latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Vai zini, ka sirtaki nav grieķu tautas deja?

    Stāsta komponiste, literāte, JVLMA docētāja Gundega Šmite; pārraides producente Rūta Paula

    Ne vienam vien, arī man pašai, pirms par savām otrajām mājām sāku saukt saulaino Grieķiju, kā pirmā asociācija par grieķu tautas dejām nāk prātā sirtaki, kuru izpilda, dejotājiem izvietojoties garenā virtenē, uzliekot rokas uz kaimiņa pleciem un virzoties, veikli krustojot soļus uz priekšu un atpakaļ.

    Taču sirtaki nav grieķu tautas deja – tās autors ir grieķu komponists Mikis Teodorakis, kura nozīme un slava līdzināma Raimonda Paula statusam latviešu mūzikā. Turklāt slavenais sirtaki radīts kā filmas skaņu celiņš 1964. gadā uzņemtajai filmai "Grieķis Zorba".

    Interesants ir fakts, ka dejas nosaukumu – sirtaki – radījis nevis Teodorakis, bet grieķa Zorbas lomas atveidotājs, amerikāņu aktieris Entonijs Kvinns.

    "Sirtos" tik tiešām ir grieķu tautas dejas žanrs – līnijdeja, no kura ietekmējās Teodorakis, sacerot savu leģendāro sirtaki. Nosaukums "sirtaki" nozīmē – mazais sirtos; respektīvi – tas ir deminutīvs šim vārdam.

    Pazīstamajam sirtaki ir divas daļas – pirmā lēna un ātra, kura kļūst arvien ātrāka.  Dejas sākuma cēlais raksturs un lēnais temps saistīts ar apstākli, ka aktieris bija lauzis kāju un nespēja izpildīt horeogrāfa Jorga Proviasa iecerētos augstos lēcienus. Kvinns nācis klajā ar priekšlikumu – izpildīt velkošus, slīdošus soļus, kurus, kā viņš teica, viņam ierādījis kāds Krētas ciema iedzīvotājs. "Siro" grieķu valodā nozīmē "vadīt deju", burtiskā nozīmē – vilkt. Jāpiebilst, ka vēl viena no sirtaki ietekmēm ir viduslaikos dzimusī cēlā kareivju deja hasapiko.

    Filmas izskaņā liedagā stāv divi kungi. Jauns, pieklājīgs, rezervēts vīrietis – rakstnieks Bazils baltā uzvalkā, un sirmais Krētas iedzīvotājs, savā garā allaž brīvais Zorba. Izputējis filmas galveno varoņu biznesa plāns un abi ir palikuši tukšām rokām.

    Piepeši jaunais vīrietis saka: "Iemāci man dejot." "Dejot?! Vai tu teici – dejot?" – tā grieķis Zorba izsaucas neslēptā sajūsmā, noraujot savu virsjaku. "Nāc, manu zēn! Sāksim!"

    Un pāris Zorbas ritma knipjiem seko dejas sākuma taktis. Virs ģitāras šūpojošā ritma uzplaukst grieķu tradicionālā tautas instrumenta buzuki balss – saulaini spalga kā dienas gaisma, kas spoguļojas baltajā marmorā.

    Drīz liedaga smiltis sāk putēt zem deju soļiem. Rit leģendārākā un dzīvi apliecinošākā epizode grieķu filmogrāfijā.

    Tajā dejo tikai divi aktieri, vēl nenojaušot, kādu popularitāti šī deja iegūs nākamajās dekādēs līdz pat mūsdienām. Sirtaki ir viena no dejām, kas kļuvusi par grieķu kultūras daļu; tā tiek dejota gan kāzās, kristībās un citos svētkos. Paši grieķi 2012. gadā Volosas pilsētas svētkos ir uzstādījuši rekordu, izveidojot 5614 cilvēku virteni ar dalībniekiem vecumā no 14 līdz 89 gadiem. 

    Grieķu sirtaki tiek nereti izmantots arī mūzikas terapijā – tā pakāpeniski paātrinošais temps un paredzamais ritms palīdz atbrīvoties no spriedzes, mazina trauksmi un rosina radošu pašizpausmi.

    4 min
  • Latvijas izlasei noslēdzošā spēle grupā hokeja čempionātā; pretiniekos ungāri

    Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionātā šodien, 26. maijā, noslēdzošā spēle grupu turnīrā pret Ungāriju. Šī būs pirmā abu komandu pirmā tikšanās tieši pasaules čempionātā.

    Ungāri līdz šim piecos mačos tikuši tikai pie vienas uzvaras. Mūsējiem jebkāda uzvara nodrošina vietu ceturtdaļfinālu, bet, protams, sagaidām tikai un vienīgi uzvaru pamatlaikā un trīs punktus. 

    Latvijas izlasei vakar bija brīvdiena, kurā tika uzņemtas tradicionālās komandas kopbildes uzņemšana, kas pagāja tradicionāli jautrā un nepiespiestā gaisotnē.

    Bet pasaules čempionātā vakar aizvadīti četri mači un vairāki interesanti rezultāti: A grupā Cīrihē ASV ar 7:3 uzvarēja Ungāriju, savukārt Vācija ar 6:3 pārspēja Lielbritāniju. Fribūrā Slovēnija ar 5:1 apspēlēja Itāliju, bet vēl vienu pārsteigumu sagādāja Norvēģija, kas ar 4:1 uzvarēja Čehiju.

    Noskaidrojies, ka elites grupu atstās Lielbritānija un Itālija.

    11 min
  • Skolas direktore: Mācību procesu maijā kavē skolotāju un telpu noslogotība eksāmenos

    Diskusijās par mācību gada pagarināšanu bieži izskan pretarguments, ka jau tagad mācību gadu neizmanto pilnvērtīgi, proti, skolēni maijā intensīvi nemācās. Skolās apstiprina, ka maijā mācību organizēšana dažādu iemeslu dēļ ir apgrūtināta, bet Izglītības kvalitātes valsts dienestā uzsver, ka skolām ir tiesības mācību darbu organizēt tā, ka maijā klasisko mācību stundu vairs nav. 

    „Tieši šodien nodevām grāmatas. Es dzirdēju, ka, piemēram, dabaszinību un sociālo zinību skolotājs teica, ka mēs skatīsimies tādas filmiņas par to tēmu. Sociālajās zinībās mēs skatīsimies filmiņas par konfliktiem.

    „Par drošību arī un dabas resursiem!” „ Jā, mums īpaši tikai nekas ļoti grūts nav jādara. Vai arī dažas stundas mums nenotiek, jo notiek kādi pasākumi.”

    „Mums ir tā, ka mēs dažās stundās izejam ārā.”

    Tā kādā Rīgas parkā sastaptās piektklasnieces stāsta par mācībām maijā. Arī gada atzīmes jau izliktas pirms vairākām dienām.

    Skolās skaidro, ka atcelt stundas vai organizēt mācības ne tā kā ierasts nākas tieši eksāmenu dēļ. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis teic, ka liela daļa skolotāju aizņemti eksāmenos. Turklāt eksaminējamie arī aizņem daudz mācību telpu. Proti, ja stundās skolēni solos sēž pa divi, tad eksāmenos visi ir pa vienam. Līdz ar to telpā, kur parasti sēž 30 skolēni, eksāmenā var būt tikai 15. Ik pavasari skolai jānodrošina eksāmeni septiņām 12. klasēm un tikpat 11. klasēm, kam kopā vajag 14 telpas.

    Cik iespējams, ģimnāzija cenšas nodrošināt mācību stundas līdztekus eksāmeniem, tomēr kopumā darbu plāno tā, lai visa mācību viela būtu apgūta jau līdz maija vidum. Atlikušajās mācību stundās, kas notiek, vairāk pievēršas, piemēram, radošiem darbiem.

    Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže piekrīt, ka mācību procesu maijā kavē skolotāju un telpu noslogotība eksāmenos.

    8 min
  • Finanšu grūtības ir ne tikai Valkas novadam. Skaidro LPS vadītājs

    Valkas novadam ir nepieciešami papildus līdzekļi no valsts. Tā uzskata Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Intervijā Latvijas Radio Kaminskis skaidroja, ka finanšu grūtībās ir arī citas pašvaldības, bet ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu vien šo problēmu nevar atrisināt. Turklāt Valkai ir īpaša situācija.

    "Valka ir vieta, kur cilvēki faktiski ir deklarējušies Igaunijā, ap 1000 iedzīvotāju, bet dzīvo Valkā. Ja viņi arī nevienu centu neiemaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekādi ieņēmumi nebūtu, arī tad Valkas novads saņemtu vairāk līdzekļus, kas varbūt būtu šī iztrūkuma segums," norāda Kaminskis. "Protams, ir jautājums par komunālajiem parādiem, kas Valkas novadam jārisina. Protams, ir dažādas situācijas, kas jāatrisina, bet Valkas novads ir īpašā situācijā, un tāpēc arī šis risinājums ir vajadzīgs. Nav jau tikai Valkas novads. Mēs vairāku gadu garumā jau runājam, ka tās pašvaldības, kas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir septiņas pret pārējām 35, kas ir saņēmējas. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds nevar būt pašpalīdzības kase, ir valsts līdzdalībai jābūt, un tas ir viens no risinājumiem."

    13 min
  • Imantam Kalniņam – 85. Viņa mūzikā latviskās stīgas savijas ar universālām patiesībām

    Šodien, 26. maijā, 85. dzimšanas dienu svin viens no Latvijas spožākajiem skaņu meistariem – komponists Imants Kalniņš. Viņa rokrakstu teju ikviens latvietis spēj atpazīt no pirmajām taktīm. Viņa mūzika spēj gan mierināt ar smalku, lirisku skaistumu, gan iedvesmot ar milzīgu, vienojošo spēku.

    Maijs jau aizsācies ar viņa jubilejai veltītiem koncertiem. Šovakar koncerts ”Kamēr vien gliemeži skrien” notiks mūzikas namā ”Daile”, bet sestdien – divi koncerti ”Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš” izskanēs Liepājas koncertzālē ”Lielais dzintars”.

    Dziedātāju Olgu Rajecku Imants Kalniņš pirms 41 gada uzaicināja dziedāt savā grupā ”Turaidas Roze”, ko Olga sauc par vienu no vislielākajām dzīves dāvanām. Kalniņa mūziku viņa raksturo kā nemainīgu mūsu kultūras vērtību, kurā latviskā stīga cieši savijas ar universālām patiesībām, ko Kalniņš izteicis tieši viņam piemītošajā oriģinālajā rokrakstā.

    Imanta Kalniņa jubilejas mēnesi 4. maijā ievadīja pūtēju orķestra ”Rīga” koncerts, kura centrā bija emocionāli daudzslāņainā mūzika no filmas ”Pūt, vējiņi!”. Raksturojot viņa mūziku kopumā, koncerta soliste Ieva Parša un diriģents Valdis Butāns sarunā ar Latvijas radio 3 "Klasika" atzina, ka Imantam Kalniņam izdevies atrast zelta stīgu, lai ļoti meistarīgi izbalansētu starp akadēmismu un tautas sirdi sildošām melodijām.

    Kalniņa kompozīcijās mūzika veido vienotu veselumu ar dzeju – šo arī kā ļoti svarīgu šķautni izceļ ilggadējs Imanta Kalniņa muzikālā mantojuma interprets, diriģents Andris Veismanis. Tāpat līdzās dziļi nacionāliem, no mūsu tautas senākajām dzīlēm smeltiem motīviem Kalniņa mūzikā saklausāms arī austrumu, īpaši indiešu kultūras garīgais dziļums.

    Andris Veismanis būs pie Liepājas simfoniskā orķestra diriģenta pults koncertos ”Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš”, kas izskanēs sestdien Liepājas koncertzālē ”Lielais dzintars”, koncertos piedalīsies arī grupas ”Turaidas roze”, ”Autobuss Debesīs”, ”Raxtu Raxti”, ”Menuets”, kā arī dziedātāji Jānis Strazdiņš un Aleksandra Špicberga.

    5 min
  • Liepājas mākslas izglītības iestādes vērienīgi svin jubilejas kopā

    Šogad Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola savu desmitgadi un slavenā Liepājas Mākslas skola simtgadi svin kopā. Šīs izglītības iestādes gadu desmitiem bijušas Latvijas kultūras personību šūpulis. Tieši tajās savus pirmos profesionālos pamatus guvuši daudzi izcili mūziķi, mākslinieki, dizaineri un radošo nozaru līderi. Viņu vārdi zināmi gan Latvijā, gan ārpus tās. 

    Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola Keramikas nodaļas skolotāju un absolventu darbu izstāde ir vērienīga līdzās mūsdienu radošajamiem meklējumiem var redzēt arī Kurzemes tradicionālo keramiku.

    Ekspozīcijā kopā ar keramikas pasniedzēju un mākslinieci Vinetu Trumpenieci apskatām skolotāju, absolventu un radošo personību mākslas darbus, kuru ceļš savulaik sācies tieši Liepājas Mākslas skolā. Iekārtojot izstādi, Trumpenieces lielākais gandarījums ir redzēt vienuviet vairāku paaudžu darbus.

    Liepājas Mākslas skolā 90 procentu pasniedzēju ir beiguši šo skolu, tā stāsta skolas direktore. Un tieši tāpēc skolas simtgadei veltītas izstādes nosaukums “No sēklas” simboliski atspoguļo skolas nozīmi jauno mākslinieku izaugsmē. Un Vineta Trumpeniece ar lepnumu stāsta par vienu no šī gada absolventiem.

    Galerijā “Romas dārzs” Keramikas nodaļas izstādi varēs apskatīt līdz 10.jūlijam, kad notiks skolas salidojums.

    Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas direktore Inga Aziņa uzsver - šeit dzīvo tradīcijas. Ne velti skola vienmēr ir lepojusies ar lietišķās mākslas novirzienu.

    Liepājas mākslas skolas simtgades pasākumi noslēgsies decembrī ar izstādi Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā Rīgā. Tajā piedalīsies gan skolas audzēkņi, gan mākslinieki, kuri pamatus apguva Liepājas skolā. Izstādi veido skolas pasniedzējs, mākslinieks Kristiāns Brekte.

    5 min
  • No pamatiem līdz jumtam 25.05.2026.

    Ja arī jums ir nodoms celt dārza māju uz skrūvpāļu pamatiem no krusteniski līmētu vairāku slāņu koka paneļiem, tad, iespējams, noderēs būveksperta padoms un ieteikumi. Raidījumu klausieties audio pielikumā.

    1.jautājums. Nodoms celt dārza mājiņu uz skrūvpāļu pamatiem no 120mm bieziem CLT koka paneļiem. Uz skrūvpāļiem veidot rāmi no200mm augstām koka brusām, uz kura tiks celta mājiņa. Rāmī veidot siltinājumu. Apakšā cementa kokšķiedru plāksne, tad 150mm minerālvate, difūzijas membrāna un uz brusām grīdas dēļi. Vai šāds risinājums būtu pieņemams? Ko Jūs ieteiktu?

    2.jautājums. Gribu saimniecības ēkas bēniņos ierīkot siltinātas apdzīvojamas telpas. Nepieciešams siltināt jumtu no iekšpuses. Metāla jumts uz latām ar 10cm biezām spārēm. Zem metāla nav ieklāta plēve.

    2.1. Kā jāveic siltināšana? Ņemot vērā, ka plēvi starp jumta segumu un konstrukcijām tradicionālā veidā ieklāt nevar?

    2.2. Vai starp metālu un vati, atstājot no jumta puses 5cm gaisa spraugu, drīkstētu ievietot grīdas papi? To stiprinātu starp spārēm, tādējādi novēršot vates samirkšanu, ja nu gadījumā nopil kondensāts? Ja jā, tad vai vati var likt uzreiz pie papes?

    2.3. Varbūt ir citi risinājumi kā siltināt, ja nav ievietotas plēves jumta izbūves procesā? Jumts būvēts apmēram pirms 25 gadiem.

    3.jautājums. Simtgadīga koka māja apmūrēta ar ķieģeļiem. Vēlamies māju siltināt ar putām starp ķieģeļiem un koku. Vai tā var darīt? Vai koks netiks bojāts? Ēkas iekšpusē ir plēve, 5cm akmens vate un riģipsis. Māja ir auksta.

    4.jautājums. Kā pareizi ieklāt koka grīdu vecā mājā? Māja turpmāk tiks izmantota kā pirts.

    28 min
  • Jaunās valdības veidošana jau iegājusi finiša taisnē

    Jaunajā valdībā ir sadalītas atbildības jomas, taču iespējamos ministrus nosauks rīt, 26. maijā. Tā šodien pēc abu tikšanās paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. Katrai no jaunās koalīcijas partijām – “Apvienotajam sarakstam”, Nacionālajai apvienībai, Zaļo un Zemnieku savienībai un “Jaunajai Vienotībai” – pienāksies četri ministru portfeļi.

    Lai arī publiski valdības sastāvu skaidri uzzināsim vien rīt pusdienlaikā, jau šobrīd iezīmējas iespējamie ministri, kurus gan partijas apstiprina publiski, gan var noskaidrot, tā teikt, neoficiālos ceļos.

    Viedokli izsaka domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Darba devēju asociācijas vadītājs Andris Bite.

    Par topošu valdību uzklausām arī iedzīvotāju domas.

    19 min