Staļģenes vidusskolas pagraba telpās iepazītam Jaunsvirlaukas pagasta vēsturi, jo te ir iekārtots novadpētniecības muzejs, kā arī uzklausām stāstus par Staļģenes pils saimniekiem, jo skola ir izveidota bijušajā baronu fon Repenaku namā

Zilupes novada Pasienē atrodas viena no skaistākajām sakrālajām un arī izcilākajām poļu jeb Austrumeiropas baroka stila celtnēm Latgalē un Latvijā – tā ir Pasienes katoļu baznīca. Tur apbrīnojam maigi rozā toņos klātās dievnama sienas un griestus, uzklausām stāstu par dominikāņu mūkiem, bet Savelinku kapliča skatām ar nazi grieztus baroka kokgriezumus.

Guļbūves tehnikā celta Lodes (Apšu) luterāņu baznīca vairāk atgādina zemnieku māju ne dievnamu, tik baznīcas tornis rāda, kas tā par celtni. Šajā baznīcā lūkojam zem altāra, kur redzams meistara paraksts no 1899. gada, skatām seno ērģeļu stabules un kāpjam arī zvanu tornī.

Skatot piemiņas vietas un ieklausoties atmiņu stāstos par traģiskajiem notikumiem padomju varas laikā, „aizceļojam” uz Stompaku purvu Balvu –Viļakas apkaimē, kur atradās lielāko nacionālo partizānu nometne visā Baltijas reģionā un 1945. gada 2. martā rosinājās latviešu nacionālo partizānu lielākā kauja pret padomju iebrucējiem.

Ekskursijā Durbes pilī aplūkojam 20. gadsimta sākuma tālruni, ko lietoja baronu fon Rekes dzimta, zēnu kristāmkleitu, kas šūta 1819. gadā, pils lepnumu - baronu laika rullo žalūzijas, kas vasaras pavēra skatu uz parku, kā arī interesējamies, kādas mēbeles te tika pagatavotas dzejniekam Rainim, jo 1923. gadā Latvijas valdība šo ēku dzejniekam piešķīra lietošanā.

Šķiet, mums ir maza kungu māja un nav daudz ko skatīt, bet mūsu pērles slēpjas detaļās un stāstos par tām, stāsta Lielvircavas muižas gide Zanda Zariņa. Kopā ar viņu lūkojam baronu Hānu portretus, ierāmētas 19. gadsimta tapetes, ozolkoka parketu no baronu laikiem, grīdas dēļus no 20. gadsimta. 30. gadiem un senas fotogrāfijas, kurās iemūžināta Lielvircavas muižas dzīve.

Izstaigājam Balvu novada Tilžu, kur atrodas viena no lielākajām koka baznīcām – Tilžas katoļu baznīca, paviesojamies arī luterāņu un pareizticīgo dievnamos, kā arī kultūrvēstures izpētes centrā interesējamies, kāpēc te ir redzams vaļa zobs un spura.

Izbaudām pagājušā gadsimta 30. gadu stilu un kultūru Jāņa Akuratera muzejā. Aplūkojam gan dzejnieka ģimenei piederošo mākslas darbu kolekciju, gan interesējamies, kādas grāmatas glabājušās Akuratera darbistabā, kas bijis maziņās virtuves plauktos, kādas smaržas lietojusi Akuratera kundze Marija un kā izskatās meitas Laimas istaba.

Siltumā un metāla šūpulīšos skan magi knakšķi – Vijciema čiekurkaltē veras vaļā čiekuri, lai atdotu sēklas, kas nākotnē pārvērtīsies jaunā mežā. Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, taču uz citu pasaules čiekurkalšu fona tā izceļas īpaši, jo ēkā saglabājušās oriģinālās žāvēšanas iekārtas, kas ir teju 100 gadus vecas.

“Mani kartupeļu tīrītājos vēl neieskaitīja, bet pielika pie lāktura par uguns uzskatītāju. Tas man likās vēl grūtāks darbs, jo vilkās visu vakaru un katru vakaru.” Skalu turētāju un arī citus priekšmetus un ainas no "Pastariņa dienasgrāmatas" var aplūkot Ernesta Birznieka-Upīša dzimtas mājās – Pastariņa muzejā.