atrasties Dziesmu svētku repertuārā Latvijā. Rezultātā tapusi 16 dziesmu izlase.

Savukārt pianiste un mūzikas pedagoģe Helēna Gintere Kanādā ieradusies pirms 25 gadiem un darbojusies arī kā diriģente un koncertmeistare. Šobrīd Helēna aktīvi sadarbojas ar Toronto pensionāru apvienību, veidojot un vadot lielu piekrišanu ieguvušās (ne tikai Kanādā, bet arī ASV un Eiropas latviešu publikā) Zoom muzikālās lekcijas. Latvijas dzimšanas dienas mēnesī - novembrī bijis stāsts par latviešu komponistiem - klasiķiem un skanējusi viņu klavierskaņdarbi. Bet aprīļa nogalē gaidāms Helēnas Ginteres stāstījums par romantisko mūziku un Šopēnu, tālākos plānos ir arī Debisī un impresionisms glezniecība un mūzikā.