Latviešiem pasaulē

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” bija kustīgi lustīgi! Vispirms devāmies uz Vāciju pie Minsteres latviešiem - bērnu tautas deju kopas „Rudzupuķe” un viņu vadītājas Kristīnes Kemperes, lai dejiskā solī dotos XII Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku gājienā, kur kopā ar Latviešu Centra Minsterē pulciņiem svinīgā noskaņā tiks izstaigāta Latvijas kontūra. Bet turpinājumā ielūkojāmies Latviešu Centra Minsterē nama 35 gadu jubilejas svinībās, kur ar muzikālu programmu iepriecināja Ginta Krievkalne, savukārt Minsteres BTDK "Rudzupuķe" radīja XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noskaņu. 

Dejas ritmos iesildījušies, bijām gatavi „Bergen City Marathon” stafetei, kur Latviešu biedrības Norvēģijā - Bergena jauktā komanda noskrējusi 21,097 km distanci un sasniegusi lielisku rezultātu - 107 komandu konkurencē ieguvusi 21. vietu. „Latviešiem pasaulē” viešņa - Norvēģijas latviešu skrējēju komandas koordinatore Gunda Kārkliņa ir ne tikai sportiska dzīvesveida piekritēja, jo piedalījusies arī „7 kalnu tūrē”, bet arī Bergenas latviešu grāmatu kluba, kas pulcē Bergenā dzīvojošos latviešus – labas literatūras cienītājus un grāmatu lasītājus, vadītāja.

Ar patīkamu satraukumu un atkalsatikšanās prieku jauno mācību gaida ne tikai Latvijas skolēni, bet arī mazie latvieši visā pasaulē. Mācību gada pirmā diena - simbolisks „1. septembris” Stokholmas latviešu skolā tiek svinēta sestdien, 28. augustā. Svinīgajā dienā audzēkņus un skolotājus priecēs Liepājas leļļu teātra aktrises, kas iejutīsies Lotes un mušas tēlos, bet skolas pagalmā kopā ar Stokholmas Spēlmaņiem būs iespēja lustīgi sadziedāties un izdancoties! Par jaunā mācību gada iecerēm „Latviešiem pasaulē” uzzinājām no Stokholmas latviešu skolas pārzines Agneses Blaubārdes.

Dziesmas un dejas nedēļas nogalē valdīs arī Īrijā, jo beidzot klāt ilgi gaidītais notikums - Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Īrijā! Bushy Park Dublinā uzstāsies jauniešu koris “LABKĪ”, deju kopas “Taurenītis” un “Sienāzītis”, skolas “Ābolītis”, “Zemene”, “Jumītis” un jauniešu deju kopa. Starp citu, svētkus būs iespēja vērot arī  visā pasaulē - attālināti Facebook un Youtube platformā. ”Latviešiem pasaulē” attālināti tikāmies ar svētku galveno diriģenti (gan pārnestā, gan tiešā nozīmē) Ingunu Grietiņu-Dārziņu.

Šis ir globālās pasaules latviešu kustības 3x3 jubilejas gads, jo pirms 40 gadiem ASV Garezerā ticis rīkot pirmais ģimeņu saiets. Lai arī pandēmijas laiks ienesis korekcijas saietu norisē, tomēr vēlmi būt kopā un tikšanās prieku tas tikai vairojis. Turklāt licis meklēt jaunas idejas un tikšanās formas. „Latviešiem pasaulē” viešņa Latvijas lepnums Īrijā nominācijā "Latviskuma sargātāja" Zane Kažotniece ir Latviešu skolas “Graudiņš” Īrijā vadītāja un jau trešo gadu organizē 3x3 Īrijā. Šogad, tāpat kā pērn Īrijas 3x3 norisinās Zoom platformā: ar radošām nodarbībām bērniem; praktiskām ievirzēm, kur iespēja uzzināt par pirts lietām, gaļas kūpināšanu, seno rokdarbu veidu - adatas pinumu, mazdārziņu apkopšanas veidu - permakultūru un jogas nodarbībām. Tā kā saiets notiek tiešsaistē, laipni aicināts pievienoties ikviens, neatkarīgi no valsts un atrašanās vietas. Saieta noslēgumā filma par Īrijas 3x3 pirmizrādi skatāma https://us02web.zoom.us/j/4626429398.

Starp citu, Īrijas 3x3 vadmotīvs ir „Ceļš”, un tālā ceļā, kad vējš svilpo matos, gatavi doties Dānijas latvieši. Latviešu - dāņu biedrības vadītājas vietnieks Raivis Orba, godinot Baltijas ceļu, jau trešo gadu rīko MC tūri, kuras 1200km tālais galamērķis vedīs uz latviešu centru ”Bērzaine” Vācijā, Freiburgā.

Vasarīgais laiks un Covid ierobežojumu mīkstināšana liek sarosīties ne tikai Latvijas kultūras dzīvei, bet arī citviet pasaulē. „Latviešiem pasaulē” attālināti paviesojās divās mūsējo tikšanās vietās: Bergenā un Bērzainē.

Nedēļas nogalē „Bergauša” zēnu koris un folkloras kopa, deju kolektīvi „Pērkonkalns” un „Ozoliņš”, koris "Laipa" un radošie latvieši no visas Norvēģijas pulcēsies dienvidrietumu pilsētā Ziemeļjūras krastā Bergenā, lai piedalītos Reģionālajos kultūras svētkos. To ietvaros notiks dažādas meistarklases, bet noslēgumā XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts Bergenā, uz kuru pat būs ieradies populārais viesdiriģents no Latvijas - Kaspars Ādamsons. ”Latviešiem pasaulē” svētku atmosfērā palīdzēs iejusties Latviešu biedrība Bergenā vadītāja Ilga Švāne, kura pārliecināta, ka tieši dziesma ir tā, kas ārpus Latvijas dzīvojošajiem bērniem palīdz ar latviešu valodas apguvi.

Savukārt Latviešu kultūras centrs un viesu nams „Bērzaine” Freiburgā, Dienvidvācijā jau 70 gadus laipni ver durvis saviem apmeklētājiem un šovasar ar devīzi „Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies” aicina kopā dziedāt, dejot, apgūt jaunas zināšanas, dibināt jaunas draudzības un svinēt latvietību latviešu ģimeņu saieta 3x3 nedēļas nogalēs! Tajās katrs rīts sākas ar ķermeņa un gara atmodināšanu, bet dienas turpinājumā varēs mācīties aust bez stellēm, apgūt pirts gudrības, doties apkārtnes ekskursijās un klausīties „Bērzaines” saimnieces Ineses Avenas stāstos par latviešu rakstniekiem trimdā Vācijā un Šveicē, tostarp par Zentu Mauriņu un Konstantīnu Raudivi un Bad Krozingen. Inese Avena apsolījusi arī kādu attālinātu stāstu LR2 „Latviešiem pasaulē” klausītājiem.

Apceļojis bezmaz vai visu pasauli, radījums „Latviešiem pasaulē” beidzot palūkojās, kā klājas mūsu tuvākajiem kaimiņiem - Igaunijas latviešiem. Latviešu nacionālās kultūras biedrības Igaunijā vadītāja Laura Šmideberga ir pārliecināta latvisko tradīciju uzturētāja un kopēja, izveidojusi Igaunijas latviešu folkloras kopu „Rēvele”, stikla pērļu rotu darinātāja. Starp citu, viņas jaunāko auskaru, rokassprādžu un kaklarotu kolekciju iedvesmojis koronavīrusa vizuālais veidols. Šobrīd Laura gatavojas lībiešu svētkiem Mazirbē.

Savukārt Igaunijas latviešu kora „Ziemeļu Balsis” diriģents Matīss Briedis, lai satiktu sen neredzētos un iepazītu jaunus draugus, visus Igaunijas latviešus aicina uz lielo satikšanos Kaarepere kultūras namā. Pasākumā plānota arī kora „Ziemeļu Balsis” kopā sanākšana, viegla balss ievingrināšana un jauku sadziedāšanās visiem dalībniekiem. Bez tam iecerēts kāpiens Kaarepere kalnā, pikniks, ugunskurs, diskgolfs.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” ielūdza uz dzimšanas dienas ballīti! Šogad Eiropas Latviešu apvienība, kas ar mērķi stiprināt savstarpējo sadarbību un saikni ar Latviju, apvieno diasporas organizācijas Eiropā un tās kaimiņreģionos, atzīmē savu 70to gadadienu.

ELA ir organizācija ar lielu pieredzi un senām tradīcijām, kas, apvienojoties trimdas latviešu organizācijām ar vēlmi saglabāt latvietību un uzturēt dzīvu saikni ar Latviju, sākotnēji tika izveidota  kā Latvijas atbrīvošanas kustības Eiropas centrs. Vēlāk tā pārtapa kā Rietumeiropas Latviešu apvienība, un līdz ar Eiropas atkalapvienošanās procesiem ieguva Eiropas Latviešu apvienības vārdu.

Šobrīd ELA pilda divvirzienu tilta lomu starp Latviju un aptuveni 350 000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem Eiropā un kaimiņregionā, apvieno 26 latviešu un Latvijas sadraudzības organizācijas 19 valstīs, un tās biedru skaits ik gadu aug.

Cienījamā vecuma dāma savā apaļās jubilejas svinības sāks ar biedru kopsapulci un vairākām domnīcām, turpinājumā baudot saviesīgu saietu ar pirmo ELA balvas pasniegšanu un Kristapa Graša, Gunas Zariņas un Kaspara Znotiņa kopīgi veidoto Jura Kronberga dzejas koncertuzvedumu.

Savukārt LR2 ēterā „Latviešiem pasaulē” ELA dzimšanas dienas ballītē  satikāmies ar: ELA priekšsēdi Elīnu Pinto, kas savulaik strādājusi starptautiskā mērogā Ženēvā, Ņujorkā, Briselē, Luksemburgā, bet šobrīd jau trešo gadu mīt Berlīnē; mūziķi un ELA expriekšsēdi Kristapu Grasi (attēlā), kas visai bieži turp un atpakaļ mēro ceļu Latvija - Bonna; ELA „kultūras ministri” Leldi Vikmani, kas reizumis satopama gan Elizejas laukos Parīzē, gan Doma laukumā RīgāJ; un ELA prezidija locekli un „finanšu ministri” no Latviešu Biedrības Austrijā Vitu Kalniņu (attēlā).

“Latviešiem pasaulē” ciemojās pie darbīgajiem mūsējiem gan otrajā mazākajā Eiropas valstī  - Luksemburgā, gan pēc iedzīvotāju skaita lielākajā pilsētā Eiropā un ceturtajā lielākajā pasaulē - 14 miljonu Stambulā.

Brīdī, kad viesojāmies kāzu kleitu un aksesuāru salonā “Biancaneve Bridal Boutique” Luksemburgā, tur valdīja ne tikai baltā burvība, bet arī liela rosība, jo apskatīt jauno kolekciju un izvēlēties savu īpašo tērpu bija ieradušās divas topošās līgavas. Kāzu salona īpašnieces ir uzņēmīgas latvietes - māsas Linna un Līva Kārkliņas. Līva pati ir modes dizainere, bet līdzās viņas veidotajām kolekcijām salonā atrodami arī slavenu zīmolu darinājumi.

Savukārt Latvijas dabas iedarbīgie un spēkpilnie augu un ogu ekstrakti savienojumā ar dienvidu zemju vērtīgajām eļļām ir Stambulā mītošās latvietes Skaidrītes Dzenes radītā dabīgās kosmētikas zīmola “Anne Nature” koncepcijas pamatā. „Anne” turku valodā nozīmē “māte”, “nature” angliski – daba. Produkcija (ķermeņa un matu kopšanas līdzekļi) pēc Skaidrītes izstrādātajām receptūrām tiek ražoti Latvijā, un to var atrast gan interneta vietnēs, gan Turcijas ekoveikaliņos.

Bez tam Skaidrīte Dzene ir arī Latviešu kultūras biedrības Turcijā vadītāja un Stambulas latviešu skolas “Pipariņi” skolotāja. Turcijā ir viena no jaunākajām latviešu diasporām un, dzīvojot musulmaņu valstī ar atšķirīgām tradīcijām un reliģiju, lielākais izaicinājums ir bērnos veidot izpratni par latviešu valodu un, priekšstatu par to, kas ir Ziemassvētki, Jāņi, Lieldienas, Mārtiņi.

“Latviešiem pasaulē” devās uz Toronto, lai sūtītu vissirsnīgākos sveicienus mūziķim, sabiedriskajam darbiniekam un īstam Latvijas patriotam Albertam Vītolam (attēlā), kuram pirms pāris dienām Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzdevumā Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums pasniedza IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Alberts vairāk nekā 30 gadus bijis Toronto Latviešu ģimnāzijas, kā arī Garezera Vasaras vidusskolas, Beverīnas un Kursas vidusskolu audzinātājs un skolotājs, kur mācījis dziedāšanu, literatūru, tautas dejas, ģeogrāfiju un vēsturi. Viņš aktīvi muzicē gan kā solists, ģitārists un vokālists, bijis  jauniešu rokgrupas “Skandāls” dalībnieks, šobrīd turpina uzstāties kopā ar „Čikāgas piecīšiem”. Turklāt dzied arī latviešu koros un ansambļos un dejo tautas dejas. Alberts Vītols ir viens no tiem trimdas latviešiem, kurš savulaik visai skaļi cīnījies par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu: iesaistījies politiskās demonstrācijās, 80tajos gados pieķēdējies pie PSRS vēstniecības Vašingtonā, uz Latvijas robežas zāģējis nost no Latvijas ceļazīmes liekos vārdus – Padomju Sociālistiskā Republika.

Savukārt visus makšķerēšanas entuziastus iekārdināja aicinājums uz makšķerēšanas sacensībām "Copīte" Dānijā. Nedēļas nogalē norisinājās „Copītes” 2. posms  jūrā. Sacensību noteikumi paredzēja, ka zivis drīkst ķert tikai ar makšķeri, nedrīkstēja izmantot tīklus vai murdus un makšķerēšana notika tikai no krasta. Noslēpumos, kā tikt pie „lielās zives”, dalījās sacensību tiesnesis, latviešu - dāņu biedrības vadītājas vietnieks Raivis Orba.

Ja vēlaties izbaudīt vēl lielāku karstumu nekā šobrīd ir Latvijā, tad īstais laiks kopā ar „Latviešiem pasaulē” doties uz divām saules lutinātām zemēm - Gruziju un Grieķiju, kur gada saulaino dienu esot vairāk nekā 300.

Tieši tāds - „Esi sveicināta , saule”  jeb "Ave Sol"  nosaukums dots Gruzijas Latviešu biedrībai. Tai  ir ievērojama vēsture (darbojas jau kopš 1994. gada) un mērķi ir latviskās identitātes, tradīciju un valodas saglabāšana un tās paspārnē darbojas latviešu svētdienas skoliņa. „Ave Sol” par savu misiju uzskata arī slavenu latviešu atstāto pēdu Gruzijā izpēti un viņu piemiņas saglabāšanu: tiek  pētīts latviešu farmaceita un kīmiķa Roberta Kupča, kurš savulaik  vairāk nekā 40 gadus vadīja Ekspertīžu ķīmisko laboratoriju Tbilisi  un  Gruzijas ķīmijas un farmācijas vēsturē zināms kā pirmais zinātnieks, kurš Gruzijas dzeramo un dziedējošo minerālūdeņu  standartus „zinātniskoja” – izpētīja to ķiīmisko saturu un noteica katra ūdens izmantošanu attiecīgo slimību ārstēšanai, mantojums. Biedrības lepnums ir latviešu mākslinieka Jūlija Straumes dzīves un darba gaitu izpēte un viņa atstātā lietišķās mākslas mantojuma popularizēšana.

„Latviešiem pasaulē” viesojās Gruzijas Latviešu biedrības „Ave Sol” priekšsēdētāja Dace Džavašvili.

Krietni jaunāko Latviešu draugu kopu Atēnās, kuras mērķis ir stiprināt Grieķijā dzīvojošās Latvijas diasporas  latvisko identitāti un piederību Latvijai, pārstāvēja Alise Vītola. Pērnajā rudenī krāšņi , ar latviskajām tradīcijām nosvinēta Miķeļdiena, bet  4. maijā  cepti  pīrāgi, ar skaistām  pašu gatavotām galda kartēm klāti balti  galdauti un norisinājusies  viktorīna  ar „latvisku” balvu - koka puzli "Latvijas pilsētas". Savukārt īsti „grieķisks” ir  latviešu draugu kopas svētdienas skoliņas nosaukums - „Jautrie apelsīni”.

„Latviešiem pasaulē” pirmo reizi viesojās divās valstīs – Ēģiptē un Izraēlā, kur latviešu diaspora nav pārstāvēta visai kuplā skaitā, tomēr ar darbīgiem nākotnes plāniem.

Zemē, kur atrodams viens no septiņiem pasaules brīnumiem - lielākā no Gīzas piramīdām, leģendārā Heopsa piramīda, brīnumainā veidā sastopami ne tikai latviešu tūristi. Kādreizējā latviešu tūrisma nozares uzņēmēja Digna Abuzeida, pārcēlusies uz dzīvi Ēģiptē un pilna apņēmības apvienot tur mītošos tautiešus, aicinot; „Nāc un pievienojies!!!”. Ēģiptes latviešu FB grupā jau 33 dalībnieki, kuru mērķis kopīgos pasākumos stiprināt latviešu identitāti, saviem bērniem un jauniešiem mācīt latviskās tradīcijas un rudenī iecerēts Pirmais latviešu saiets Hurgadā!

Arī pirms mēneša oficiāli reģistrētajai Latviešu kultūras biedrībai Izraēlā rudens pusē plānotas dibināšanas svinības. Biedrības galvenais uzdevums būšot Izraēlas sabiedrības iepazīstināšana ar Latvijas kultūru un tās mantojumu, divpusējo starptautisko attiecību starp Latviju un Izraēlu stiprināšana un atbalsta sniegšana latviskās dzīvesziņas saglabāšanā, valodas, tradīciju un kultūras sakņu uzturēšanā tautiešu vidū Izraēlā. Saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem Izraēlā reģistrēti 4886 Latvijas pilsoņi. „Latviešiem pasaulē” tiksies ar vienu no jaunās latviešu kultūras biedrības idejas iniciatorēm Danu Ein Eli.