latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Iepazīstinām ar Šeimusa Hīnija un Oušena Vonga dzejas krājumiem

    Izdevniecības “Neputns” bilingvālajā samta sērijā iznākusi īru dzejnieka Šeimusa Hīnija dzejas izlase “100 dzejoļi”, savukārt literatūras un kultūras portāls „Punctum” klajā laidis Oušena Vonga dzejoļu grāmatu “Nakts debesīs šautas brūces”. Ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu un tulkotāju Ievu Lešinsku, kuri strādājuši ar abu autoru darbiem, tiekamies Kultūras rondo.

    --

    Nobela prēmijas laureāts Šeimuss Hīnijs (Seamus Heaney, 1939–2013) ir pasaulē vispazīstamākais mūsdienu īru dzejnieks. Dzejnieka dzīves laikā iznākušie 12 krājumi liecina par viņa eksperimentiem ar dažādiem stiliem un poētikas paņēmieniem, tematiski vairoties no abstrakcijām, toties spilgti iezīmējot Ziemeļīrijas un Īrijas ainavu, vēstures kolīzijas un cilvēkus, kas viņam bijuši nozīmīgi. Pirmajā acu uzmetienā vienkāršie Hīnija dzejoļi ir sintaktiski bagāti, to faktūru veido instrumentārijs, ko piedāvā viņa trīs lieliski pārzinātās valodas – angļu, īru un latīņu. 100 dzejoļi ir dzejnieka ģimenes sastādīts pēcnāves krājums, un tas sniedz samērā vispusīgu ieskatu viņa poētiskajā mantojumā. Krājuma atdzejotāja ir Ieva Lešinska.

    Oušens Vongs ir viens no izcilākajiem un pasaulē pazīstamākajiem amerikāņu mūsdienu dzejniekiem. 2021. gadā "Jāņa Rozes" apgāds izdeva viņa romānu "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi", kuru tulkojusi Ieva Lešinska. Taču pirmo plašāko atzinību Vongs ieguva tieši ar 2016. gada dzejoļu krājumu "Nakts debesīs šautas brūces", kurā, savijot Vjetnamas kara, antīkās mitoloģijas un mūsdienu Amerikas tēlus un motīvus, attēlota kvīru pieredze, migrācija, vardarbība un intimitāte. No angļu valodas atdzejojuši Linda Mence un Ivars Šteinbergs.

     

    31 min
  • Aptaukošanās – problēmu var risināt, vispirms izprotot cēloņus

    Aptaukošanās ir kompleksa problēma, ko jārisina, izprotot cēloņus un rīcību, kas pie tās noved un arī iespējamos risinājumus. Kādi tie ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

    Diskutē Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un klīnikas "Aiwa" un Starptautiskā Bariatrijas ekselences centra ķirurgs Maksims Mukāns.

    "Veselīgs, sabalansēts uzturs un ilgstoši," mudina Sigita Pastare.

    "To, ko mēs varējām ēst 20 gadu vecumā, to nevar vairs pie tām pašām fiziskajām aktivitātēm ēst 40 gadu vecumā, jo vielmaiņas procesi fizioloģiski kļūst lēnāki," norāda Sigita Pastare. "Arī pētījumos ir konstatēts, ka arī fiziskā aktivitāte cilvēkiem ar gadiem kļūst mazāka. Un arī, protams, to veicina gadu no gada mūsu apkārtējā vide."

    "Ne vienmēr holesterīna līmenis korelē ar aptaukošanos. Praksē mēs redzam pietiekami daudzas pacientus ar normālu svaru vai pat samazinātu ķermeņa svaru, bet augstiem holesterīna līmeņiem. Un tas nozīmē, ka ir nesabalansēts uzturs, kurā samērā daudz ir produktu, kas satur taukus slēptā veidā un trūkst šķiedrvielu, trūkst pareizi pagatavotu dārzeņu," skaidro Sigita Pastare. "Protams, ka kabaci varam tvaicēti pagatavot cietu, kraukšķīgu, bet varam kārtīgi pannā ar eļļu un taukiem sacept, un tad veselīgums būs daudz mazāks. Vai kabaču pankūkas, kas laukos iecienītas. Jāēd visiem ir veselīgi un jāatrod laiks zivtiņai un veselīgi jāpagatavo."

    Viņa norāda, ka jūras un okeāna zivīs ir labais holesterīns jeb ABL lholesterīns, kas palīdz samazināt slikto holesterīnu jeb zema blīvuma holesterīnu. 

     

     

    48 min
  • Pētnieks: Politiķi Latvijā nav ieinteresēti kvalitatīvā sabiedriskajā medijā

    Latvijas politiskā elite nav ieinteresēta neatkarīgā un kvalitatīvā sabiedriskajā medijā. Tai nav priekšstata, ka demokrātijas kvalitāte ir cieši saistīta ar mediju kvalitāti un ka šādi mediji ir spējīgi kritizēt varu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kultūrpētnieks Deniss Hanovs.

    Viņš norādīja, ka vara Latvijā šobrīd seko seniem boļševiku priekšstatiem, ka kritika ir elites apdraudējums un tā steidzīgi jāsargā. Tādēļ pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas skar kopīgas nācijas veidošanu. Sabiedriskajiem medijiem izklaides laikmetā ir ļoti būtiska nozīme, kas iekļauj sevī priekšstatu par to, ka mazākumtautības ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa.

    --

    Saeima otrajā lasījumā šodien, 23. jūlijā, lems par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā. Tas paredz atteikties no līdzšinējā pienākuma veidot saturu mazākumtautību valodās, nosakot, ka turpmāk tās būs tiesības, nevis obligāts pienākums.

    11 min
  • Saeimas vēlēšanās: cik tās ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti

    Tiesības vēlēt ir vienas no svarīgākajām pilsoņa tiesībām demokrātiskā valstī. Taču cilvēkiem ar invaliditāti šo tiesību izmantošana ne vienmēr ir tik vienkārša. Ierasties vēlēšanu iecirknī, saņemt vēlēšanu zīmes, aiziet līdz balsošanas kabīnei, izvēlēties sev tīkamāko partiju sarakstu, izdarīt atzīmes un aploksni iemest vēlēšanu urnā – vairākumam tie ir daži pavisam vienkārši soļi. Taču, ja vēlēšanu zīmi neredzi, var nākties lūgt kāda palīdzību un līdz ar to viņam atklāt savu izvēli.

    Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikušas 72 dienas, un pašlaik daudz domājam par to, kā tās pasargāt no gaisa telpas apdraudējumiem, hibrīduzbrukumiem un tehniskām ķibelēm. Taču vai esam pietiekami padomājuši arī par cilvēkiem, kuriem grūtības var sagādāt pati balsošana? Skaidrojam, cik pieejamas vēlēšanas ir cilvēkiem ar invaliditāti.

    --

    Centrālā vēlēšanu komisija neievāc datus par to, cik vēlēšanās piedalās cilvēki ar invaliditāti, un, visticamāk, to nedarīs arī oktobrī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās. Komisija gan pieļauj, ka šādu vēlētāju īpatsvars varētu būt mazāks par vienu procentu. Atsevišķi tiek uzskaitīta balsošana vēlētāju atrašanās vietā. To līdz šim nevienās vēlēšanās nav izmantojuši vairāk par 0,7 procentiem balsotāju.

    6 min
  • Vērīgie atradīs visus Strenču pilsētvidē paslēpušos izstādes "Atrašanas vietas" objektus

    Īpaši radošs un dzīvespriecīgs gars šovasar valda Strenčos, kur kopš pavasara pilsētvidē ik pa laikam parādās kāds jauns mākslas fakts vai objekts. Visi tie iekļaujas izstādē ”Atrašanas vietas”, ko organizē apvienība ”Orbīta” sadarbībā ar citiem pazīstamiem māksliniekiem. Šobrīd radīti jau 14 mākslas objekti un instalācijas, kas saspēlējas ar pilsētvidi un daļēji ir tajā paslēpušies. Apmeklētājiem tos atrast palīdzēs speciāli izveidota karte, bet lai atrastu visus, būs jābūt ļoti vērīgam.

    Skaniska instalācija atrodas Strenču tirgus laukumā, un tas ir radioaparātu koris. Ko tas atskaņo? – stāsta viens no izstādes kuratoriem un māksliniekiem Artūrs Punte.”Mēs paši uzlikām tirgus laukumā vairākus radio aparātus, tur ir vairāki paviljoni, tirdzniecības nojumītes, kas veido tādu kompleksu, un zem katras nojumītes stāv radio aparāts, kurš reizi stundā atskaņo dziesmu par Strenčiem, un šī dziesma beidzas ar Gerda Lapoškas pateikto pareizo laiku apaļajā stundā.”

    Instalācija saucas ”56’45””, kas norāda uz precīzu laiku, kad dziesma katru stundu sāk skanēt, lai pēdējais akords izskanētu tieši pirms apaļās stundas.

    Viens no pamanāmākajiem objektiem ir Oto Holgera Ozoliņa darbs ”Mantija”. Tas ir mājas jumta fragments, kas ļauj skatītājam pašam iztēloties – vai ēka lien ārā no zemes, vai, tieši otrādi, grimst tajā iekšā. Nejauši, bet simboliski šim mākslas darbam izvēlēta zīmīga vieta. Kādreiz tajā atradās Strenču visu laiku greznākā celtne – centrālā viesnīca, kas kara gados nodega. Arī šis objekts ir skanisks.

    Saspēli ar pilsētas infrastruktūru veido apvienības ”Poētiskais robotisms” instalācija ”Emociju šķirošanas laukums”, kurā iekļaujas trīs krāsu konteineri, katrs savām emocijām – pozitīvajām, negatīvajām un neitrālajām.

    Ir vairāki darbi, kas saspēlējas ar pilsētas informācijas telpu – ceļa zīmēm, norādēm, iestāžu izkārtnēm, reklāmām un sludinājumiem, ēdienkartēm un citiem informācijas nesējiem.

    Piemēram, blakus vienam no parka soliņiem Artūrs Punte izveidojis autobusa pieturai līdzīgu zīmi, uz kuras ir pulksteņa simbols, kas saucas ”Laiks” un kam apakšā esošā papildzīme vēsta – ”Apstājas pēc pieprasījuma”.

    Semjons Haņins savukārt kā atsauci uz ielu nosaukumu plāksnītēm izveidojis plāksnītes ielu stūriem, kuru nosaukumi veidoti, savienojot abu ielu nosaukumus, tā, piemēram, tagad pilsētvidē ir Ugunsbaznīcas stūris, Trimnīcas stūris, Slimola stūris, Valverīnas un vēl citi stūri.

    Artūrs Punte stāsta, ka strencēnieši visas šīs mākslinieciskās intervences uztver atbalstoši un ar humoru.

    Izstāde ”Atrašanas vietas” Strenču pilsētvidē būs apskatāma līdz septembra beigām.

    5 min
  • Atbalsta Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fonda izveidi; nav skaidrs, kur naudu ņemt

    Ap 50 miljoniem eiro gadā no valsts budžeta vajadzēs, lai izveidotu Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fondu. Tādu ieceri šodien ir atbalstījusi Saeimas atbildīgā komisija, bet šobrīd gan nav skaidrs, kur šādu naudu ņemt. Fondā līdzekļi būtu paredzēti Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībām, bet šodien izskanēja arī piedāvājumi to paplašināt ar Vidzemes pierobežas pašvaldībām.

    4 min
  • Trešdiena, 22. jūlijs, pl. 16:00

    Vai Ungārijas bankas ienākšana Latvijā jāvērtē arī no politiskā aspekta?

    Ap 50 miljoniem eiro gadā no valsts budžeta būs nepieciešams, lai izveidot Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fondu.

    Rinkēvičs: Tieši militāri draudi no Krievijas nav novērojami, taču sabiedrībai jābūt modrai.

    Francijas vides ministre Monika Barbu paziņojusi par atkāpšanos saistībā ar parlamentā pieņemto likumprojektu, kas atļauj lietot bitēm kaitīgus pesticīdus.

    Zemniekiem, kas cietuši zaudējumus pērn slikto laika apstākļu dēļ, valsts papildus piešķīrusi 4 miljonu eiro atbalstu.

    46 min