latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • ASV Neatkarības deklarācija - būtisks dokuments pasaules valststiesiskajai jomai

    Nule kā Savienotajās Valstīs un zināmā mērā visā pasaulē atzīmēja apaļu jubileju, proti, 250. gadskārtu kopš Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Tātad 1776. gada 4. jūlijs, kad Savienoto Valstu tobrīd koloniju, šobrīd mēs tās pazīstam jau kā pavalstis, pārstāvji pieņēma šo savai vēsturei ļoti nozīmīgo dokumentu, kas tiek uzskatīts par Amerikas Savienoto Valstu vēstures aizsākumu. Tas ir arī ļoti nozīmīgs teksts pasaules valststiesiskajai, cilvēktiesību un vispār tiesiskās domas jomai. Par to arī saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Augstākās tiesas senators Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Pleps.

    Šajā reizē nerunāsim par to politisko un militāri politisko kontekstu, jo tajā brīdī jau notiek karadarbība starp Britu impērijas spēkiem Ziemeļamerikā un koloniju spēkiem, un nebūt vēl nav skaidrs, kā tas viss varētu beigties. Britu karalis ir pasludinājis tai brīdī, ka deklarācijas pieņēmēji ir dumpinieki, valsts un monarha nodevēji un viņu rīcība pelna nāvi. No politiskā viedokļa un arī no tā laika valsts tiesisko priekšstatu viedokļa tā ir diezgan izteikta anomālija, ja tā varētu teikt. Revolūcija. Jo līdz tam tomēr pamatprincips ir, ka monarhs ir kā valsts suverenitātes nesējs un subjekts. No otras puses, jāsaka, ne jau tukšā vietā rodas šīs idejas. Saknes ir tajā pašā laikmetā. Tāpēc vispirms par to, kur smeļas iedvesmu "tēvi dibinātāji"? Uzreiz jāsaka, ka briti jau paši lielā mērā ar savu 17. gadsimta vēsturi un savu 17. gadsimta valststiesisko domu ir šo izauklējuši.

    30 min
  • Latvijas izlase - bronzas medaļnieki pasaules basketbola čempionāta militārpersonām

    Šoreiz raidījumā saruna ar 54.pasaules basketbola čempionāta militārpersonām laureātiem: viesos Latvijas izlases galvenais treneris Uvis Helmanis un kapteinis Mārtiņš Kravčenko. Latvijas komanda pasaules meistarsacīkstēs Francijā šogad izcīnīja bronzas medaļas, bet par čempioniem kļuva Lietuvas izlase.

    Nedēļas notikumu izlasē

    • Pasaules kausā futbolā zināmas visas četras pusfinālistes, par trofeju joprojām cīnās Spānija, Francija, Anglija un Argentīna;
    • Latvijas futbola klubi sāk Eirokausu vasaru;
    • Tenisiste Aļona Ostapenko izcīna Vimbldonas turnīra čempiontitulu jauktajās dubultspēlēs.
    • 51 min
    • Brisele: Aiņa Ulmaņa tulkotais Džona Foulza romāns; atgādinām par sēriju "Es esmu..."

      Grāmatu lasīšanai un sarunām nav ne sākuma, ne gala – viena ved pie nākamās, aizvedot arī uz citām vietām, laikiem un jauniem kultūras notikumiem. Tā bija arī Briselē, kur pēc mūsu sarunas Ilze Vesere interesējās par brāļu Kaudzīšu ceļojumu aprakstiem, lai salīdzinātu, kā viņi 19. gadsimta beigās redzēja Eiropas pilsētas. Viņa pati tikko pabeigusi pētījumu par latviešiem Briselē 20. gadsimta sākumā.

      Jau 1897. gadā tur studēja Augusts Bija, vēlāk viņam pievienojās Ģederts Eliass (Luiss Lilovs), viņa brāļi un māsa, kā arī Karolīna Kriņģele un Fēlikss Cielēns. Cielēns Briseli raksturoja kā tēlniecības un rožu pilsētu. 1914.gadā Briselē Miķelis Valters izdeva darbu par Latvijas nākotni. Pēc vairāk nekā simts gadiem mēs redzam citu Briseli – Eiropas institūciju un vēsturiskā centra līdzāspastāvēšanu.

      Ar šo pieturu Briselē Radio mazā lasītava noslēdz vasaras ceļojumu. Tur jau piecarpus gadus darbojas grāmatu klubs, Latvijas pārstāvniecībā izveidota latviešu bibliotēka, un Ainis Ulmanis nupat tulkojis Džona Foulza romānu "Daniels Mārtins".

      Briselē mums bija svarīgi atgādināt par romānu un monogrāfiju sēriju "Es esmu...", kurā iznākusi arī Arno Jundzes diloģijas otrā grāmata. Pirmā – "Es nemiršu nekad" – veltīta Eduardam Veidenbaumam, savukārt otrā, "Kārļa grāmata", stāsta par viņa brāli Kārli, kurš arī rakstīja dzeju.

      Raidījumu atbalsta:

      45 min
    • Skrunda: 360 miljonus gadus sena četrkāju zivs, senie ķēniņi un jaunāku laiku vēsture

      Skrundā kopā ar pedagogu un vēstures interesentu Aldi Zalgaucki staigājam pa pilsētas ielām, kur uzzinām, kādi amata pratēji reiz te dzīvojuši, apbrīnojam aptuveni 360 miljonus gadus sena dzīvnieka mulāžu, skatām seno vietvalžu koka skulptūras un viesojamies pie skrundenieka piektajā paaudzē, bijušā volejbola trenera Aināra Zankovska, lai uzklausītu viņa dzimtas stāstu.

      0 min
    • Suprātkys Pasīnē: pīrūbeža dzeivis stuosti

      „Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom.

      Itūreiz aicynojam īpazeit Ludzys nūvoda Pasīni. Kai pīrūbežā, kur sasajauc dažaidys kulturys, volūdys i dzeivis pīredzis, kur niu dzeivoj ap 200 cylvāku, Pasīnis vītys stuosti ir daudz leluoki par pošu cīmu. Vīns nu pazeistamuokajim i apmeklātuokajim objektim ir baroka arhitekturys pērle Pasīnis Svātuo Dominika Rūmys katūļu bazneica. Tū reizem sauc ari par Aglyunys bazilikys muoti deļ tam ka Pasīnis bazneica ir vacuoka par Aglyunys baziliku. Taipat Pasīnis bazneica ir īkļauta Latvejis ainovu duorgumu sarokstā.

      Vītejī sevi sauc par posīnīšim. Jī pyrmī nu reita sagaida sauli Latvejis austrumu tuoluokajā apdzeivuotajā vītā, kur da rūbeža ir viņ 2 km, i tū, kai Latvejis zalī meži puorīt Krīvejis zylajūs nu Bazneicys kalneņa var labi redzēt. Suprātkuos Pasīnē pīsadola: kulturys pasuokumu organizatore Jekaterina Sovāne, vītejuo īdzeivuotuoja Olga Kazaka, prīsters Vitālijs Filipenoks, zemnīku saimnīceibys „Purvmaļi” saimineica Skaidrīte Marčenoka, dobys saimnīceibys „Bites” saimineica i dobys turisma gide Ilga Ivanova, i pensionare, kaidreizejuo školys direktore Ilga Ērika Brice.

      Sarunys turpynuojums ar posīnīšim gaidams cytā raidejumā.

       

       

       

      31 min
    • Teātra garša. 2026. gads. Sarunājas Elīna Vāne un Imants Strads

      Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Sarunājas dzīvesbiedri - Valmieras teātra aktrise Elīna Vāne un Dailes teātra aktieris Imants Strads.

      42 min