Latvijas biškopības muzejs atrodas Kokneses novada Vecbebros, kur 1922. gadā  atvēra pirmo biškopības skolu.

Alojas muzejā tiek glabāta dzejnieka Ausekļa, virsdiriģenta Indriķa Zīles, novadpētnieka un skolotāja Antona Galeviusa un mākslinieka Arvīda Galeviusa piemiņa, kā arī vāktas, saglabātas un pētītas ar Alojas pilsētu un pagastu saistītas garīgās un materiālās un kultūras dzīves liecības.

Virgas muižā apbrīnojam ar skaistiem kokgriezumiem veidotas koka durvis, ko 20. gadsimta sākumā darinājusi baronese Ģertrūde fon Manheima, lūkojam Ziemeļu kara vēsturi, par ko te liecina piemiņas zīme - Kārļa XII zābaks, un skatām, kādi grezni šajā pusē bijuši tautas tērpi.

Vāri saskatāmi seno domātāju portreti un ainas no sengrieķu mitoloģijas rotā Oleru muižas sienas, namu, kas palēnām un rūpīgi tiek atjaunots pēc 2000. gada ugunsgrēka. Kopā ar muižas saimniekiem Ievu un Kārli Zemīšiem izstaigājam gan pašu ēku, gan ieejam arī dārzā, kas veidots pēc sena franču sakņu dārza principa.

„Tie, kas te dzīvo trešajā paaudzē, ir ienācēji ne īsti purmsātnieki,” mēdza teikt Purmsātu muižas gides Ievas vecvecmāmiņa. Kādi vēl ir un bija šīs puses iedzīvotāji, cik labi bijuši šīs muižas pēdējie baroni Ungerni-Šternbergi, kāpēc te ir oši ar jumtu un smaidošu seju, to izzinām raidījumā.

Sicīliešu avantūrists, mistiķis, dziednieks un pareģis Kaliostro apgalvoja, ka Vilces muižā ir apslēpta manta. Tas, protams, bija izdomājums, bet fakts par šī blēža viesošanos ir patiess. Nostāstus par Kaliostro, par Vilces muižniekiem, par novadnieku dramaturgu Mārtiņu Zīvertu un par vietējas skolas pagātni uzklausām bijušajā Vilces kungu namā.

Pērles lūkosim Ilūkstes novada divās baznīcās- Subates luterāņu dievnamā, kur tā interjers ir unikāls ar saviem daudzajiem un krāšņajiem kokgriezumiem, kurus 17. gs. beigās ir veidojusi Subates koktēlnieku grupa. Bebrenes Romas katoļu baznīcā lūkosim, kādas savulaik  bija apustuļu sejas,  kas uzgleznotas uz baznīcas priekšējas fasādes, kāds neparasts Jāņa Kristītāja  attēls te redzams  un kas tika atrasts dievnama  pagrabā

Agrāk Pārdaugavas luterticīgie iedzīvotāji ar laivu cēlās pāri Daugavai, lai apmeklētu dievkalpojumus Sv. Jāņa baznīcā. Līdz kādā 1845. gada svētdienā laiva vētrā apgāzās. Gadu vēlāk, lielā reformatora Mārtiņa Lutera 300 gadu nāves dienā, 1846. gada 18. februārī Lielā ģilde nolēma uzcelt Āgenskalnā koka baznīcu un nosaukt to Mārtiņa vārdā.

Vārdus vēsture, pagātne, nākotne un vēstule, priekšmets, kas tik bieži skan šajā raidījumā, ir darinājis valodnieks un publicists Kronvaldu Atis. Par viņu un viņa radinieka dzejnieka Alfrēda Krūkļa dzimtas saknēm stāsts abu ievērojamo cilvēku dzimtā Bunkas pagasta Krotes senlietu krātuvē, kur arī lūkojam šī pagasta vēsturi.

Krimuldas pilskalna vēsture aizsākusies jau 13. gadsimtā, kad te slējās Krimuldas ordeņa pils. Laikam ejot, te top viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras piemēriem Latvijā – nams, kas tagad zināms kā rehabilitācijas centrs „Krimulda”.