
Sign up to save your podcasts
Or


Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ikgadējā pilnvarnieku sanāksme.
Vairāki mediji ziņo par ASV plāniem samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā.
"Delna" prezentē pētījumu par interešu pārstāvības atklātību pašvaldībās.
Nedēļas nogalē Ķegumā dunēs motociklu rūkoņa, jo "Zelta zirga" trasē jau sapulcējušies pasaules labākie motokrosa braucēji.
Tikai divas no Latvijas pašvaldībām šobrīd jau ieviesušas sistēmu, kas ļauj sabiedrībai redzēt, kas nodarbojas ar kādu grupu interešu lobēšanu. Un tikai sešās ir alternatīvie risinājumi, lai publicētu informāciju par lobētājiem. Jaunajā sabiedrības par atklātību „Delna” pētījumā secināts, ka lielākajā daļā pašvaldību nav ne šādas sistēmas, ne kādas alternatīvas, kaut arī interešu pārstāvība ir joma ar augstiem korupcijas riskiem.
Pēc diviem gadiem Latvijā jāsāk darboties jaunai interešu pārstāvības jeb lobēšanas sistēmai. To nosaka Interešu pārstāvības atklātības likums – kas paredz, ka valstī tiks izveidots lobistu reģistrs. Pienākums reģistrēties tajā būs interešu pārstāvjiem, kuri īsteno sistemātisku darbību. Tajā būs jāiekļauj arī dati par to, kura labā notiek lobēšana. Savukārt Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā varas pārstāvjiem būs jāfiksē – kad, par ko un ar ko notikusi tikšanās. Šie dati būs publiski pieejami bez maksas. Bet šobrīd interešu pārstāvība pašvaldībās, valsts mērogā, darbojās nesistemātiski. Lielākajā daļā no 42 Latvijas pašvaldībām nav sistēmas, kas ļautu sabiedrībai sekot līdzi šim procesam. Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Artūrs Bikovs stāsta, ka tādas sistēmas ir tikai divās – Rīgā un Smiltenē.
Vuiceibu gods školuos ir beidzīs, tok palīk vaicuojums par školānu kaviejumim. Vaļsts izgleiteibys statistika ruoda, ka Latgolā, Ludzys i Bolvu nūvodā, ir vysuleluokais školānu kavātūs stuņžu skaits – Ludzys nūvodā kavātys videji 108 stuņdis iz školānu, Bolvu nūvodā – 99 stuņdis iz školānu.
Kai školānu kaviejumi ītekmej vuiceibu procesu i školānu sekmis, saruna ar Ludzys nūvoda Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Guntu Stoleri, Bolvu nūvoda Ruguoju vydsškolys direktori Ivetu Arelkeviču, Bolvu Vaļsts gimnazejis vacuoku padūmis prīšksādātuoju Sandru Kindzuli i psihologi, saimis muokslys terapeiti Aloidu Jurčenko. Kai planavoj rysynuot i mazynuot kaviejumu skaitu, komeņtej Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis biroja vadeituojs Rūdolfs Kalvāns.
Sarunu voda Beatrise Borise.
Ģimenes studijā šoreiz tiekamies ar Dabiņu ģimeni, kas mīt Pierīgā un audzina četrus bērnus. Vecākajam dēlam Jānim ir jau desmit, bet jaunākie – Anna, Emīls un Miks – ir trīnīši.
"Ar trīnīšiem viss ir citādāk," saka vecāki Jānis un Dina.
Viņi pieredzējuši nopietnas pārbaudes un saņēmuši brīdinājumus par iespējamām problēmām jau trīskāršās grūtniecības laikā. Mājās pārbraucot ieviests dzelžains režīms, lai spētu paveikt visu ikdienā nepieciešamo. Kopumā savu pieredzi viņi tomēr sauc par veiksmes stāstu, jo viņu dzīve ir prieka, smieklu, jā, arī haosa un blēņu pilna.
Tagad, kad brašā jaunāko trijotne jau nedaudz paaugusies, apmeklē dārziņu un mamma atgriezusies darba dzīvē, Dabiņi var nedaudz atskatīties uz līdz šim piedzīvoto un dalīties savā neparastajā pieredzē.
Ir pagājusi pirmā darba nedēļa jaunajai valdībai: būs biežākas Ministru kabineta sēdes, premjers aktīvi izmanto sociālos medijus, jaunie ministri sāk iepazīstināt sabiedrību ar savām prioritātēm. Krustpunktā pārskatām nedēļas aktualitātes. Notikumus analizē portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, portāla Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.
Krustpunktā Brīvais mikrofons pilsētvides un pilsoniskās līdzdalības aizstāvis, Ķengaraga apkaimes iedzīvotāju, biedrības "Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm" dibinātāju Gints Kaunisti.
Papīram var dot dzīvību ne tikai no tā salokot origami dzīvnieciņu. To var iekustināt arī tam vienkārši pieskaroties un sekojot impulsiem, kas to virza kustībā uz priekšu. Tieši tā šis materiāls mijiedarbojas ar cilvēka ķermeni performancē “Atlobīšanās”. Materiālā kustību performance ir daļa no režisores Māras Gaņģes ilgāka mākslinieciski pētnieciskā procesa. Viņa pamazām izstrādā doktora darbu, kuru vēlas saistīt ar to, kā veidojas cilvēka attiecības ar materialitāti. Kā papīrs pārņem cilvēku, liekot dzīvajam ķermenim sekot it kā nedzīvajām loksnēm?
Nedēļas nogalē jau 54. reizi uz tradicionālo lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu cilvēku tūkstošus pulcēs Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Bet tā vien liekas, ka garas automašīnu rindas pie Rīgas robežas muzeja tuvumā, kas senākos laikos bija tikai jūnija gadatirgus pazīme, redzam arvien biežāk. Par to, kā šodien klājas Brīvdabas muzejam, Kultūras rondo runājam ar muzeja vadītāju Zandu Ķergalvi un Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja keramikas krājuma speciālisti Elīnu Guščiku, jo nupat muzejā atklāta izcilā keramiķa Jāņa Krieva darbnīcas simtgadei veltīta izstāde. Arī Brīvdabas muzeja gadatirgus šogad notiks keramikas zīmē.
--
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē atklāta izstāde “Uzmanīgi! Māla trauki. Jāņa Krieva keramikas darbnīcai 100”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Tukuma muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.
Izstāde ir veltīta Jāņa Krieva keramikas darbnīcas simtgadei. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Tukuma muzejā un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas lielākās Tukuma keramikas kolekcijas. Izstādē kopumā būs apskatāmi vairāk nekā 450 Jāņa Krieva keramikas darbnīcas un kombināta “Māksla” Tukuma darbnīcas priekšmeti, pēc iespējas pilnīgāk atklājot to veidu, formu, glazūru un ornamentu daudzveidību. Izstādē būs eksponēta arī kafijas servīze no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma.
Jāņa Krieva keramikas darbnīca darbojās līdz 1945. gadam, kad uz tās pamata tika izveidota PSRS Mākslas fonda Latvijas republikāniskās nodaļas ražošanas kombināta “Māksla” Tukuma keramikas darbnīca. Jānis Krievs līdz 1948. gadam bija arī šīs darbnīcas vadītājs, lielā mērā turpinot 20. gs. 20. – 30. gados aizsāktās keramikas tradīcijas.
Izstāde “Uzmanīgi! Māla trauki. Jāņa Krieva keramikas darbnīcai 100” būs apskatāma Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē līdz 16. augustam.