Madlienas novadpētniecības muzejā tā pirmais saimnieks Oļģerts Praličs allaž, stāstot par novada vēsturi, uzsvēra „… bet tā bija!” Tāpēc arī muzejs tika pie šāda nosaukuma. Par Otrā pasaules kara laikiem un kolhoza gadiem, par to, kā sendienās šajās telpās zirgs pa kāpnēm vests augšā un kā zābakus zoles te darināja… - gan smieklīgos, gan nopietnos stāstos iepazīstam Madlienas vēsturi un tās cilvēkus.

18. gadsimtā celtajā Padures muižas klētī, valsts nozīmes arhitektūras piemineklī, ir savākti neskaitāmi priekšmeti, kas liecina par Padures vēsturi dažādos laikos. Kā šai pusē seskus un mušas ķēra, no kā gatavoja bišu dūmotājus un ko mācīja topošajiem lauksaimniekiem?

Ozolnieku novada Salgales pagastā pašā Lielupes krastā atrodas Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas „Auči". Māju ir atjaunojuši un apdzīvo Čakstes pēcnācēji, bet te ir arī iekārtota piemiņas vieta mūsu pirmajam Valsts prezidentam.

Par kungu laikiem Dzelzavas muižā liecina arhitektūra un seni stāsti, par „zociķu” aktivitātēm – zem jumta noglabāti drukāti bukleti par komunismu. Vēl stāsts par to, kā tagadējā Dzelzavas skolā, kas nu jau ilgus gadus ir kungu namā, skolotāji sodīja neklausīgos skolasbērnus.

Savulaik Krišjānis Valdemārs Latvijā nodibināja 10 jūrskolas, un viena no tām atradās Engurē. Tā durvis vēra 1875. gadā. Iepazīstam še rodamās „pērles”- ASV būvētu harmoniju, koka dambja fragmentu no hercoga Jēkaba laikiem un, protams, jūrskolas vēstures liecības.

Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta centrā Rogovkā atrodas zvans kuram ir vārds - Antons. Turpat arī apskatāmi vargaņi (ērģeles) ar 1542 stabulēm, kur visas ir saglabājušās. Šis lietas ir apskatāmas Nautrēnu Romas katoļu baznīcā. Dievnama vēsturi pētām kopā ar biedrības “Sovim ļaudim” vadītāju Andra Zubko-Melni.

Dzērbens muižas vēstures liecības - vietējās aptiekas signatūras zāļu pudelītes, kā arī recepšu grāmatu, aptuveni 90 gadus senas pūdernīcas, smaržas un citus kosmētikas piederumus un dzērbenietes „Cimdu Jetiņas” retu adījumu - vilnas jaku

Vairāk nekā kilometru gara liepu aleja ved uz bijušo baronu Heikingu muižas ēku, kur nu jau ilgus gadus atrodas Vandzenes skola. Tajā no baronu laikiem vēl joprojām var aplūkot speciālu dēli, kur zemnieki no rītiem atspiedās, gaidot uz kungiem, kuriem patika ilgi gulēt.

Šoreiz „pērles” meklējam Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centrā , kur raidījuma veidotāja Zane Lāce aplūko garāko austo jostu Latvijā, mēģina malt ar senām rokas dzirnām graudus, skaidro, kas ir zlaukts, un kā sekundes laikā var pamodināt smaidošu bērnu šūpulī.

Viesojamies Vecaucē un lūkojam, kas tagad saglabājies no gotiskā stilā celta nama. Kopā ar pils pārvaldnieci Inesi Kaminsku lasām senos dokumentus, kuros pieminēts, ar kādām medaļām 19. gadsimta beigās tika apbalvoti Vecaucē audzētie lopi, labākā augļu dārza raža un vietējā brūzī gatavotais mandarīnu liķieris. Vēl kārtu pa kārtai pētām tā laika dāmu un kungu tērpus.