Raidījumā Piespēle atgādinām par mūsu olimpiskajiem čempioniem un interesējamies, kā viņiem klājas tagad. Nedaudz pafilozofējam arī par to, ko nozīmē vārds olimpiskais čempions, vai ar faktu vien, ka reiz esi izcīnījis augstāko novērtējumu, vajadzētu būt arī uz mūžu nodrošinātam finansiāli.

Kādēļ dažiem izdodas turpināt savas prasmes likt lietā arī pēc aktīvajām sporta gaitām, vai turpinot trenera arodu vai uzsākot kādu citu biznesu, bet ir arī tādi, kas savulaik bijuši gatavi pārdot medaļu, lai sagādātu iztiktu.

Kopš šā gada 1.janvāra Latvijas olimpiešu sociālais fonds sāka izmaksāt ikmēneša pabalstus Olimpisko spēļu medaļniekiem, kas pārstāvējuši Latviju no 1992.gada.

Šajā raidījumā uzrunājam trīs čempionus, divi no viņiem par olimpiskajiem čempioniem kļuvuši PSRS izlases sastāvā. Volejbolists Pāvels Seļivanovs zeltu izcīnīja 1980. gadā Maskavā. Tajā pašā gada Olimpisko zeltu arī PSRS sastāvā izcīnīja vieglatlēts Dainis Kūla šķēpa mešanā, bet par divkārtējo olimpisko čempionu bmx jau neatkarīgās Latvijas komandā kļuva Māris Štrombergs, kas pārcēlies uz dzīvi ASV.

Tāda interesanta detaļa. Biju uzrunājusi arī vingrotāju Igoru Vihrovu, kurš visus patīkami pārsteidza 2000. gadā Sidnejā kļūstot par Olimpisko čempionu. Šajā nedēļas nogalē viņš kā izlases treneris atrodas Turcijā, kur notiek Eiropas čempionāts. Viena no meiteņu galvenajām favorītēm un turpina cīņu par olimpisko kvalifikāciju ir viņa meita Elīna Vihrova. Tā sakot, dinastija turpinās un vēlam veiksmi gan trenerim, gan audzēknei!