latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Labāk jau laikus sakārtot apkures sistēmu nākamajai sezonai

    Līdz 1. novembrim vēl laika gana, bet kāpēc gan nesagatavoties apkures sezonai laikus un nesavest kārtībā mājas apkures sistēmu jau tagad? Par apkures sistēmas sagatavošanu drošai ekspluatācijai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par apkures sistēmu apkopi stāsta un ugunsdrošību atgādina sertificēts skursteņslaucītājs Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.

    46 min
  • Kaspars Gorkšs: Nepieciešams redzējums, kādu vēlamies darbaspēka piesaistes mehānismu

    Jaunās valdības dialogs ar uzņēmējiem sākotnēji bijis ļoti aktīvs, un darba devēji saprot, ka šai valdībai nav atlicis daudz laika strādāt, taču cer uz politisko gribu ieviest valsts budžeta taupības pasākumus nākamajam gadam. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs.

    Uzņēmēji cerot uz vismaz piecu procentu samazinājumu budžeta izdevumos. Savukārt pašiem darba devējiem galvenā problēma pašlaik ir darbaspēka trūkums, teica Gorkšs.

    "Darba tirgus šobrīd ir karsts, darbinieku trūkst, tie ir nepieciešami. Diskusijas tonis vai veids, kā mēs runājam par darbaspēku kopumā, atstāj atskaņas arī starptautiskā vidē. Bet pirmām kārtām mums ir jārūpējas par valsts drošību, un šeit Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem un uzņēmēju pārstāvjiem viedoklis sakrīt. Bet ir nepieciešams skaidrs redzējums, kādus mēs vēlamies darbaspēka piesaistes mehānismus," norāda Gorkšs.

    Valsts nākamā gada budžets un darbaspēka pieejamība lauksaimniecības darbiem un citās nozarēs būs galvenie temati, ko darba devēji šodien pārrunās ar Valsts prezidentu.

    12 min
  • Matīss Ozols izrādē "Meklējot okeānu" stāsta par piedzīvoto, lai pārvarētu krīzi

    Kā pārvarēt dzīves krīzi? Izrādes “Meklējot okeānu” autoram un stāstniekam Matīsam Ozolam ir ieteikums. Būdams Jaunā Rīgas teātra aktieris, viņš pieņēma lēmumu atteikties no stabila darba, ierastās dzīves un materiālās drošības, lai dotos uz Jaunzēlandi – pasaules malu, kur neviens nevarēja garantēt panākumus, drošību vai skaidru nākotnes plānu. “Meklējot okeānu” apvieno personīgo pieredzi, oriģinālmūziku, humoru un aizkustinošus dzīves piedzīvojumus.

    Kamēr radošā komandu gatavojas izrādei, Pavilostas mākslinieku rezidences "PAiR" pagalmā pulcējas vasarnieki. Uz improvizētas skatuves uzmanības centrā ir galvenā dekorācija – pavecs auto. Kad ģitāra noskaņota, izrāde var sākties.

    "Varbūt kāds no jums šobrīd iet cauri ceturdaļmūža krīzei, varbūt kādam ceturdaļmūža krīze vēl ir priekšā. Varbūt kāds jau cīnās ar pusmūža krīzi. Varbūt kāds no jums nemitīgi dzīvo krīzē. Lai vai kādā dzīves posmā jūs šovakar būtu, esmu ļoti laimīgs jūs šeit redzēt."

    Izrādes galvenais varonis ir pats aktieris Matīss Ozols, kurš pirms diviem gadiem nolēma, ka dzīvē kaut kas jāmaina un aizbrauca prom uz Jaunzēlandi, prom nezināmajā. 

    Prom no Latvijas Matīss aizbrauca 2024. gadā. Gadu nodzīvoja Jaunzēlandē, pēc tam pāris mēnešus Bali, Taizemē un Šrilankā. Savus laimīgākos mirkļus aktieris atceras esot pie dabas, kad pēc darba varēja doties uz okeānu sērfot, kāpt kalnos vai darīt jebko citu, ko tajā brīdī gribējās.

    Izrādē skan dažādi stāsti no ceļojumā piedzīvotā un pārdzīvotā, kā arī paša autora dziesmas.

    Nu jau gadu Matīss Ozols  ir mājās, atpakaļ arī darbos, projektos un radošos plānos. Kā pats smej, ceļojums uz Japānu, visu laiku pārceļās, jo dienas kārtībā parādās kāds steidzams darbs un negribas pievilt kolēģus. Neskatoties uz pieredzi profesionālā teātri, Matīss Ozols atzīst, ka tieši “Meklējot okeānu” izrādes viņam ir izaicinājums – nostāties skatītāju priekšā ar savu stāstu un dziesmām, kas sarakstītas izrādei. 

    6 min
  • Organizāciju psiholoģe Marta Karlsone. Meklējam balansu starp darbu un dzīvi

    Labu organizāciju mēdz salīdzināt ar cilvēka ķermeni – katram orgānam ir sava loma, un tikai kopā tie spēj nodrošināt veselīgu darbību. Arī organizācijās katram cilvēkam un komandai ir sava nozīme. Bet kur slēpjas komandas psihe, un kas veido tās emocionālo veselību? Par to saruna ar organizāciju psiholoģi Martu Karlsoni.

    44 min
  • No pamatiem līdz jumtam 13.07.2026.

    Šoreiz raidījumā dominē klausītāju iesūtītie jautājumi par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu. Ierakstu klausieties audio pielikumā.

    1.jautājums. Veca koka stāvbūve. Jāķeras pie darba, lai savestu kārtībā. Izņemta vecā koka grīda, vietā plānots ieliet melno un betonu siltajām grīdām.

    1.1. Ko likt vertikālē starp vainagbaļķiem un ielieto betonu? Šie materiāli viens ar otru nedraudzējas. Kokam jāelpo un mitrumam nevajadzētu uzkavēties.

    1.2. Jāsiltina 1. stāva griesti. 2. stāvs praktiski ir aukstie bēniņi. Šobrīd „pīrāgs” šāds: kaļķa apmetums, 25mm dēlis, apmēram 70mm iebērti izdedži/smilts, pa virsu uzsista 25mm dēļu grīda. Plānots to mainīt uz šādu variantu: fibrolīta akustiskās plāksnes, piesistas pie tiem pašiem 25mm dēļiem, veco smilti/izdedžus izņemt un aizstāt ar mīksto akmens vati. Sākumā būs jāiztiek ar 100mm, pēc tam papildināt līdz 300mm. Vai tā var darīt? Vai „pīrāgā” obligāti vajadzētu iekļaut arī plēvi? Mieru nedod mitruma iekļūšana vatē. Protams, ja vati aizstātu ar kokšķiedru, tad uztraukumam nebūtu pamata.

    2.jautājums. Par 30cm guļbaļķu mājas siltināšanu no iekšpuses. Vēlos izmantot tikai dabai draudzīgus materiālus. Uz baļķu sienām plānoju stiprināt vienā vai divās kārtās 25mm fibrolīta plāksnes, apstrādāt ar ģipša apmetumu vai apšūt ar dēlīšiem.

    2.1. Vai tā ir laba izvēle? Vai fibrolīta plāksnes var ieklāt arī vannas istabā?

    2.2. Ar ko un kā aizpildīt guļbaļķu spraugas? Kāds izskatīsies sienas „pīrāgs”?

    2.3. Kādu siltinājuma materiālu Jūs ieteiktu? Cik biezam jābūt siltinājumam?

     

     

    25 min
  • Iekšlietu ministrs lauzis sadarbības līgumus ar biedrībām, kas palīdz bēgļiem

    Vispirms ir jārūpējas par mūsu pašu pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem. Tā savus nesenos lēmumus – atsaukt projektu par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu un lauzt sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" – skaidro iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Ministrs uzskata, ka valstij jāmaina līdzšinējā pieeja migrācijas politikā. Tikmēr viena no memorandu zaudējušajām biedrībām pārmetumus noraida, bet eksperti brīdina, ka šādi lēmumi var radīt bažas par valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātijas principiem. 

    Lēmumu lauzt iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pamato ar Iekšlietu ministrijas un Eiropas Savienības finansēto projektu izvērtēšanu.

    Viņš apgalvo, ka vienā no izlases kārtā pārbaudītajiem projektiem Finanšu ministrija konstatējusi būtiskus pārkāpumus un secinājusi, ka piešķirtais finansējums varētu būt jāatmaksā pilnā apmērā. Vienlaikus ministrs norāda, ka tiek vērtēti arī citi projekti, kuros, viņaprāt, saskatāmas aizdomīgas aktivitātes un atsevišķos gadījumos varētu būt nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Kā piemēru viņš min projektus, kuros par integrācijas pasākumiem uzdotas tādas aktivitātes kā cilvēku vešana uz cirku.

    Dombrava arī uzsver, ka organizācijām, kuras saņem Eiropas Savienības finansējumu, jāatbilst nevainojamas reputācijas un nacionālās drošības prasībām, taču vienai no organizācijām pirmajā instancē ir notiesājošs spriedums, kas, viņaprāt, izslēdz iespēju pretendēt uz šādu finansējumu.

    Sižeta tapšanas laikā no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” Latvijas Radio atbildi nesaņēma.

    Savukārt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte uzskata, ka starp organizāciju un Iekšlietu ministriju izveidojies nopietns pārpratums. Viņas ieskatā ministra publiskie pārmetumi neatspoguļo biedrības faktisko darbu un daļa no izskanējušās informācijas nemaz neattiecas uz organizāciju.

    5 min
  • Pirmdiena, 13. jūlijs, pl. 16:00

    Uzņēmums "Latvijas valsts meži" iegādājies zemi 5800 hektāru platībā, no kuriem 4800 hektāru ir mežs Ludzas novada Pasienes pagastā.

    Brīvdienās trīs traģiskos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši seši cilvēki. Tāpat nedēļas nogalēs uz Latvijas autoceļiem regulāri tiek pieķerti dzērājšoferi.

    Jānis Dombrava ir lauzis iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls".

    Valsts policijas koledža šogad atzīmē divas jubilejas - 35 gadus kopš Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centra izveides un 20 gadus kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas kā policijas pakļautībā esošas izglītības iestādes.

    Vakardienas spēcīgais negaiss un vēja brāzmas valsts dienvidaustrumu daļā radījušas nopietnus postījumus tieši Rēzeknes apkārtnē.

    40 min
  • Dzīve tur rit tik tālu citā pasaulē. Ko nozīmē būt latvietim Meksikā?

    Latviešu tur patiešām maz, neviens pat lāga nezina, cik mūsu tur ir, jo dzīve rit tik tālu citā pasaulē, bet ciemiņus no Latvijas ciemos gaidām un cenšamies nepazaudēt latvietību, Tā par dzīvi Meksikā stāsta šīs reizes raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts sarunas dalībnieki, lai ļautu mums iepazīt, ko nozīmē būt latvietim Meksikā, šajā krāsainajā un kontrastu pilnajā zemē.

    Vai latvieši tur ir iemācījušies dzīvot lēnāk un iespējams, svinēt dzīvi? Vai, dzīvojot Meksikā, izdodas laiku pa laikam sastapt arī kādu savējo?  Un cik atvērti stāstīt par Meksiku tautiešiem, kuri gribētu uz šo zemi doties ceļojumā, ir tur dzīvojošie latvieši?

    Sarunājas Katrīne Freidenfelde, kura dzīvo Mehiko, bet šobrīd viesojas Latvijā, fotogrāfe Eva Šica un grafiskais dizaineris Kristiāns Šics, Monika Jansone dzīvo Montenero un vada ceļojumu aģentūru kopā ar vīru, mūziķe Madara Jauģiete dzīvo Tolukā, mājās viņa ar meitiņu Terēzi sarunājas tikai latviski, tāpēc saka, ka latviešu valodas nepietrūkst.

     

    42 min
  • Kā palīdzēt vecākiem, ja bērnam ir smagas uzvedības grūtības?

    Smagas bērna uzvedības grūtības skar ne tikai pašu bērnu, bet arī visu ģimeni. Kad bērns melo, manipulē, apmelo vecākus vai kļūst agresīvs, vecāki nereti izjūt izsīkumu, kaunu un sastopas ar stigmatizāciju. Raidījumā Ģimenes studija skaidrojam, kur vecākiem meklēt atbalstu un nepieciešamos resursus?


    Analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Latvijas Universitātes profesore, klīniskā un veselības psiholoģe Ieva Bite, Bērnu aizsardzības centra Projekta atbalsta pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadītāja Inga Gulbe, kā arī Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Inga Martinsone.

    Ierakstos uzklausām divu mammu pieredzes stāstus.

    54 min