Kā Kodola iela tikusi pie sava nosaukuma, kas reiz strādājuši loču mājā - līdz šim saglabātā 1608. gadā celtā koka namā un kāpēc Bolderājas nami ir nelīdzeni izvietojušie gar ielām?

"Iepazīstot vēsturiskos audumus, mēs saprotam, ka nemaz nebijām bāli. Mēs esam koši," - tā saka Baltinavas aušanas darbnīcas vadītāja Iveta Gabrāne. Kopā ar viņu un Baltinavas novada muzeja vadītāju Antru Keišu skatām šīs puses rokdarbus un kolhoza vēsturi, apbrīnojam matu suku no cūkas sariem un skaidrojam, kāda izskatās čosnaja sega un kas ir kvarbatka.

Mazsalacas novada muzeja lūkosim trīs pērles - slavenā kokgriezēja Valtera Hirtes darinātās figūriņas jeb, kā viņš pats teica - kloņģīši. Seno dzimtas koku ekspozīcijā lasām, kādi zināmi cilvēki nākuši no Mazsalacas, un priecājamies par rotaļu un suvenīru peļu kolekciju, kurā ir vairāk nekā tūkstotis šo dzīvnieciņu.

Nams, kurā 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes vācu armijas kapitulācijas akts, atrodas Ezerē. Tagad te var iepazīt ezeriešu vēsturi: uzzināt, kādi muižkungi te valdījuši, kā te nodibināta pirmā mazpulku vienība, kā veidojies kolhozs un kādi ir ezeriešu vaļasprieki.

Stendes kultūras krātuvē var sastapt gan viduslaiku bruņinieku, gan smaidošu āpsi - šie tēli ir mantojums no novadnieka gleznotāja, kokapstrādes meistara un metālkalēja Mārtiņa Brāzmas kolekcijas. Vēl šeit var iepazīties ar izcilā literatūrvēsturnieka un filologa Kārļa Draviņa darbiem.

Kopā ar Dzērbenes skolas muzeja vadītāju Mārīti Šķēli lapojam skolas dibināšanas protokolu un iekšējās kārtības noteikumus, kas rakstīti 1858. gadā. Lūkojam arī Dzērbenes skolēnu apavus, rakstāmpiederumus, skolas somas un pirkstu nospiedumus uz skolas sienas. Un vēl stāsts, kā šajā pusē 1954. gadā tika uzņemta filma „Uz jauno krastu”.

Nautrēnu novada muzejā uzzināsim par šai pusē dzimušām ievērojamām personībām - dzejnieku Pēteri Jurciņu, somu kinorežisoru Teivo Tulio, izcilo fotogrāfu Jāni Gleizdu un vēl daudziem citiem. Iepazīstam novada vēsturi un pie viena arī mācāmies, kas ir "vylkadūbīši", "prass", "geseļs", "klāvs" un "kraučs".

Jumurdas muiža glabā stāstus par tiem laikiem, kad te dzīvojušas Tīzenhauzenu un Tranzē dzimtas, kad te dzejnieks Andrejs Pumpurs ir strādājis par Jumurdas muižas pārvaldnieku un mežkungu. Bet izcilākā celtne Jumurdas muižas kompleksā ir ūdens tornis, kur pat ziemā katli kurējušies, lai kungiem pilī būtu siltais ūdens.

Par skolas gaitām Vadakstes bijušajā kungu namā liecina nodeldētas kāpnes, pa kurām savulaik šļukuši skolasbērni, bet no baronu Bistramu laikiem te acis var priecēt ar podiņu krāsnīm, kolonnām un optisko ilūziju, kas rāda kantainu telpu kā ovālu, pirmo stāvu kā otro un zemus griestus, kas virs sevis slēpj slepenu kambari.

Tuvojoties Baznīcu naktij, iepazīstinām ar vienu no vecākajām koka baznīcām Latvijā - tā ir Vandzenes pagastā esoša Iģenes baznīca. Savukārt Latvijas austrumu pusē, Krievijas pierobežā, viesojamies Baltinavas Romas katoļu baznīcā un Baltinavas Pareizticīgo dievnamā.