latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Otrdiena, 11. augusts, pl. 16:00

    Latvijā sāk operāciju "Vilkatis" nelegālās migrācijas ierobežošanai; pie Silenes atklāj pirmo migrantu izrakto tuneli.

    Gada inflācija jūlijā Latvija sarukusi līdz 2,6 %; lielākais sadārdzinājums − ar mājokli saistītiem pakalpojumiem.

    Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā steigšus pieņemt izmaiņas jaunajā skolu finansēšanas modelī „Programma skolā”, padarot to labvēlīgāku pierobežas pašvaldībām.

    Karstums un sausums Eiropā rada slogu ekonomikā.

    Jau apmēram trīs nedēļas Krievija īsteno jūras blokādi, neļaujot no Ukrainas izvest graudus.

    51 min
  • Latvijā sāk operāciju "Vilkatis" nelegālās migrācijas ierobežošanai

    Latvijas-Baltkrievijas pierobežā pirmo reizi atklāts migrantu izrakts tunelis. Tas noticis pusnaktī netālu no Silenes. Paralēli šim atklājumam no šodienas austrumu pierobežā ir sākta operācija „Vilkatis”. Mērķis – ierobežot nelegālo migrāciju. Par to ir paziņojusi valdība. 

    Migrantu izraktais tunelis atrasts Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 10 metru attālumā no žoga. Caur šo eju Latvijas-Baltkrievijas robežu nelikumīgi šķērsoja 15 migranti. Tā šodien informē Valsts robežsardze. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no „Nacionālās apvienības” devis uzdevumu noskaidrot, vai gar Latvijas robežu var noskenēt zemi.

    Kopumā šogad no Baltkrievijas pieķerti vairāk nekā 9,5 tūkstoši migrantu. Bet kopš 2021. gada, kad plūsma sākās, Latvijā nelegāli mēģinājuši tikt jau ap 50 tūkstošiem cilvēku.

    Lai nelegālo migrāciju ierobežotu, no šodienas līdz mēneša beigām austrumu pierobežā ir sākta operācija „Vilkatis”, par ko atbildīgs ir Krīzes vadības centrs.

    4 min
  • Krustpunktā: Transporta un mājokļa kompensācijas Saeimas deputātiem. Vai sistēma jāmaina?

    Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību. 

    Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

    Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu. 

    Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro. 

    Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?

    42 min
  • "Dabas koncertzālē" šogad nozīmīga loma būs invazīvajām dabas radībām

    Ja izdzirdam vārdu savienojumu “dabas koncertzāle”, gribas vaicāt, kurā vietā tā atrodas. Šķiet, ka šāds koncertzāles formāts galvenokārt vēsta par vietu. Tomēr ir kāda dabas koncertzāle, kas šo nosaukumu nes, apzīmējot pasākumu. Norisi, kurā katru gadu tiekas citā vietā dabā, to pārvēršot par koncertvietu tikai tāpēc, lai būtu blakus galvenajiem pasākuma vaininiekiem – augiem, kukaiņiem un citiem savvaļas iemītniekiem. Šogad pēc pāris gadu pārtraukuma “Dabas koncertzāle” atgriežas, lai aizvadītu 20 gadu jubilejas svinības. Gaidāmas gan izzinošas aktivitātes, gan multimediāla performance. Tajā nozīmīga loma būs invazīvajām dabas radībām, tostarp, latvāņiem, daudzgadīgajai mārītei, kā arī Spānijas kailgliemežiem, kuri klusēs... latviski.

    15 min
  • Kristofera Nolana episkā drāma “Odiseja”: kā senais darbs dzīvo mūsdienās

    Režisora Kristofera Nolana jaunā episkā drāma “Odiseja” mudinājusi Kultūras rondo atgriezties pie pirmsākuma - sengrieķu eposa „Odiseja”, lai labāk saprastu, kā tas dzīvo mūsdienās, ko akcentējam no garās notikumu ķēdes Odisejā.

    Aicinām jūs doties piedzīvojumu pilnā ceļojumā jeb odisejā. Vārds „odiseja” jau sen kļuvis par sugas vārdu, bet tā pamatā, protams, ir sengrieķu eposs – viena no vecākajām un ietekmīgākajām jebkad sarakstītajām grāmatām. Un tajā balstītā režisora Kristofera Nolana lielfilma „Odiseja”, kas šovasar sakūlusi pamatīgas putas kinomīļu, klasiskās literatūras pētnieku un citu interesentu lokos. Tas ir arī iemesls, kādēļ mēs Kultūras rondo nolēmām atgriezties pie pirmavota – Homēra „Odisejas”. Vai tās autors tiešām ir Homērs, gan ir jautājums, kas pētniekus nodarbina jau gadsimtiem. Arī par to runājam ar raidījuma viesiem – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docenti Ilonu Gorņevu un literatūrzinātnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku Jāni Ozoliņu.

    Kopā raugam aizlāpīt dažus robus zināšanās par šo literatūras klasiku un saprast, kā tā dzīvo mūsdienās – 21. gadsimtā. Un, protams, pieskaramies Nolana „Odisejas” interpretācijai uz lielā ekrāna, kā arī klausāmies arī zviedru komponista Ludviga Goransona mūziku filmai.

    36 min
  • RSU sadarbībā ar RTU pēta, kas notiek cilvēka organismā ekstrēmas slodzes laikā

    Latvijā 1. un 2. augustā pirmo reizi norisinājās pasaules taku skriešanas seriāla UTMB World Series posms "Gauja Trail by UTMB", kurā piedalījās pašmāju un ārvalstu ultraizturības skrējēji. Vienlaikus 50 K (53 km) un 100 K (91 km) distanču skrējēji kļuvuši par pasaulē unikāla zinātniskā pētījuma dalībniekiem. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kolēģiem pirmo reizi Baltijā analizēs ultraizturības skrējēju metabolomu, lai noskaidrotu, kas molekulārā līmenī notiek cilvēka organismā ekstrēmas fiziskās slodzes un atjaunošanās laikā.

    Šis pētījums būs unikāls pasaules mērogā tāpēc, ka tajā pirmo reizi tik plaši tiks pārstāvētas arī sievietes, kā arī tiks meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc pēc ultrasacensībām sportistiem mainās glikozes līmeņa regulācija asinīs. Pētījuma detalizēti secinājumi gan būs zināmi tikai pēc laika, bet par sportistu un viņu metaboloma pētniecības lielo nozīmi Zināmais nezināmajā saruna ar Daci Reihmani, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, Sporta un uztura izpētes laboratorijas vadītāju.

    24 min