latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Cēsīs notiks svētki sieviešu un vīru koriem: zvaigžņu stunda koristiem un diriģentiem

    Jau rīt, 6. jūnijā, Cēsu Pils parka estrādē notiks sieviešu un vīru koru svētki, kuros pulcēsies ap 2000 dziedātāju. Svētkos piedalīsies 77 sieviešu un 22 vīru kori, visi šādi kori, kuri darbojas Latvijā. Viņi izdziedās tieši šim sarīkojumam veidotu muzikālo programmu, kurā latviešu kormūzikas klasika satiksies ar mūsdienu komponistu darbiem. 

    Sieviešu un vīru koru svētki notiek ik pa pieciem gadiem. Tie ir nozīmīgs solis ceļā uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kas gaidāmi 2028. gadā.

    5 min
  • Lai saņemtu pabalstus, no nākamā gada, visticamāk, vairs nevajadzēs iesniegumus

    Pašlaik slimības pabalsts no 10. slimības dienas netiek piešķirts automātiski, bet personai tas jāpieprasa kā pakalpojums "Latvija.gov.lv" portālā. Latvijas Radio saņēmām klausītāja neizpratnes pilnu ziņu par šādu kārtību. Klausītājs uzskata, ka šis ir viens no birokrātijas piemēriem, kas būtu steidzami jārisina.

    Kad un kā kārtību varētu mainīt, skaidrojam jaunākajā ierakstā sērijā „Jēgpilna birokrātija”.

    4 min
  • Regīna Deičmane: Mežotnē visos gadalaikos ir skaisti!

    "Neatliekamās sarunas" viešņa - Mazās Mežotnes pils saimniece, tēlniece Regīna Deičmane.

    Uzzinām, kā sākusies Mazās Mežotnes pils vasaras sezona un kādas solās būt Pētera Vaska 80. dzimšanas dienai veltītās "Svinības" 6. jūnijā, kurās piedalīsies krietns mūziķu pulks, un kurām sagatavoti  sen nedzirdēti un nedaudz piemirsti instrumentālie skaņdarbi un dziesmas. Kas tie būs, paliks noslēpums līdz pat koncerta sākumam...

    Sarunā - arī par pārējiem Mazajā Mežotnes pilī plānotajiem vasaras koncertiem, par Pētera Vaska fonda darbību un vēl citām ārpusmuzikālām norisēm šajā kultūrvietā. Regīna stāsta arī par rosību darbību atjaunojušajā Mežotnes pilī, kur 6. jūnijā tiks atvērta vēsturiska izstāde "Mūzu galms. Kurzemes hercogienes Dorotejas salons Lēbihavas pilī Ernsta Velkera karikatūrās".

    Regīna Deičmane: Pētera Vaska jubilejai veltītā koncerta "Svinības" ideja radās pusotru gadu atpakaļ, tiekoties ar Juri Vaivodu. Viņam bija nodoms iet un skatīt, kādas un kur vēl varētu būt saglabājušās Pētera Vaska radītas notis, kuras nav lietā liktas ļoti sen. Mani šī ideja ārkārtīgi uzrunāja, jo sapratu - jā, jubilejas koncertu būs ļoti daudz, ļoti skaisti, īpaši, visi veltīti Pēterim Vaskam viņa jubilejā, bet mums ir jāveido kaut kas atšķirīgs. Pirmkārt, mums ir kamerzāle, mēs nevaram aicināt lielu sastāvu.

    Mums ir daudz un interesanti kamermūzikas koncerti bijuši, bet šis, ar tik lielu un daudzveidīgu sastāvu, būs arī mums liels izaicinājums.

    Taču tieši tas man šķita interesanti un uzrunājoši. Gribējās, lai arī pats Pēteris var dzirdēt kaut ko citādu un lai tās arī viņam būtu svētku sajūtas un svinības. Tā kā piedalās tik daudz mūziķu un aktieru, dzima nosaukums “Svinības”.

    Rūta Paula: Koncertam ir apakšvirsraksts vai moto “Sen nedzirdēti un nedaudz piemirsti instrumentālie skaņdarbi un dziesmas”, tātad notiks gan spēlēšana, gan dziedāšana. Kas būs šajā kuplajā mūziķu pulkā?

    Regīna Deičmane: Es, protams, vienmēr vēlos, lai piedalītos tie, kas pie mums jau ir bijuši, kam ir bijusi iespēja daudz spēlēt Pētera Vaska mūziku. Tie ir Magdalēna Geka, Daniils Bulajevs, Guna Šnē, Jevgēnija Frolova, Mikus Bāliņš, Amanda Tauriņa, Matīss Eisaks, Guntis Kuzma, Agnese Egliņa, Jenss Emīls Holms un Artūrs Noviks.

    Tā kā sadarbojamies ar Juri Vaivodu, dabiska doma bija, ka noteikti ir vajadzīgs arī jaunais, brīnišķīgais Dailes 10. studijas vokālistu sastāvs.

    Aicināti ir Agate Grīnhofa, Katrīna Altenberga, Ralfs Puzāns un nu jau Lielo mūzikas balvu guvušais Eduards Rediko. Taču zvaizgnes vēl saslēdzās tā, ka mums būs arī divi ļoti slaveni aktieri, un tie ir Agnese Budovska un Kārlis Arnolds Avots. Kad iecere radās, vēl nezinājām par lielajiem panākumiem Kannu kinofestivālā un Agneses apbalvojumiem, bet mēs ļoti priecājamies, ka būs mūzika, kas Pēterim Vaskam tapusi jaunībā, un to atskaņos šie jaunie aktieri. Man liekas, tas varētu būt pavisam cits skatījums, citas sajūtas, kā viņi to uztver. Domāju, ka būs ļoti interesanti.

    Rūta Paula: Paredzu, ka klausītāju interese ir liela!

    Regīna Deičmane: Man jau nākas domāt, kur lai visus ietilpina (smejas)! Mums ir svarīgi, lai šeit ir cilvēki, kas ir gan Pēterim Vaskam, gan Mežotnei tuvi. Domāju, ka būs jauki pēc tam arī satikties un aprunāties. Liels pārsteigums tas būs arī pašam komponistam.

    Mēs turam dziļā slepenībā, kuri skaņdarbi izskanēs, kuras notis ir atrastas un digitalizētas. Domāju, ka viņam būs liels, liels pārsteigums.

    Tāds arī ir mūsu mērķis, tāpēc mēs vairāk par programmu šobrīd neko nevaram teikt, bet paldies “Klasikai”, kuri ierakstīs šo koncertu, un priecājos, ka arī visiem citiem būs pieejams šis koncerts.

     

    18 min
  • SAB: Krievija pastiprina "juridisko karadarbību" pret Rietumiem

    Pēdēja gada laikā Krievija aktualizējusi plānus izvērst juridisko karadarbību pret Rietumiem. Šī ir centrāla atziņa šodien, 4. jūnijā, publicētajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojumā, kas brīdina par Krievijas nodomiem izmantot likumus un citus juridiskus mehānismus, lai izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm. 

    Valstis var izmantot dažādus paņēmienus, lai panāktu savus stratēģiskos vai militāros mērķus. Visbiežāk runājām par militāro karadarbību, jeb vienkārši – karu. Fizisko vardarbību ar ieročiem, iebrukumu. Bet pēdējā laikā, jau pirms Krievijas pilnā mēroga agresijas pret Ukrainu, sākām daudz runāt par hibrīdkaru. Kas ietver gan dezinformācijas tīklus un vēstījumus, gan provokatīvo politisko darbību, gan dronu incidentus šogad. Tas noārda robežu starp kara laiku un miera laiku, veidojot šo pelēko zonu – kas nav ne karš, ne miers, bet pastāvīga spriedze. Mērķis ir ietekmēt, iebiedēt. Viens no šādas ietekmes elementiem ir juridiskā karadarbība.

    Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Marts Ivaskis stāsta, ka tie ir juridiskie mehānismi, kurus var izmantot, ar kuriem var manipulēt, lai panāktu savus mērķus. Kā piemēru viņš min Krievijas vēršanos pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.

    5 min
  • Ceturtdiena, 4. jūnijs, pl. 16:00

    Satversmes aizsardzības birojs: Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumiem.

    Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda uz trakumsērgas izplatības risku pieaugumu Eiropā.

    Klimata un enerģētikas ministrijai nebūtu jābūt atsevišķai struktūrai, uzskata nesen apstiprinātās valdības finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta.

    Valmieras novadā, netālu no Matīšiem, atklāts viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā – „Sunly” enerģijas parks.

    Pēc masveida kautiņa Kūrorta svētkos Jomas ielā Jūrmalas dome nesaskata pamatu papildu drošības pasākumiem.

    Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs pakāpeniski pārtaps par mūsdienīgu četru sezonu bioparku. Sākti projekta pirmā posma – „Himalaju” sadaļas – būvdarbi.

    41 min
  • Robežpārkāpēji jaunās realitātēs. Seriāls "Eiforija" un filma "Backrooms: Bez izejas"

    Šoreiz Kur kritiķiem nav vietas aplūkojam interneta kultūrā un mītos balstītus darbus, kas iezīmē saspēli starp uz ekrāna redzamo un plašākām tendencēm jauniešu (un ne tikai) kultūrā. Uz mūsu darbagalda ir nonākusi pretrunīgi vērtētā režisora Sema Levinsona veidotā seriāla “Eiforija” trešā sezona, kā arī "YouTube" sensācijas Keina Pārsona debijas pilnmetrāžas filma “Backrooms: Bez izejas”, kas tapusi studijas "A24" paspārnē un jau ir paspējusi lauzt pāris kinoteātru apmeklējuma rekordus.

    2019. gadā “HBO” producētā un režisora Sema Levinsona veidotā seriāla “Eiforija” pirmā sezonā tika uzskatīta paaudzes himnu un ātri vien kļuva par vienu no studijas visu laiku veiksmīgākajiem darbiem. Spīguļu un neona gaismu zīmējumā uzmirdzēja aktieri, kurus nu saucam par zvaigznēm – Džeikobs Elordi, Sidnija Svīnija un, protams, no "Disney" bērnu televīzijas pazīstamā Zendaja. Septiņus gadus vēlāk seriāls piedzīvo savu izskaņu, kas rada jautājumu – vai šis "paaudzes seriāls" ir spējis augt kopā ar savu auditoriju?

    Epizodē apspriežam "Eiforijas" ģenealoģiju, ciltsrakstos atrodot gan tāda paša nosaukuma Izraēlas veidotu seriālu, gan britu jauniešu televīzijas leģendu, seriālu "Skins", kā arī izvērtējam Levinsona soļus žanra kino virzienā un piedāvāto provokāciju bagātīgā piedāvājuma tīrsvaru.

    Keins Pārsons ir “YouTube” satura veidotājs un līdz šim jaunākais studijas "A24" paspārnē strādājošais režisors. "Backrooms: Bez izejas" ir režisora tāda paša nosaukuma interneta miniseriāla atvasinājums, kas iezīmē pēdējos gados aizvien aktuālāko tendenci kino režijas laukā debitēt no tiešsaistes platformu vides. Filmas scenārijs piedāvā pacienta un terapeites attiecību modeli: Klārks, kuru atveido britu aktieris Čivetels Edžiofors, ir šķirtenis, kurš pavada dienas nīkstot paša vadītajā mēbeļu veikalā, bet viņa terapeite Mērija, kuras lomā iejutusies norvēģu kino sensācija Renāte Reinsve, ir savu bērnības traumu mākta profesionāle. Klārks uzzina par elektrības noplūdi savā veikalā, un nejauši atrod slepenu telpu, kas ir labirints –  tikpat plašs un irracionāls, cik cilvēka apziņa. 

    Runājam par "analogo šausmu" žanra un nostaļģijas nozīmi jaunākās paaudzes režisoru darbos, filmas viscerālo iedarbību un to, cik veiksmīgi Pārsons ir spējis adaptēt sevis radīto konceptuālo šausmu mistēriju pirmreizējai publikai.

    25 min
  • Krustpunktā izvaicājam VARAM vadītāju Edgaru Tavaru

    Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru.

    Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.

     

    54 min
  • #249 Uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” darbinieki sūdzas par iespējamu mobingu, bosingu

    Pēdējo gadu laikā Valsts darba inspekcijā pieaug sūdzību skaits par mobingu un bosingu valstij piederošos uzņēmumos. Šādas sūdzības iestāde saņēmusi arī par “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – kapitālsabiedrību, kas Latvijā atbild par “Rail Baltica” projekta ieviešanu.

    Dana Šauberga, uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbiniece: “Šobrīd es redzu, ka no visa Komunikācijas departamenta es esmu vienīgais cilvēks, kas ir pakļauts šai atlaišanai.”

    Kaut arī Latvijas likumi skaidri nedefinē mobingu un bosingu, tiesībsargs to skaidro kā psiholoģisku teroru gan no darbinieku, gan arī darba devēja puses.

    Igors Oļeiņikovs, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbinieks: “Uz ko viņš man teica, [..] tad ir tāds citāts: “Ja tu to neparakstīsi, tad mēs tevi ar Kasparu, domāts Vingris, mobingosim, un bosingosim, un kas tur vēl.””

    “Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība neuzskata, ka uzņēmuma iekšienē būtu šāda veida problēmas.

    Jānis Naglis, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis: “Varbūt, ka kādam darbiniekam, kas jau ir gadiem strādājis projektā, viņiem bija kaut kāda bagāža, kas nāk līdzi. Līdz ar to ir kaut kāda neapmierinātība.”

    Kāpēc darbinieki valsts uzņēmumā, kas Latvijā ievieš vērienīgo infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, ir pakļauti iespējamam mobingam un bosingam? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

    32 min