latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Ķermeņa tauku trūkums ir vēl bīstamāks par aptaukošanos

    Mēs zinām, cik kaitīgs ir liekais svars. Bet kāpēc ķermeņa tauku trūkums patiesībā ir vēl bīstamāks? Par badošanās neredzamo pusi runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un asociētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija.

    48 min
  • Vai zini, kur radās izcilā poļu režisora Kšištofa Kiešlovska interese par kino?

    Stāsta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode; pārraides producente – Signe Lagzdiņa

    Polijas dienvidrietumu malā dažus kilometrus no Čehijas robežas, Lejassilēzijā, atrodas pilsētiņa Sokolovska (Sokołowsko), kurā pašlaik pastāvīgi mitinās ap četriem simtiem iedzīvotāju.

    Pilsētiņas vēsture iesniedzas viduslaikos, taču 19. gadsimta beigās šī vieta, tolaik saukta par Gērbersdorfu, sāk spēlēt nozīmīgu, pat dzīvībai svarīgu lomu daudzu jo daudzu tuvāku un tālāku zemju iemītnieku dzīvēs. Gērbersdorfa atrodas kalnos aptuveni 500 m augstumā virs jūras līmeņa, un tās klimats – un, protams, arī skaistās mežaino kalnu ainavas – rosināja doktoru Hermani Brēmeru atvērt tur sanatoriju plaušu slimniekiem. 1854. gadā dibinātā dziednīca, pirmā šāda sanatorija pasaulē, izcēlās ar tobrīd revolucionārām ārstniecības metodēm, kā arī jaunu attieksmi pret pacientiem – tiem vairs nelika gulēt un sirgt slēgta tipa iestādē, bet gan kustēties, staigāt pa akmeņainiem kalnu ceļiem, ļauties gaisa peldēm un pat nesaudzīgām ūdens procedūrām, īsi sakot – rūdīties un nepadoties, baudīt ainavas, vietējos ēdienus, dzīvi. Slavenā Davosas klīnika Šveicē, kurā norisinās Tomasa Manna “Burvju kalna” darbība, ir viena no pirmajām, kas turpināja šīs Silēzijas sanatorijas veiksmes stāstu; pēcāk līdzīgas klīnikas, turpinot un attīstot Gērbersdorfā aizsākto, radās daudzviet Eiropā un ASV.

    Sokolovskas pilsētiņa poļu un pasaules literatūras mīļotāju acīm atklājas caur Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas darbu “Empuzjon” jeb “Empūzijs” – latviešu lasītāji šo romānu sastaps gada otrajā pusē [1]. Tos, kas šo “fizioloģisko šausmu romānu” jau lasījuši, var gadīties sastapt Sokolovskas nedaudzajās ielās, omulīgajā krodziņā, katoļu baznīcas vai mazītiņās, dažādo pacientu gara vajadzībām celtās pareizticīgo baznīciņas pavēnī.

    Tokarčukas romāna darbība Gērbersdorfā notiek 1913. gadā – sanatorijas un dažādo kūrmāju darbs jau uzņēmis apgriezienus, vietējo iedzīvotāju dzīve visbiežāk rit ciešā sasaistē ar tuberkulozes slimnieku īsākajiem vai garākajiem mūžiem, kamēr apkārtējo kalnu stāvi pieskata cilvēku atveseļošanās pūliņus.

    Tokarčukas darbā vietumis izmantots tāds vērojuma veids, kurš gaidīt gaida ekranizāciju – tik līdzīga šķietami vēsai, klusi klātesošai kameras acij ir romāna vēstītāju balss.

    Būtiska loma Sokolovskai ir arī leģendārā poļu kinorežisora Kšištofa Kiešlovska [2] (Krzysztof Kieślowski, 1941–1996) dzīvē. Režisors plaši pazīstams gan ar triloģiju “Trīs krāsas” (Trzy kolory / Trois couleurs), gan ar baušļiem un ētikai veltīto filmu ciklu “Dekalogs”, gan ar metafiziskiem motīviem bagāto, taču silto spēlfilmu “Veronikas dubultā dzīve” (Podwójne życie Weroniki), kā arī dokumentālajām filmām, fotogrāfijām un milzu ieguldījumu akadēmiskā kino izglītībā. Kiešlovska pārstāvēto māksliniecisko virzienu Polijā dēvē par morālā nemiera kino.

    Bērnībā un agros pusaudža gados (1951-1957) Kiešlovskis uzturējās Sokolovskā, jo tur ārstējās viņa tēvs Romans; arī Kšištofa plaušu veselība nebija no spožākajām, tāpēc dzīve Lejassilēzijā varēja nākt tikai par labu.

    Pie 1930. gados tapušā Sokolovskas kinoteātra „Veselība” (Zdrowie), kas nu atkal mēdz pulcēt festivālu apmeklētājus, vēl aizvien aug koks, kurā rāpās nākotnes režisors, lai uzlīstu uz kino jumta un no palīgtelpām skatītos filmu seansus, pirmoreiz ļaujoties filmu vilkmei. Kiešlovska ceļš pie kino nebija ne ātrs, ne vienkāršs, taču viņš tapa par režisoru, bez kura nav iedomājama Eiropas un pasaules kino vēsture un kino tagadne. 1970. gadi ir izteikts dokumentālā kino laiks Kiešlovska daiļradē, un viena no spilgtām tā laika filmām, “Caurskate” (Prześwietlenie, 1974), ir veltīta plaušu slimību ārstēšanas tēmai. Tās darbība notiek Sokolovskā.

    Eiropas Kinoakadēmija arī pamanījusi šīs pilsētiņas nozīmi kino mantojumā un 2026. gadā iekļāvusi Kiešlovska kino arhīvu Eiropas kino kultūras dārgumu sarakstā (Treasures of European Film Culture).

    Kiešlovska arhīvs pastāv gan digitālā, gan fiziskā formā, un šī fiziskā forma tagad ir burtiski saaugusi kopā ar Sokolovskas varenāko un vēsturiski nozīmīgāko Brēmera sanatorijas ēku; ilgi restaurētā un ar pūlēm izglābtā 19. gadsimta beigu neogotikas ēka, pa kuras gaiteņiem steigušies ārsti un kuras 300 istabiņās ārstējušies pacienti, lāgiem iziedami pastaigās ziemas dārzā zem smalkajām, kokgrebumiem rotātajām arkām vai aizsēdamies pie bibliotēkas plašajiem logiem.

    Arī Latvija nesenajā Kinoakadēmijas balsojumā nonākusi kino dārgumu kartē – Rīgu tajā pārstāv mūsu vecākais kinoteātris “Splendid Palace”; plakātā mūsu iecienītā kino iekšstats ar stūrīti pieskaras Brēmera sanatorijas, nu arī Kiešlovska arhīva ēkas attēlam, kopā atgādinot rūpīgi sakārtotas pastkartes no kādas trauksmainas un rūpju pilnas, tomēr brīnišķīgas pasaules.

    [1] Par “Empūzija” tulkojumu parūpējusies šī teksta autore; grāmatas iznākšana paredzēta šogad.

    [2] Latviski līdz šim daudzviet lietota atveide “Keslovskis” (tādu sniedz arī 1998. gadā izdotā “Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”; tā kā īpašvārdus atveidojam pēc fonētiskā, tas ir, skanējuma principa, šī atveide tomēr nav precīza un vēlama. Kā poļu literatūras tulkotāja aicinu kino jomas speciālistus un režisora mantojuma cienītājus pievērst uzmanību viņa uzvārda skanējumam un latviski to pierakstīt un izrunāt kā Kiešlovskis vai, ja gribas taupīgāk, Kešlovskis.

    6 min
  • Latvijas izlase piedzīvo smagu zaudējumu Somijas hokejistiem

    Latvijas valstsvienība pasaules čempionāta grupas kārtā 21. maijā ar 1:7 piekāpās Somijas izlasei, kas grupas turnīrā vēl ne reizi nav zaudējusi.

    Veiksmīgs Latvijas izlasei bija spēlēs sākums, jau 10. sekundē kapteinis Rūdolfs Balcers panāca 1:0, kas arī palika vienīgie latviešu gūtie vārti.

    Latvijas izlases lielie klupšanas akmeņi šajā mačā bija noraidījumi un daudz zaudēto iemetienu. Lai gan somi uz noraidīto soliņa devās septiņas reizies, bet latvieši sešas - pretinieki divus vārtus guva skaitliskajā vairākumā.

    Bažas rada Latvijas izlases treneru korpusa izteikti redzamā neuzticēšanās daļai debitantu un mazāk pieredzējušo hokejistu. Spēlē pret somiem tas nebija tik izteikti kā pret Austriju, kad latvieši lielu daļu cīņas spēlēja trijās maiņās, taču arī vakardien spēles laika sadalījums bija ārkārtīgi nevienmērīgs.

    Bijušie izlases spēlētāji Artis Ābols un Edgars Masaļskis Latvijas Televīzijas pēcspēles studijā norādīja uz acīmredzamo - Latvijas izlasē akūti trūkst sastāva dziļuma.

    Latvijas izlasei nākamā spēle paredzēta rīt - tas būs agrais mačs pret ASV izlasi,

    Pasaules čempionātā vakar notika vēl trīs spēles - Frībūrā Kanādas izlase tikai papildlaikā ar 6:5 uzveica Norvēģiju, bet Slovākija ar 5:1 uzveica Dāniju. Savukārt Cīrihē piektā uzvara piecos mačos mājiniecei Šveicei, kas ar 4:1 pārspēja Lielbritāniju.

    10 min
  • Nevis deldēt bikses, bet stāstīt, ko dara. Kuri 14. Saeimas deputāti bijuši aktīvi debatēs

    Nevis deldēt bikses, bet rādīt un stāstīt, ko dara. Tā savu dalību debatēs raksturo viens no 14. Saeimas aktīvākajiem debatētājiem. Saeimas debates ir viena no redzamākajām parlamenta darba daļām, taču – cik liela nozīme tām ir realitātē? Vieni deputāti tribīnē kāpj vairākus simtus reižu, bet citi debatēs nav runājuši ne reizi visa sasaukuma laikā. Turklāt visaktīvākie debatēs lielākoties ir opozīcijas politiķi, kuriem tas ir viens no galvenajiem veidiem, kā kļūt pamanāmiem sabiedrībā. Kuri 14. Saeimas deputāti debatēs bijuši visaktīvākie, un vai bieža kāpšana tribīnē nozīmē arī lielāku atpazīstamību? 

    Saeimas debates ir kā parlamenta diskusijas, kur deputāti no tribīnes aizstāv savus priekšlikumus, kritizē, argumentē “par” vai “pret” un mēģina pārliecināt gan kolēģus, gan sabiedrību. Tās ir viena no redzamākajām Saeimas darba daļām, īpaši opozīcijai, kurai debates bieži ir galvenais veids, kā publiski paust savu viedokli un kritizēt valdību.

    Saeimas kārtības rullis nenosaka, cik bieži deputātam debatēs ir jāpiedalās, tāpēc vieni tribīnē kāpj simtiem reižu, bet citi – ne reizi visa sasaukuma laikā.

    Līdz šī gada 1. maijam 14. Saeimā visaktīvākais debatētājs bijis Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības, kurš deputāta amatā ir kopš 2022. gada (1. novembra). Nepilnu četru gadu laikā viņš debatēs uzstājies 314 reizes. Visbiežāk runājis par valsts iekšējo un ārējo drošību, migrācijas politikas un nacionālās identitātes jautājumiem. Tāpat runājis par valsts budžetu, uzņēmējdarbību un bieži iesaistījies debatēs par valdības darbu, paužot arī kritiku.

    Bet vai aktīva debatēšana nozīmē arī lielāku atpazīstamību sabiedrībā?

    7 min
  • Noliktava #59: Saliec valdību pats!

    Noliktava nosauc jauno ministru kabinetu. 

     

    0:00 Ievads: sūtiet ieteikumus. 

    4:16 Kas sāp: Elīnai sāp cilvēku lētticība, Uldim - Biķernieku mežs bez miskastēm, bet Jānim - bezjēdzīgā dzīve bez labajiem makaroniem. 
    18:24 Smagās ziņas: mums būs jauna valdība; dronu uzlidojumi nebeidzas; Ogres novada tēriņi. 
    1:14:27 Vieglās ziņas: recepte pret paģirām. 

     

    Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

    1 hr 18 min
  • Baltijas enerģētikas forumā spriedīs arī par kritiskās infrastruktūras drošību

    Pēc pēdējā laika dronu incidentiem neviens nevar garantēt, ka mūsu valstī vienmēr būs simtprocentīga elektrības apgāde, taču svarīgi ir, pirmkārt, par notikušo informēt sabiedrību, otrkārt, operatīvi novērst bojājumus un, treškārt, nemitīgi mācīties no notikušā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina uzņēmuma „Sadales tīkls” vadītājs Sandis Jansons.

    Šodien Baltijas enerģētikas forumā spriedīs arī par kritiskās infrastruktūras drošību.

    11 min
  • Top vadlīnijas rīcībai kultūras pasākumos, saņemot brīdinājumu par apdraudējumu

    Rītdien, 23. maijā, visā Latvijā būs Muzeju nakts, un, tuvojoties vasarai, sāksies aktīva dažādu vasaras festivālu, pilsētas svētku un citu notikumu sezona. Kā to varētu ietekmēt iespējamie gaisa telpas apdraudējumi, par kuriem ziņo arvien biežāk? Kā vispār jārīkojas, ja tiek saņemts brīdinājums par apdraudējumu? – šie ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina kultūras institūciju vadītājus un pasākumu rīkotājus.

    Krīzes vadības centrs un Kultūras ministrija ar oficiālām vadlīnijām šai saistībā nāks klajā tuvākajās dienās, bet galvenie principi jau šobrīd ir definēti. 

    Kultūras ministrija vadlīnijas izstrādā ciešā sadarbībā ar Krīzes vadības centru un publicēs tās šīs nedēļas nogalē vai nākamās nedēļas sākumā. Bet galvenie divi principi izkristalizēti jau vakardienas sēdē, kurā ministrijas pārstāvji tikās ar Nacionālo kultūras padomi un ministrijas padotības institūcijām.

    Pirmais princips attiecas uz to, kā sagatavoties iespējamajam apdraudējumam, skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece.

    ”Šajā sagatavošanās procesā, pirmkārt, jābūt pārliecinātiem, ka visi var saņemt ziņas, ka cilvēkiem ir pieslēgta ”112” aplikācija, ka viņi var saņemt šūnu apraides ziņojumus un ka viņi zina, kas ir kontaktpersona.

    Pati būtiskākā lieta, ko mēs aicinājām visas institūcijas paveikt, ir – identificēt šīs drošās vietas pēc minēto divu sienu principa un šīs drošās vietas marķēt, lai ikvienam ir skaidri zināms, kur var paslēpties iespējamā apdraudējuma gadījumā.”

    Definētas arī galvenās lietas, kas jāveic paša apdraudējuma gadījumā.

    ”Ja pasākums nenotiek drošā vietā, tad tas ir jāpārtrauc, un ir jāmeklē drošā vieta. Bet kultūras institūcijām ir šī specifika, ka teātru un koncertu norises vietas, it īpaši koncertzāles un teātru ēkas, ir šīs drošās vietas. Tātad, ja ir situācija, ka pasākums notiek jau drošajā telpā, tad tas nav jātiek jāpārtrauc vai jāatceļ.

    Mēs esam lūguši arī mūsu institūcijas nodrošināt komunikāciju ar saviem apmeklētājiem. Pirmkārt, lai apmeklētāji zina, kur ir šīs drošās vietas, un, ja izrāde vai koncerts notiek šajā drošajā vietā, pirms pasākuma sākuma apmeklētāji tiek informēti, ka – jūs šobrīd atrodaties drošajā vietā, un, ja tiek saņemts šūnu apraides paziņojums, jums nekur nav jādodas.”

    Ļoti aktuāli uzzināt šīs Kultūras ministrijas rekomendācijas bija Latgales vēstniecībai ”Gors”, kur jau šo sestdien notiks orķestra ”Sinfonietta Rīga” 20. jubilejas sezonas noslēguma koncerts. Koncertzāles vadītāja Ilona Rupaine stāsta, ka izmantos arī ieteikumu jau pirms koncerta skatītājiem pateikt, ko darīt, ja koncerta laikā tiek saņemts šūnu apraides paziņojums.

    Kamēr valsts mēroga oficiālās vadlīnijas vēl tikai top, vadlīnijas savas vietējās pašvaldības līmenī jau izstrādājusi Preiļu novada pašvaldība, jo – kā uzsver pašvaldības pārstāve Ilze Piskunova – lielie vasaras pasākumi tuvojas ar joni, un to rīkotājiem orientieri ir akūti nepieciešami.

    Vadlīnijas aptver divus gadījumus – kad brīdinājums izziņots pasākuma dienā pirms tā sākuma un kad brīdinājums izziņots tieši pasākuma laikā.

    Tuvākā dienu laikā tiks publicētas arī valsts mēroga vadlīnijas, bet kā uzsver Krīzes vadības centra pārstāve Egita Diure – tas būs jāuztver kā dokuments, kas, ņemot vērā pastāvošos riskus, aizvien var tikt aktualizēts un papildināts ar jaunu informāciju.

    5 min
  • Saldējuma sezona "ieskrienas" lēnām. Ražotāji iegulda jaunos produktos

    Saldējuma ražotāji sezonu uzsākuši lēnām, jo pagaidām laikapstākļi nav pateicīgi aukstā našķa baudīšanai. Tomēr investīcijas jaunos produktos ir ieguldītas lielas un ražotāji cer uz labu vasaru. Viena no tendencēm, kas, visticamāk, būs vērojama arī šosezon – pircēji priekšroku dod vietējam produktam.

     

    5 min
  • Latvijas Radio koris ar projektiem "NeoArctic" un "Operācija: Orfejs" viesojies Dānijā

    Maruta Rubeze piedāvā sarunu ar Latvijas Radio kora solisti Ingu Martinsoni, izgaismojot kora un diriģenta Kaspara Putniņa īpašo sadarbību ar dāņu teātra apvienību "Hotel Pro Forma" un režisori Kirstenu Dēlholmu (1945–2024), kas aizsākās 2007. gadā ar iestudējumu "Operācija: Orfejs" (Bo Holtena, Džona Keidža un K. V. Gluka mūzika), turpinājās ar mangas operu "Kara daba" (komponisti Santa Ratniece, Džeimijs Makdermots, Žilbērs Nuno) un "NeoArctic" (komponisti Krists Auznieks un Endijs Stots).

    Visi minētie projekti nonākuši uz daudzām aizrobežu skatuvēm, un nupat jau atkārtoti skatuves darbi "NeoArctic" (7.–9.maijs) un "Operācija: Orfejs" (14.–16. maijs) ar vairākām izrādēm viesojušies Kopenhāgenā.

     

     

    29 min