
Sign up to save your podcasts
Or


Ar Ralfu pļāpājam par lasīšanu un robotiem. Lasām Pītera Brauna romānu par robotu nākotni cilvēku pasaulē "Robots savā vaļā. Bēgšana" ("Zvaigzne ABC") un bērnu literatūras un kultūras žurnālu "Lasis".
Tukuma novada Vānes pagastā tiekamies ar amatierteātra dalībniecēm un stāstos par teātra spēlēšanu arī uzzinām, kāpēc senajā bada pankūku receptē ir tik bagātīgas sastāvdaļas. Vānes bibliotekāre Sandra Kosogova stāsta, kā mežloki tika izvēlēti par pagasta simbolu, bet Vānes luterāņu draudzes priekšniece Vanda Bērziņa rāda 1983. gadā rakstītu laika kapsulu, ko parakstījuši vairāki tā laika mākslas un kultūras nozares aktīvisti.
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.
Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „breids, breižim”. Itai lobuok – olps, olpom.
Olpom – Baltu ciļmis cīši skaists, lobs vuords. Breižim, šaļtim, reizem, vysaiži var izsaceit, bet myusim ir olps, olpom, olpim. Vīnā olpā – vīnu breidi. Vīnā olpā maņ ruodejuos, ka es varātu tū dareit, a cytā olpā jau atsasaceju. Itymā olpā, itys olps – itys breids.
Zyrgu sātys „Klajumi” saimineica Ilze Stabulniece Kruoslovys nūvoda Kaplavā ar saimi audzej Latvejis škirnis zyrgus, organizej zyrgu izjuodis pa Daugovys lūkim i saimis restoranā ļaudim pīduovoj kulinaruo montuojuma lobumus, kod iedīņam ir stuosts: „Iz sadarbeibys daudz kas bolstās vysā pasaulī, par tū ka mes ari asim pasauļs, myusu Latgola, myusu Kruoslova.”
Latgolys pīrūbežā turisms nav tikai pakolpuojums, bet gon dzeivisveids, dzymtys stuosts i attīksme pret pasauli. Iz „Klajumim” cylvāki brauc na viņ iz zyrgu izjuodem, bet ari piec mīra i dobys spāka. Iz Latgolu juoatbrauc, „pyrmom kuortom deļ tuos leluos vierteibys – deļ myusu cylvākim – dzierdēt myusu bolsus, redzēt myusu patīsuos acis, saprast, kai mes dzeivojam, redzēt myusu lūpus, na viņ zyrgus, myusu dobu,” izsver Ilze Stabulniece.
Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „pūsts, pūstumi”.
Vīna nūzeime: pūstumi – dabasu zīmeļu puse. „Jei beja guojuse nu austrumu da rītumu, nu dīnvydu da pūstumu,” tai ir rakstejuse Ilze Sperga.
Cyta nūzeime – pūsteit, izpūsteit, iznycynuot. Juoņs Cybuļskis „Latgolys vuordā” roksta: „Radeituojs ir devs cylvāku izmontuošonai, leidzeigi kai šī ļaunumi pūsta cylvāku dzeivi, taipat apzineigi cylvāki meklej dažaidus ceinis leidzekļus šū ļaunumu apkaruošonai.”
Vēļ cyta nūzeime: pūsts – tukšs. Pūsts cylvāks. Pūsta runa. Pūsta gluoze. Vēļ var saceit dīks, dīka runa, dīka buteleite.
Pūsts – ļaunums. 1939. goda „Katuoļu Dzeivē” raksteits: „Bezdīveibys propaganda izplyust nu vysom pusem, i komunistiskuo literatura dažaiduokūs veidūs puorpludynoj vysu pasauli, nūdorūt lelu pūstu cylvāku goreigai i laiceigai dzeivei.”
Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Tiekas Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka un jaunais režisors Mārcis Broks.
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Maijas un Toma Zilbertiem Tukuma novada Matkules pagastā. Viņi pēc 10 Rīgā nodzīvotiem gadiem atgriezušies laukos, atjauno Maijas vecvecāku mājas un lauku sētā "Lejaskroķi" audzē 150 trušus, 130 vistas un 23 kazas, uzņem tūristus, piedalās Mājas kafejnīcu dienās un aktīvi iesaistās pagasta dzīvē. Ģimenē aug četri bērni.
Maija Latvijas Universitātē studēja pedagoģiju, Toms - Rīgas Tehniskajā universitātē apguva elektrozinātni. Pēc atgriešanās laukos Toms vēl turpināja strādāt Rīgā, kur uzstādīja saules paneļus, bet saprata, ka lauku māja prasa saimnieka klātbūtni. Toms ir arī prasmīgs amatnieks. Savukārt Maija Matkulē vadīja vietējo amatierteātri, bet tagad strādā ar bērniem.
"Lejaskroķi" trušu būri atrodas skaistā vietā, zem liela ozola zariem. Savulaik viņiem bija pat 700 truši, tagad bez mazuļiem ir 150. Bet kazu audzēšana bija Maijas sapnis. Savukārt pie Amulas upes saimnieki izveidojuši atpūtas vietu, kur uzņem viesus arī Mājas kafejnīcu dienās.
Saimnieki iesaistījušies arī Latvijas Dabas fonda projektā „Dabisko pļavu produkts”. Šogad Maija Zilberta uzrakstījusi arī divus projektus, lai saimniecības attīstībai piesaistītu papildus finansējumu.
Maijā ik gadu lielākais kino profesionāļu burziņš atrodams omulīgā Francijas kūrortpilsētiņā – šogad jau 79. reizi norisinājās Starptautiskais Kannu kinofestivāls, kas tobrīd kļūst par galveno kino ekrānu pasaulē.
Katrai kino nozarē iesaistīto grupai festivāls ir redzams teju no pavisam atšķirīgas šķautnes. Žurnālisti un kritiķi redz un pieredz vienu Kannu pusi, kino režisori un aktieri citu, un producenti - vēl citu, lai arī rindās uz kinozālēm mēs visi nereti satiekamies.
Uz Kannu kinofestivāla atskatu "Piejūras klimatā" aicināti gan producenti – kā pilnmetrāžai, tā īsmetrāžai –, gan kino veidotājus. Runājam par aizvadītā kinofestivāla iespaidiem, "Uļas" pirmizrādi, programmu "New producers Room", kā arī par bieži pilnmetrāžu spozmē nepamanīto – Baltijas īsfilmām gan Kannu kinofestivāla programmā, gan ārpus tās.
Studijā viesojas producenti Inese Boka-Grūbe no studijas "Mistrus Media", Guntis Trekteris no studijas "Ego Media" un Dārta Krāsone, kā arī režisore Egija Smeile, kas šobrīd vēl studē Nacionālajā filmu skolā.
Raidījuma producente – Ilze Medne.