latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Latvijas hokeja izlase otrā pasaules čempionātā pēc kārtas zaudē Austrijai

    Latvijas hokeja valstsvienība otrdien, 19. maijā, pasaules čempionātā tikās ar Austrijas izlasi un piedzīvoja zaudējumu ar 1:3. Latvijai vienīgos vārtus guva kapteinis Rūdolfs Balcers, kurš ar četriem precīziem metieniem trijos mačos ir turnīra labākais vārtu guvējs.

    Interesanti, ka Latvijas izlase šajā pasaules čempionātā trijās spēlēs guvusi piecus vārtus, četrus no tiem - Balcers, vēl vienus Mārtiņš Dzierkals.

    Vēl vakar Frībūrā Norvēģija ar 4:0 uzvarēja Itāliju, bet Slovēnija tikai papildlaikā ar 4:5 zaudēja Slovākijai. Cīrihē ungāri ar 5:0 pārliecinoši pārpsēja Lielbritānijas izlasi.

    Latvijas izlasei šodien brīvdiena, bet rīt, 21. maijā, spēlē ar Somiju.

    0 min
  • Ministrs: Revīzijā Ogres novadā atklātie fakti ir satraucoši

    Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saņemta vispārēja informācija no Valsts kontroles, ka Ogres novada pašvaldībā veikta revīzija un tajā atklātie fakti ir satraucoši, Latvijas Radio raidījumā Labrīt pastāstīja VARAM ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").

    Čudars norādīja, ka ministrijā šobrīd nav pieejams VK revīzijas ziņojums par Ogres novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem.

    --

    Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija rīko konferenci "Pašvaldība 2.0", kurā pašvaldību pārstāvji un eksperti diskutēs par kapacitātes stiprināšanu un mūsdienīgiem risinājumiem. Taču vienlaikus uzmanības centrā nonākuši arī jautājumi par pašvaldību finanšu pārvaldību – gan saistībā ar gaidāmo Valsts kontroles revīziju Ogrē, gan Valkas novada finanšu problēmām.

    --

    Runajot par notikumiem vakar, kas bija saistīti ar iespējamo apdraudējumu, ministrs norādīja, ka situācija liecina, ka nepieciešami būtiski uzlabojui, kā rīkoties vienai vai otrai pašvaldībai.

    0 min
  • Muzeju naktī Līgatnē varēs aplūkot savulaik no iznīcināšanas izglābtus mākslas darbus

    Notikumiem un atklājumiem bagāta šo sestdien, 23. maijā, būs Muzeju nakts Līgatnē. Līgatnes pilsētas kultūras namā atklās izstādi, kurā varēs apskatīt jaunatklātus, savulaik no iznīcināšanas izglābtus vecmeistaru Kārļa Rozena un Arnolda Pankoka mākslas darbus. Izstādi papildinās arī stāsti par darbu tapšanu un dzejas lasījumi.

    Būs arī radošā darbnīca, kurā atkal atdzīvosies kādreiz Līgatnes papīra fabrikā izmantotās metāla veidnes, ar kurām tapa apdrukas uz zīmēšanas blokiem un burtnīcām. 

    ”Mēs ar Muzeju nakti uzsākam ceļu – dokumentārā mantojuma kolekcijas veidošanu. Varbūt tas nebūs gluži muzejs, bet tā būs kolekcija, ko varēs gan pastāvīgajā ekspozīcijā apskatīt, gan veidosim tajā arī dažādus tematiskus pasākumus.” 

    Tā Muzeja nakti kā aizsākumu lieliem mērķiem raksturo Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Krīvena. Viņu un Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biedrības ”Līgatne” vadītāju Inatru Briedi esmu satikusi Līgatnes Kultūras namā, kur arī risināsies Muzeju nakts.

    Kultūras nama interjers pats par sevi jau ir kā unikāls mākslas darbs, ko grezno monumentāli Rūdolfa Pīlādža sienu gleznojumi ”Uguns un nakts” un ”Pūt, vējiņi!”, tapuši pirms 80 gadiem, bet pirms trim gadiem rūpīgi restaurēti. Mākslas klātesamība cauri laikiem Līgatnes papīrfabrikā bijusi ļoti būtiska – atzīst Inatra Briede.

    Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem papīrfabriku slēdza, valdīja liels haoss, daudz kas tika iznīcināts, pazuda arī liela daļa mākslas darbu, kuru liktenis pagaidām nav zināms. Bet bija arī darbi, ko tā laika direktoram kopā ar brīvprātīgo komandu izdevās pasargāt, un pārvest uz drošu vietu kultūras namā. Šo darbu pirmā gaismā celšana notiks tieši Muzeju naktī, un kā īpašais lepnums tiks parādīta vecmeistara Kārļa Rozena gleznotā meža ainava.

    Tāpat liela vērtība ir arī Arnolda Pankoka zīmētie Līgatnes papīrfabrikas darbinieku portreti, tapuši 80. gadu beigās.

    Izstādē būs arī radošā darbnīca, kurā varēs izveidot apdrukas, izmantojot kādreizējās Līgatnes papīrfabrikas metāla veidnes ar iegravētiem zīmējumiem, ar ko savulaik bija izrotāti burtnīcu, bloknotu un citu papīra izstrādājumu vāki.

    Muzeju naktī atklātā izstāde Līgatnes pilsētas kultūras namā būs apskatāma līdz Līgatnes pilsētas svētkiem 30. maijā.

    Muzeju nakts notiks sestdien, šogad tajā kopumā durvis vērs gandrīz 250 Latvijas muzeju un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas. Muzeju nakts vienojošā tēma šogad ir „Priekšmeta piedzīvojumi”.

    5 min
  • Situācija ir skaudra; mutes veselības aprūpe laukos

    Īstenībā tā reālā situācija ir skaudra! Tā mutes veselības aprūpi laukos raksturo "Martas zobārstniecības" vadītāja. Šai iestādei ir filiāles reģionos un pirms gada tika atvērta arī Pāvilostā. Aina, kas atklājās speciālistiem bija skarba - cilvēki meklēja palīdzību ar jau ļoti sliktiem zobiem. Galvenais iemesls esot nevis finanšu, bet ārstu trūkums, jo cilvēki uz zobārstniecību brauc no tālas apkārtnes.

    "Martas zobārstniecība" darbojās nu jau desmit gadus. No maza kabineta Baldones vidusskolas 2. stāva gaiteņa tālākajā galā speciālisti Martas Jakušas vadībā strādā nu jau trīs mūsdienīgās filiālēs dažādos Latvijas novados - Baldonē, Lubānā un Pāvilostā.

    Durvis ver zobārstniecības īpašniece un praktizējoša ārste Marta Jakuša. Gaišais kabinets aprīkots ar visu nepieciešamo mūsdienīgai zobu profilaksei un ārstēšanai.

    Marta Jakuša stāsta, ka mūsdienīga un pieejama mutes veselības aprūpe ir nevis lukss, bet gan elementāra nepieciešamība. Tam piekrīt arī Baiba, kura Latvijas Radio viesošanās brīdī, bija atvedusi meitu. 

    Baiba stāsta, ka tolaik meklēja zobārstu tuvākajā apkārtnē, bet tikt pie speciālsta neesot bijis tik viegli - ārstu esot maz un pieraksti gari. Līdz šim ar ģimeni zobus braukuši ārstēt uz Rīgu.

    Baldonē Marta Jakuša zobārstniecību atvēra, jo tā ir vīra dzimtā puse. Savukārt Lubānā atvērt filiāli ideja radās spontāni Covid laikā, kad ģimenei bijušas brīvdienas. Savukārt Pāvilosta izvēlēta kā vieta, kur iespējams ģimene kādreiz varētu dzīvot. Tad nu tagad Marta Jakuša ar komandu dara visu, lai palīdzētu uzlabot mutes veselību.

    6 min
  • Bērniem būs pieejamas dažādas makšķerēšanas sacensības

    Šajā vasarā bērniem būs pieejamas par brīvu, bez dalības maksas, dažādas makšķerēšanas sacensības. Kopā ar Latvijas makšķerēšanas federācijas prezidentu Kristapu Kotānu un viceprezidenti Lauru Liepiņu raidījumā skaidrojam pasākumu saturu un bērnu iespējas būt tuvāk dabai!

    42 min
  • Iespējamais gaisa telpas apdraudējums bija izsludināts deviņos novados

    Drons, kas šodien, 19. maijā, īsi pirms pusdienlaika ielidojis Latvijas teritorijā, vairs nav valsts gaisa telpā. Par to informējis Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle.

    Neilgi pirms plkst. 12 dienā iespējamais apdraudējums tika izziņots Ludzas un Krāslavas novados. Brīdi vēlāk tam pievienoja arī Rēzeknes un Preiļu novadus. Vēlāk pakāpeniski pievienojās arī Madonas novads, Cēsu novads, Smiltenes novads, Gulbenes novads. Pēdējais brīdinājums pēc plkst. 13 dienā izziņots Valmieras novadā.

    Šūnapraides paziņojums par iespējamo gaisa apdraudējumu šodien izziņots līdz šim plašākajā valsts teritorijā, bet liela iedzīvotāju interese par notiekošo izraisījusi kārtējos traucējumus 112 platformas darbībā – par spīti tam, ka sistēmai veikti testi un uzlabošanas darbi sakarā ar iepriekšējiem traucējumiem. Sākotnēji brīdinājums izsludināts Krāslavas un Ludzas novados. Bet pēc plkst.14 tas atcelts.

    Paralēli tam 12 Latgales elektroapgādes apakšstacijās notika tehnoloģiskais traucējums, kura dēļ vairākās pilsētās pazuda elektrība. Tas tika operatīvi novērsts un atbildīgie dienesti ziņo, ka par iemeslu nebija trešo personu ietekme.

    Iespējamā gaisa telpas apdraudējuma dēļ tā skartajos novados pārtrauca latviešu valodas eksāmenu 9. klasei. 

    Tāpat "Pasažieru vilciens" ziņoja, ka apdraudējuma skartajos novados vilcienu kustība tika apturēta līdz apdraudējuma beigām. Pēc iespējamā gaisa apdraudējuma beigām tā ir atjaunota.

    --

    Īsi pēc šūnapraides brīdinājuma šodien Rēzeknē novēroti elektrības padeves traucējumi. Bez elektrības uz laiku palikušas dzīvojamās mājas, skolas, veikali un iestādes, tāpat pilsētas ielās nedarbojās luksofori. Pilsētas skolās bērni evakuēti drošās telpās, ievērojot divu sienu principu. Gan skolotāji, gan skolēni atzinuši, ka situācija bijusi kā liels pārsteigums, tomēr ievērojot vadlīnijas, tā pārvarēta mierīgi.

     

     

    18 min
  • Otrdiena, 19. maijs, pl. 16:00

    Latvijas Nacionālie bruņotie spēki šodien, 19. maijā, pusdienlaikā informēja par vienu Latvijā ielidojušu dronu.

    Turpinās valdības veidošanas sarunas.

    Saeimas Ārlietu komisija vērtē Latvijas uzņēmumu sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju mazināšanu.

    Prezentēts praktisks atbalsta rīks speciālistiem darbā ar bērniem, kas nosaukts par “Bērnu seksuālās uzvedības novērtēšanas luksoforu”.

    Situāciju Oleškos Hersonas apgabalā raksturota uz "humanitārās katastrofas sliekšņa".

    41 min
  • Priekšvēlēšanu process un kampaņu tematika. Saruna ar "Prodvidus" vadītāju Sandu Liepiņu

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar "Providus" direktori Sandu Liepiņu par valdības efektivitāti, priekšvēlēšanu procesu un kampaņas tematiku.

    Līdz Saeimas vēlēšanām ir mazāk nekā pusgads. Latvijas politika piedzīvo satricinājumus, kas dod iespēju izstrādāt un runāt par dažādiem scenārijiem, kas notiks līdz Saeimas vēlēšanām. Taču šoreiz saruna ar "Providus" direktori Sandu Liepiņu par to, kas notiks pēc vēlēšanām, kā sistēma, kas tiks iegūta vai nodota varas maiņas rezultātā vai saglabāšanās rezultātā, funkcionēs attiecībā pret tām pārmaiņām, kuras mēs visi tik ļoti gaidām. 

    Kas Latvijas politikā un tās aktuālajos procesos jūs uztrauc visvairāk?

    Sanda Liepiņa: Laikam atbildības par rezultātu jebkāds trūkums. Tas ir fokuss, ko mēs no domnīcas "Providus" puses mēģinām dažādās tēmās, kuras mēs uzrunājam, akcentēt. Piemēram, pēdējās divās nedēļās prezentējām pētījuma rezultātus par latviešu valodas mācību sistēmu, kuru pirms pieciem, septiņiem gadiem dažādos brīžos bija nepieciešams uzlabot. Ir pagājis laiks, un faktiski nekādi uzlabojumi nav panākti. Šīs ir lietas, kas ir konsekventi un daudz uzstājīgāk mums visiem, kas ir ap šo sabiedriski politisko procesu, jāizgaismo un ir jāprasa rezultāts.

    (..)

    Sanda Liepiņa: Pietrūkst sistēmiski vairāk tāda veida cilvēku, kas starptautiski tiek arī saukti par politikas inovatoriem, kas iet iekšā, meklē risinājumus, aktīvi strādā.

    Jūs domājat no ekspertīzes viedokļa vai no politikas veidotāju viedokļa?

    Sanda Liepiņa: Ekspertīzes, bet pamatā attieksmes [viedokļa]. Nebūs neviens cits, kas atnesīs Latvijai šobrīd tos risinājumus. Tie risinājums šeit, Latvijā, Rīgā, novadu pilsētās, būs jāsameklē pašiem, pacietīgi sēžot, diskutējot, runājot un liekot kopā. Neviens cits mums no ārpuses šobrīd, izņemot kā bija "Moneyval" vai augsta riska finanšu transakcijas, kur Latvija palika par apdraudējumu starptautiskajai finanšu sistēmai. 

    Jūs bijāt viena no pētījuma autorēm tieši par birokrātiju, par to, cik salīdzinoši liela ir birokrātija pārvaldes procesos. Kas bija secinājumi, ko redzējāt salīdzinoši ar citām valstīm?

    Sanda Liepiņa: Šobrīd esmu iesaistīta Birokrātijas atmešanas grupā, ko vada Endziņa kungs. Arī šeit mans pienesums bija - aicināt grupu mēģināt definēt skaitliski izmērāmā veidā, kas būtu rezultāts, ko būtu jāsasniedz.

    (..) Ja mēs skatāmies ilgākā laika perspektīvā, ejot atpakaļ līdz laika periodam, pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tajā brīdī panācām būtisku uzrāvienu dažādu administratīvo procedūru šķēršļu mazināšanā. Bet tas bija laika periods, kad lēmumu pieņemšana bija salīdzinoši ātra, sagatavošanas posms īss un lēmumi Ministru kabineta noteikumu, grozījumu un likumu veidā tika pieņemti 2-3 mēnešu laikā, tādā veidā arī panākot to ātrumu, kas bija nepieciešams.

    Tagad šie jautājumi tiek skatīti vienas Saeimas darbības periodā.

    Sanda Liepiņa: Ir starptautiski vispārzināms, ka, piemēram, Eiropas līmenī normālā procesā jebkāds regulējums top sešu līdz astoņu gadu laikā, izejot visas politikas plānošanas cikla stadijas. Tur mēs vēl neesam, bet mēs strauji arī Latvijā virzāmies apmēram uz tādiem laika rāmjiem jebkādai lēmumu pieņemšanai. Visam fokusam šobrīd būtu jābūt, ka mēs atrodam veidus, kā tomēr no virziena uz sešu līdz astoņu gadu jebkādu lēmumu pieņemšanai Saeimā likumdošanas akta veidā tomēr virzāmies tuvāk kaut kam, kas būtu saprātīgi. Gads līdz divi, kuru laikā tiek izdiskutētas, iespējams, arī seši mēneši atsevišķos gadījumos. Faktiski to pieprasījumu šobrīd redzam.

    --

    Sanda Liepiņa ir domnīcas "Providus" direktore, studējusi gan Latvijā, Latvijas Universitātē politikas zinātni un jurisprudenci, gan ASV, Sirakūzas universitātes Maksvela skolā ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā. Sanda Liepiņa ir vadījusi Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Kopumā vairāk nekā 20 gadus dažādās lomās strādājusi Pasaules Bankas grupā un Starptautiskajā finanšu korporācijā. Bijusi valsts sekretāre Izglītības un zinātnes ministrija un kā Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente bijusi atbildīga par budžeta un finanšu jomas trīspusēju dialogu, kā arī bijusī finanšu ministra padomniece rīcībpolitikas jautājumos un Rīgas Tehniskās universitātes padomes sastāvā vadījusi iekšējo audita komisiju.

    30 min