
Sign up to save your podcasts
Or


Kultūras rondo izvaicājam sociālantropoloģi, izstādes "Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks" pētnieci Paula Stradiņa Medicīnas muzejā Annu Žabicku. Pagātnes notikumi un mūsdienu medicīnas apsolījumi: ilgmūžību, jaunas reprodukcijas iespējas un ģenētiski pilnveidotu pēcnācēju paaudzi.
Sociālantropoloģe Anna Žabicka ir viena no retajiem, kas savā pētniecībā pievēršas novecošanai un rūpēm dzīves nogalē. Runājam arī par kultūras spēju mazināt vecāka gadagājuma cilvēku atstumtību un to, kā izstādes var palīdzēt mums izprast zinātniskus pētījumus.
"Lukstu čakstīte ir mazs, skaists putniņš. Ja skatamies uz tēviņu riesta tērpā, pamatkrāsa ir brūnmelni raiba, bet viņam ir ļoti izteikts sejas zīmējums - brūnganmelni galvas sāni, virs tiem plata gaiša uzacu svītra, zem tiem - plata, gaiša bārda svītra, rudas krūtis. Ļoti skaists putniņš," iepazīstina ornitologs Viesturs Ķerus.
"Mātīte ir neuzkrītošāka, brūnganpelēki raiba, bet es domāju, ka tas raibums ir tik izteikts, ka viņa vienalga ir visnotaļ skaista, lai gan to toņuir mazāk nekā tēviņam apspalvojumā. Bet arī viņai ir izteikta uzacu svītra un bārdas svītra, gan ne tik koši balta kā tēviņam, drīzāk bēša."
Lukstu čakstīte dzīvo zonā starp intensīvu lauksaimniecību un krūmājiem. Intensīva lauksaimniecība viņai ir slikta. Ja lauksaimniecības zemes sāk pamazām aizaug, tad lukstu čakstītei ir labi. Bet kad lauksaimniecības zeme tiek apstādīta ar mežu vai aizaug ar krūmiem, tad lukstu čakstītei atkal slikti. Viņa ir tāds pārejas zonas putns, un diemžēl tādiem putniem labi neklājas," skaidro Viesturs Ķerus.
Lukstu čakstīšu joprojām Latvijā ir daudz, bet to skaits gan ir stipri mazinājies, 10 gadu laikā tie ir vairāk nekā 40% populācijas. Tāpēc lukstu čakstīte ir iekļuvusi Sarkanajā grāmatā, lai gan joprojām ir parasts putns.
Putns savā mūsdienu nosaukumā joprojām ir saglabājis vārdu, kas latviešu valodā kādreiz lietots, bet tagad to izmanto arvien retāk. Tas ir vārds luksts. Tā ir zema, slapja, mazliet aizaugusi pļava. Zemas, slapjas, aizaugušas vietas ir luksti. Tur patīk dzīvot lukstu čakstītei. Savukārt nosaukuma otrā daļa, protams, ir saistīta ar čakstināšanu.
Šim putnam vārds ir dots no tā, kur viņš dzīvo, un no tā, kā viņš izklausās," bilst Viesturs Ķerus.
"Čakstināšana lukstu čakstītes gadījumā gan ir uztraukumu sauciens, ko var vasaras otrajā pusē bieži dzirdēt lukstu čakstītei piemērotās vietās. Tas nozīmē, kaut kur tuvumā ir ligzda vai mazuļi un pieaugušie putni ir satraukušies," stāsta Viesturs Ķerus. "Tā lukstu čakstītes dziesma, ko var dzirdēt agrāk vasarā, ir tāda vīterošana, reizēm iepinot arī citu putnu balsu atdarinājumus. Pa vidu ir čerkstēšana laiku pa laikam. Viņa arī ļoti neslēpjas. Parasti dzied uz kāda augstāka krūmiņa vai kāda augstāka stublāja."
Kaut arī ir iestājies solārais rudens, vasara turpinās un dārzā joprojām ir daudz darāmā. Kas vēl jāpagūst un par ko jāparūpējas jau tagad, lai nākamā vasara dārzā būtu vēl krāšņāka, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Apgāds "Dienas Grāmata" laidis klajā mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles veidoto izdevumu "Margrieta Celmiņa. Gleznotāja. Dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs. Glezniecība tuvplānā", kas veltīts vienai no spilgtākajām Vilhelma Purvīša skolas pārstāvēm. Sarunā ar Liegu Piešiņu autore atzīst, ka Margrietas Celmiņas (1897–1983) vārds ilgus gadus palicis Latvijas mākslas vēstures perifērijā, jo pēc izsūtījuma un politiskajām represijām viņas atgriešanās mākslas apritē bijusi lēna. "Mani fascinē tas, ka viņa ir reizē ļoti stipra personība. Caur vēstulēm var redzēt viņas spēku un pašpietiekamību, bet vienlaikus arī ļoti lielu smalkumu, pazemību un labestību," stāsta Kristīne Ogle.
Grāmatas tapšanā nozīmīgu lomu spēlējis bagātīgais dokumentālais mantojums – vēstules, fotogrāfijas, zīmējumi un piezīmes, kas ļāvuši izsekot mākslinieces dzīves gaitām dažādu laikmetu griežos. Ogle uzsver, ka, neraugoties uz represijām un izsūtījumu, Celmiņa garīgi nav tikusi salauzta: Pētniece arī atzīst, ka darbs pie grāmatas bijis personisks ceļojums, jo tajā atbalsojušies arī viņas pašas dzimtas likteņi: "Pētot Margrietas dzimtas likteņus, tas bija ceļš pie Margrietas un reizē arī ceļš pie manis un visas mūsu tautas."
Vairāk nekā 40 miljoni eiro – tik lieli šogad plānoti Saeimas izdevumi. Pēdējo desmit gadu laikā parlamenta budžets būtiski audzis, un laikā, kad visā valsts pārvaldē meklē iespējas taupīt, arī pašā Saeimā atzīst, ka ir tēriņi un funkcijas, ko varētu pārskatīt. Tomēr Saeima ir finansiāli patstāvīga un vienīgā valsts iestāde, kuru nerevidē Valsts kontrole.
Par iespēju kārtību mainīt diskutēts jau gadiem, taču politiska atbalsta līdz šim nav bijis. Tikmēr vairākās citās Eiropas valstīs parlamenta tēriņus pārbauda arī valsts augstākā revīzijas iestāde. Latvijas Radio uzrunātie eksperti uzskata, ka arī Saeimai būtu rūpīgāk jāpārskata savu tēriņu lietderība un daudz saprotamāk jāparāda sabiedrībai, kam nauda tiek izlietota. Ārēja kontrole, viņuprāt, ļautu parlamenta tēriņus vērtēt pēc līdzīgas mērauklas kā citās valsts institūcijās un varētu vairot arī sabiedrības uzticību.
Vai Valsts kontrolei beidzot būtu jārevidē Saeima?
Rīgas cirkā un ielās šonedēļ norit laikmetīgā cirka festivāls "Re Rīga!". Plaša starptautiskā programma skatāma Rīgas cirkā, Vērmanes dārzā un Uzvaras parkā. Festivāla centrā šogad būs flāmu laikmetīgais cirks, bet kopumā izrādēs būs skatāmi vairāk nekā 40 mākslinieki no 11 valstīm.
Laikmetīgā cirka festivāls "Re Rīga!" norit jau 14. reizi un festivāla rīkotāji šoreiz īpaši izceļ flāmu laikmetīgo cirku, kas ir viena no Eiropas spilgtākajām cirka balsīm. Programmā flāmu cirku pārstāvēs trīs kolektīvi ar jaunākajiem darbiem. Rīgas cirka arēnā šovakar skatāma Beļģijas apvienības "Company Alud" izrāde "Virpulī", kas apvieno gaisa siksnas, partnerakrobātiku, deju, fizisko teātri un klasisko mūziku. Mākslinieki Serafims Rihters un Daniels Fernandezs stāsta, ka savā priekšnesumā aicinās domāt par vīrišķības tēmu.
Festivāla "Re Rīga!" radošais direktors Mārtiņš Ķibers stāsta, ka šī gada vadmotīvs ir "kopā" un daudzas izrādes caurvij kopā būšanas tēma, kā arī publikas iesaiste scenogrāfijā. Tostarp 14. un 15. augustā Vērmanes dārzā mākslinieki no Beļģijas aicinās uz rotaļīgu izrādi, kurā akrobāti būvēs horeogrāfiju no tādiem ikdienišķiem žestiem, kā rokasspiediens.
Cirka festivāls izies arī pilsētvidē ar izrādēm Vērmanes dārzā. Tur skatītājus gaidīs Rīgas cirka skolas priekšnesumi un Latvijas apvienības "SIXTH" laikmetīgās dejas izrāde visai ģimenei "Nofočē mani". Tāpat plaša festivāla programma ģimenēm un bērniem noritēs arī Uzvaras parkā Rīgas svētku ietvaros.
Laikmetīgā cirka festivāls turpināsies līdz sestdienai un tā ietvaros plānotas arī dažādas bezmaksas meistarklases un diskusijas profesionāļiem.
Pedagogi cerējuši, ka šī vasara būs mierīga, lai gan bijusi nojauta par pēkšņajām izmaiņām nozarē priekšvēlēšanu dēļ un arī tāpēc, ka notikusi valdības maiņa. Tā pēkšņi virzītās Izglītības un zinātnes ministrijas izmaiņas Latvijas Radio komentēja Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Tā esot bijusi ledusauksta ūdens šalts jau ne pārāk siltajā vasarā. Runa esot par izmaiņām devītklasnieku zināšanu vērtēšanā, skolu finansēšanā un par skolēnu skaitu izglītības iestādēs. No nākamā gada skolotājiem gaidāms algas pielikums, taču, vai tā notiks – droši varēsim būt tad, kad šī nauda būs kontā – pauda Vanaga.
Kartupeļi Latvijā pērn auga 7600 ha, šogad platības samazinājušās līdz 7200 ha. Pērn kartupeļu ražu nelabvēlīgi ietekmēja lietainā vasara, šogad raža varētu būt labāka, bet tas būs skaidri zināms tikai pēc kartupeļu novākšanas. Cenas kartupeļiem šogad ir zemākas – agrie kartupeļi vēl maksāja eiro kilogramā, bet lielākos apjomos tos iepērk par 16 santīmiem kilogramā. Tas, protams, ir izdevīgi pircējiem, bet neapmierina kartupeļu audzētājus.
Kā savaļā dzīvo zirgi un kādi ir bara likumi? Saruna ar Papes Dabas Parka saimnieku Intu Medni.