Viena no retajām koka muižām ir saglabājusies Naukšēnu novada Ķoņu pagastā – tā ir Eriņu muiža. Te var aplūkot oriģinālas kāpnes un logu rāmjus no 18. gadsimta otrās puses un senajās fotogrāfijās var redzēt, kā te savulaik dzīvoja Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda brālis Edgars Armitsteds, kā arī uzzināt, kas ir „Armitstedu eiroremonts”.

No Tāšu muižas Medzes pagastā pāri ir palikusi tikai čaula, kur pirms aptuveni 20 gadiem ienāca Jura Zviedrāna ģimene. Sarunā ar Juris Zviedrānu lūkojam, kā notiek muižas atjaunošana, kā izskatās baroka stila kamīni, no Gotlandes smilšakmens izgatavotais galvenās ieejas portāls, akmens plātņu grīda hallē, sienu paneļi un kā pagātnei te notiek turpinājums.

Izpētīt seno zemgaļu karavīru tērpu, iepazīt hercoga Jēkaba laikus un uzzināt, cik viņš pats bijis garš un kāpēc dižmaņiem bija krēsli ar roku balstiem, kā arī pašausmināties par raganu dedzināšanu, apskatīt pagājušā gadsimta 30. gadu skaistumkaralienes kleitu un vēl daudz citu lietu no dažādiem gadsimtiem Latvijas pērles dodas uz Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju.

Pārskatot 2017. gada Latvijas pērles, vēlreiz paviesosimies Rudbāržu muižā, ielūkosimies Rēzeknes novada Nautrēnu Romas katoļu baznīcas grāmatvedības papīros, Bauskas pilī skaitīsim matračus, Ojāra Vācieša muzejā aplūkosim dzejniekam piederošās lietas, vēlreiz paiesim garām Subates koka namiņiem un atcerēsimies kā Salacgrīvā zutiņus ar puņģi ķēra.

Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca bijusi gan mītnes vieta dominikāņu mūkiem, gan piedzīvojusi demolēšanu, gan bijusi noliktavas statusā. Par divām maskām, kas iebūvētas dievnama ārsienā, par bīskapa Alberta pirmo pili, kuras mūri redzami baznīcas pagrabā, un izcilo gotikas arhitektūru, kas redzama ēkas griestu velvēs, stāsta mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis un Sv. Jāņa baznīcas draudzes priekšnieks Gatis Blunavs.

Valkas novada muzejs piedāvā izzināt tos laikus, kad šajā vēsturiskajā ēkā atradās Jāņa Cimzes vadītais Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs. Kā tolaik izskatījās klases telpas un kāda bija dienaskārtība seminārā un kādus mācību priekšmetu apguva topošie skolotāji?

Visaugstākajā no deviņiem Talsu pakalniem – Tiguļkalnā – bijušajā baronu Firksu namā, vienā no senākajām un skaistākajām ēkām šajā pilsētā, atrodas Talsu novada muzejs. Te lūkojam gan senatnes liecības, gan pilsētas sadzīvi pagājušā gadsimta pirmajā pusē, gan uzzinām par Talsu mācītāju Kārli Ferdinandu Amendu, starp citu, tuvu pasaulslavenā komponista Bēthovena draugu.

Ceļojumā pa Subati kopā ar Subates kultūras nama vadītāju Guntu Okmani iepazīstam šīs pilsētas savdabīgo koka arhitektūru, interesējamies, ko nozīmē saulīšu ornaments logu dekoru apdarē un kāpēc te bija svarīgi lieveņi pie mājām.

Nama sienas un pamati bija viss, ka atlicis no Berķenes muižas ēkas, kas celta pirms teju 200 gadiem. Tā tagadējie saimnieki - Ilze un Aldis Melgalvji - atklāja meistaru atstātās zīmes koka dēļos, piešķīra jaunus sejas pantus muižai un viesus sagaida ar stāstiem par ēkas vēsturi un bijušā muižkunga Jāņa Burkevica atmiņām no viņa dienasgrāmatas, kas rakstīta 19. gadsimta 90. gados.

Kurā muzejā vai iekāpt upē, nesaslapinot kājas? Tas ir Daugavas muzejs Doles salā, kur  var uzzināt par mūsu teritorijas pirmajiem iedzīvotājiem – ziemeļbriežu medniekiem, par  kravas liellaivām jeb strūgām, par Doles nēģiem, kurus siltus savulaik nogādāja Centrāltirgū, par kaļķu cepli un elektrostaciju būvniecību. Pērles meklējam gan šajā muzejā, gan arī lūkojam Doles salas apkaimē atrastos arheoloģiskos eksponātus, kas glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.